Nu ja, tātad kārtējā nedēļas nogale aizvadīta. Sākām Simonas, Solveigas, Paulas un Sandras kompānijā ar sengaidītu filmu vakaru, un mēs patiešām, patiešām noskatījāmies "Vējiem līdzi" un neviens neaizmiga :D Un tad jau mums bija daudz ierasto, filozofisko sarunu. Ar Sandru izgājām foršā vēlās nakts pastaigā, meitenīgi pikojāmies un uztaisījām pirmos sniega eņģelīšus, vīīpīī. Visi aizmiga pie Across the Universe, arī es un Sandra padevāmies. Un pēc gulēšanas jau galīgi ierastais morning after un pēc kaut kādas mājas apvākšanas, es vienkārši atlūzu. Tagad man tiešām liekās, ka es zinu, kurš ir cilvēks, par kuru es visbiežāk sapņoju :D
Nu ja, sava action sapņa vidū pamodos no tā, ka Karīna un Zane piezvanīja pie durvīm un jā, sākās vēl viens vakars pie manis :D Gerda atveda savu vācieti, kura, protams nespēja uzreiz iejusties mūsu kompānijā, bet bija forši savas parastās sarunas arī vadīt angliski :) Un man nācās mest Gerdai ar čipsiem :D Zane nodeva iepreicinošus sveicienus no JM, un viņa esot izmuldējusies viņam par manu mīlestību pret viņa matiem, oh well, es jau pati gribēju viņam to kādreiz pateikt, bet ir jau labi :)
Kad Karīna, Ana un Evija aizvilkās uz Nabaklab, mēs ar Zanīti palikām, mācīju viņai spēlēt Nothing Else Matters, un viņa ar visu savu kreilību tur ģitāru uz kreiso pusi, un jau tagad spēlē apmēram tikpat labi kā es. Geezus! :D
Klubu karalienes atgriezās un turpināja ballīti izēdot visu manu māju :D Bet es aizgāju gulēt, jo mēs ar Karīnu cēlāmies jau desmitos, lai kopā ar Zanīti dotos un Dāvja spēlēm.
Es nebiju redzējusi Dāvi un Gintu jau piecus mēnešus, tas bija tik jocīgi. Satiku arī Mareku, pamuldēju ar viņu. Ziniet ko, man šķiet, ka tagad viņam ir par pāris procentiem vairāk aktīvo smadzeņu šūnu.
Nu ja, mēs sabijām tajā Rīgas volejbola skolā burtiski visu dienu, kaut arī Dāvis spēlēja tikai divas spēles, bet nevarētu jau teikt, ka mums nebija jautri, bija un kā vēl :D "HAIZIVS!" :D
-Es nemācīšos uz rītdienu!
-Jā, pohuj, neviens nemācamies uz rītdienu!
Vēl jau visu laiku bija "amerikānisms" un mēs jau kārtējo reizi iedevām iesauku cilvēkam, kuru galīgi nepazīstam :D Nu vismaz nebija pilnīgs ignors :D
A:-Psst, Dāvi, padziedi!
Tikai neskatieties acīs ceturtajam numuram! :D
Nu ja, un viņa spēles mēs skatījāmies kā konkrētas meitenes :D Bet viņš jau bija mūsu varonis, tik smuki krita, āā, un vēl jau arī mīlīgais -kušš, kušš :D
A:-Nepozē, bļāviens, spēlē!
Z, K:- Look at my ass, my ass is amazing!
Jā, jau tas ir slimi, tāpēc es nemaz nerakstīšu vārdus, kas skekoja tālāk :D :D :D
D:-Kāds no mūsējiem visu laiku saka "laiziet"!
Es ļoti, ļoti ceru, ka viņi tomēr tika trijiekā un ka mums atkal nevajadzēs pusgadu, lai satiktos :)
(Dāvja klātbūtnes dēļ man konkrēti pielipa "Tears in Heaven")
Mēs atklājām, ka ārā ir sasodīti auksti un Zanes dzimšanas gads ir 64tais :D
Vīkendu nobeidzu pie Pētera ēdot un skatoties hojeku, un rakstot šo monstrīgi garo ierakstu.
Okei, byēē!
When you want something from life...You jump and grab it (Yēē, vrait!)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru