pirmdiena, 2009. gada 28. septembris

With a little help from my friends


Vispār jau Tautas rogainings bija nenormāli stilīgs. Kaut arī mums ar Lieni nebija tik daudz ēdamā, kā mēs būtu gribējušas un visas 4 stundas mēs nedabūjām neko padzerties :D
Pēc finiša, stāvot pie rezultātiem, mēs jau sākām ļauni smieties, bet tad tomēr izrādijās, ka līdz trešajai vietai mums pietrūka viens nožēlojams punkts, un mūs apsteidza kaut kādas večiņas un komanda ar nosaukumu "Kārtējais blondīnisms" :D




Lai nu kā, ir iesākusies mana kārtēja darba nedēļa un tā, kā jau vienmēr, ir iesākusies mācību ziņā diezgan draņķīgi. Man jau ir nedaudz apriebies, ka mani vecāki auro man virsū, tāpēc es lūgšu jūsu palīdzību-kā piespiest sevi mācīties cītīgi un čakli tos priekšmetus, kas liekās ellīgi garlaicīgi? Lūdzu, iedodiet man savas receptes. ;)

Tomēr šī samērā lietainā pirmdiena bija arī diezgan jautra, it sevišķi nopietnā pieeja Ziemassvētku balles tērpu meklēšanai un saldējums ar briesmīgo putukrējumu :D

Un šodien es atkal izgāju savu "lietus maršrutu". Tas neuzlaboja manu garastāvokli attiecībā uz atzīmēm, tāpēc ceru, ka jums visiem sokas labāk ;)

Peace out, bros!


sestdiena, 2009. gada 26. septembris

Es būšu mazliet vēlak....

jau atkal man bija jālieto šis teikums, lai atkratītos no vecākiem :D Man tā patīk muzikālā un vienkārši apdāvinātā sabiedrība, kas parasti salasās pie Gerdas, bet, protams, es tik tikko spēju sagaidīt tusiņa vaininieci, un man jau ir jābrāžās prom. Bet gan jau būs kāda diena, kad mana mamma atļaus man palikt :D
Rīkojiet vēl pasākumus savās mājās un aiciniet mani :D

Bet tomēr, lidojot cauri visai Rīgai, es sapratu, ka man patīk būt tieši tur un tieši tajā brīdī, kura es esmu. Rīga ir vismazāk apgaismotā naksnīgā Eiropas pilsēta,kuru esmu apciemojusi, bet man te patīk :)

Klusajā centrā bija tik daudz laimīgu, pozitīvu un romantisku cilvēku, ka es vienkarši sajutos laimīga.

Un paldies bezgala jaukajam puisim zilajā jakā, kurš mani apskāva vienkārši tāpēc, ka mēs abi bijām vieni :) You just made my day...

Un es gribeju pateikt saviem draugiem, ka jūs man ļoti, ļoti patīkat. Būtu šausmīgi garlaicīgi, dzīvot bez jums :p


Tiekamies rīt tautas rogainingā!
Peace out, bros. It's all about the love man :)

trešdiena, 2009. gada 23. septembris

Vincent, Vincent...

Manā priekšā top kopija Vincenta van Goga pēdējam darbam "Labības lauks ar kraukļiem", bet kaut kas nav...
Kā panākt treipienu efektu, ja nav pieejamas eļļas krāsas?

Dod pieci!

Dienas jaunatklājums- Kiss "Stand".

Vispār sodien bija diena, kas man liekās loti smieklīga manā skolā-KROSA DIENA!!

Jā, tieši tā, es šorīt pamodos 8.15 kaut arī varēju gulēt lidz pusvienpadsmitiem, bet nekā. Vienkārši kretīniski izcūkāta diena. Jā, es savu uberīgo krosu (1600 m) noskrēju piektā, kas ir nemainīgi nožēlojams sniegums. Kaut arī tā bija forša sajūta, pirmos 50 m vilkties pēdejai un tad lēnām vilkt klāt :)

Lai nu kā, satiku pēc tam Karīnu un Lāsmu, un mēs bijām nesakarīgas, bet kā tad var būt sakarīgas, ja mēs tiekamies pāris stundas nedēļā. Ai, ai, jūs man pietrūkstat ;D

Jā, un tagad es pilnībā iekļaujos multikulturālajā jauniešu pasaulē, jo esmu iesākusi ļoti episku stāstu, īsti manā garā, ar nosaukumu Devītais. Jā, es zinu, man pašai kauns. Ja ir interese izlasīt, jautājiet man, tāpat diez vai dabūsiet :)

It's all about love, man. Peace out!

P.S. Vai tev ir kāda dziesma, ko vēlies man atsūtīt? :)

svētdiena, 2009. gada 20. septembris

Kā tas nāk, ka man vēlarvien nāk miegs?

Sestdien no rīta es ierados "Cēsu rudens" apkārnē, kur itin nemaz neizskatījās rudenīgi. Vispar jau es visu laiku peldēju caur saulesgaismu, pati sev likos ļoooooti flegmātiska un, jā, nokavēju startu :)

Jau uz pirmo punktu blenzu kompasā un neko nejēdzu, domas par iešanu uz finišu kārdināja jau no 3.punkta, tā vietā, lai mēģinātu atšķirt truli vienādos, zaļos kalnus, es cītigi dungoju visus dumjos video, ko mēs ar Sandru bijām noskatījušās stipri agri no rīta ;D Beigu beigās es savu fiasco "manās mīļākajās sacensībās" novēlu uz to, ka biju gulējusi mazliet mazāk par 2 stundam, un bezrūpīgi braucu uz LAgastiem.

Tur es dzēru daudz tējas un auklēju Artūru, bet tik un tā viss pagāja nelielā bezjēgā, vienīgi mazliet skribelēju un klausījos vecās labās, čerkstošās plates.

Tagad ir daudz lietu, ko es gribu. Gribu gulēt. Gribu kādu tusiņu, kas nenotiktu pie manis. Gribu saldējuma kokteili. Gribu jaunas dziesmas iPodā. Un jau atkal-gribu gulēt. tad jau laikam viss. Čau.

Peace out.

piektdiena, 2009. gada 18. septembris

Bohēmija

Tieši pec šitāda bohēmijas vakara es biju noilgojusies :)

Ūdenspīpe, sengrieķu dzēriens, saldumi, smiekli un daudz stulbu joku. Paldies meitenēm, ka atbraucāt un arī Džekiņam par atvilkšanos no Liepājas :D

Jāp, pašlaik mēs skatamies stulbu amerikāņu filmu, kuras prikolus mēs ar Simonu jau zinām no galvas :D Lai nu kā, es netaisos iet gulēt, jo vēl taču ir arī saullēkts, kas jāsagaida. Ceru, ka jums visiem bija foršs piektdienas vakars un, ka jus gaida vēl foršāka nedēļas nogale :)

Jām, rīt dodos uz "Cēsu rudeni", kas laikam ir manas mīļākās sacensības LV, tā kā varbūt tiksimies tur :)

Peace out, bros.

otrdiena, 2009. gada 15. septembris

Let me out.

Hjūh, šodien Sandrai ir vārda diena un es beidzot viņai svinīgi nodevu dāvanu, pie kuras mocījos pēdējas 2 nedēļas.

Vispar skolā iet darņķīgi, nekad vēl mācību gadu neesmu iesākusi tik slikti, kā šogad, kad biju stingri nolemusi "Šogad gan man mācibas būs primārais". Yēē vrait.

Lai nu kā, šodien pēc audzinātajas runas es mazliet sabijos un steidzīgi transformēju AAKG par vienkārši SSJBDA. Viņš tik un tā paliek viens no iemesliem, kādēļ tomēr GRIBU iet uz skolu. Āā, un paldies Kasparam, ka viņš beidzot atsācis vilkties uz skolu, lai es varētu likumīgi papriecāties par vienu no saviem mīļākajiem cilvēkiem :)

Un laba ziņa maniem klases draugiem-varbūt piektdienas pārij vakars tiek parcelts no sēdēšanas zem koka, uz manu dzīvoli :) Nu, katra gadījumā-es ziņošu.



Ūūn maniem orientešanas draugiem-vai kādam mašīnā ir brīva vieta, lai paķertu mani līdzi uz "Cēsu rudeni"??

Peace out, bros :)

svētdiena, 2009. gada 13. septembris

Taste of honey.

Šodien esmu uzskaitījusi kādu daļu no lietām, ko gribētu paveikt nākamo piecu gadu laikā:

Pabeigt skolu un iestāties krutā augstskolā

Pabeigt ABFS

Noskriet vel pāris pusmaratonus

Uzrakstīt kādu stāstu, par kuru pašai būtu prieks

Atkal pasēdēt uz palodzes un padzet tēju saullēktā

Kārtīgi patrenēties un noskriet kādas sacensības, tā lai pašai nebūtu kauns, ka tevi divi deviņi!

Ciešāk sadraudzēties ar tiem cilvēkiem, no kuriem pašlaik mazliet kautrējos

Ar Rihardu uz riteņiem aizbraukt uz Brigi paēst Beļģijas gardās šokolādes

Vienreiz iemācīties kārtīgi snovot!

Īstenot plānu par braukšanu uz Amsterdamu ar Amandu, Vinniju un Zigi

Aizbraukt ar savām k*cēm uz Romu

Uzpūst kādu lielu, skaistu grafiti

Noklausīties visas Bītlu dziesmas

Vienreiz par visām reizēm, lēkāt pa batutu un ēst kūkas!!!

Pavadīt kādu laiku kā īstens hipijs (neiekļaujot marihuānas smēķēšanu)

Sarīkot kārtīgu baļļuku Lagastos

Aiziet uz Lāsmas žetonvakaru

Satikt visus tos, kuri novietojušies tā patālāk no Rīgas. Ja viņi nebrauc pie manis, es braucu pie viņiem!!

Sarīkot kādu laivu braucienu

Saēsties zemenes ar putukrējumu.


Jā, tā ir tikai daļano maniem plāniem, ko šobrīd varēju atsaukt atmiņā. Ceru, ka jūs mani atbalstīsiet kaut vai morāli. :)

Peace, bros!

piektdiena, 2009. gada 11. septembris

Breakfast at Tiffany's

Derētu jau paēst kruasānus pie "Tifānijas" Ņujorkā, pavalkāt 50to kleitas un pasēdēt uz ugunsdzēseju kāpnem.

Bēēēt laikam tomēr nē. Es tagad došos uz saviem krutajiem laukiem paskraidīt pa pļavu.

Peace out, bros!

ceturtdiena, 2009. gada 10. septembris

Tas ir pietiekami labs iemesls.

Dienas dziesma, viennozīmigi, U2 "Beautiful day". Pārpludina mani ar eiforiskām sajūtām.

Vispār šodiena laikam bija viens no iemesliem, kāpēc es beigšu ienīst septembri, kaut arī tas ir mēnesis, kad sākās skola.
Es visumā esmu viens no nepraktiskākajiem cilvēkiem, ko es pazīstu. No šīs dienas naktsmiera es izšķiedu 40 min, pamostoties pusotru stundu pirms mana celšanās laika, un pavadot šo rītausmas brīdi, lai mēginātu izmežģīt savas smadzenes prātojot par to, kā tas ir iespējams, ka Visumam nav robežu. Ja kādreiz esat darījuši kaut ko tikpat nesakarīgu laikā, kad vajazētu gulēt, dariet man to zināmu.

Tā kā man šodien bija paredzēts ļoti atbildīgs pienākums MeloM albuma prezentācijas pasākumā, es aizlaidos no pēdējām divām stundām un devos uz centru satikt Madariņu, Rūtu, Amandu, Agnesi un Beātu. Pēc tam es divas stundas pavadīju sēžot traki karstajā saulē Somijas vēstniecības pagalmā, nemitīgi klausoties dziesmu "Ievan Polkka" un atzīmejot brašos skrejiena dalībiekus, kuri ienesās pie manis.

Kad šīs laimīgās divas stunas bija nomocītas, mēs tādā pašā jautrā meiteņu sastāvā devāmies uz diska prezentāciju, baudīt smagā darba augļus :) MeloM puiši nospēlēja mums (nu ne gluži TIKAI mums) īsu, lielisku koncertu un laipni izdāļāja diskus. Tad mēs ar Madaru un Beātu varējām ķerties pie pasākuma labākās daļas-ēšanas :)


Un to, ka es itin nemaz neienīstu septembri, es sapratu, velkoties mājās pa tādu vakarīgu, skaisti vakarīgu Rīgu. Ja padomā, skola nemaz visu tik ļoti nečakarē. Tāpat ta beigsies katru pēcpusdienu, un tu, viens laimīgs cilvēks, varēsi skriet un ierakties lapās/sniegā/dubļos.

Un es ļoti gribu satikt visus savus foršos draugus, it sevišķi tos, kurus nesanāk redzēt katru nedēļu. Āā un vēl es gribu gleznot. Tā ilgi un pareizi :)

(Neticēsiet, bet-man fonā skan Colplay)
Peace out, bros.

trešdiena, 2009. gada 9. septembris

Čau.

Šodien es uzsāku savu ārkārtīgi nepieciešamo un svarīgo interneta dienasgrāmatas rakstīšanu. Labi, man nav ne jausmas, kādēļ vēlos visu šo publicēt vispasaules tīmeklī, bet te nu es esmu un es to daru :) Visi mani draugi, kas raksta savus blogus, dara to ar vismaz kaut kādu noteiktu mērķi: apraksta savas sacensības, treniņus, sasniegums vai arī foršo dzīvi, lai citiem būtu par ko viņus apskaust :) Bet te uzrodos es-pavisam hipijiski noskaņots radījums, kam vel nav nekā diža, ko teikt pasaulei, tomēr man jau tagad patīk to darīt. Un, ja man kadu dienu uzradīses kāda domu pērle, es to pavisam noteikti publicēšu šeit.

Un tagad lēnām atgriežos no savas planēšanas pakārt Mēnesim, lai pastāstītu jums par to, ka man šajā vasarā ir vismazāk apēstu saldējumu un peldēšanās reižu kā visās iepriekšējās. Bet tur vairs neko nevar darīt, joooo SKOLA KLĀT!!

Vispār jau skola klāt diezgan ilgu laiciņu, be tikai tagad es patvēru, cik tas ir neizbēgami. Protams, skolā ir arī jaukas lietas kā, piemēram, mana mīļākā matemātikas skolotāja, visi mani parautie draugi un AAKG dievināšana (nemaz netaisos jums atšifrēt, ko tas nozīmē).

Šodien atkal sailgojos pēc sava mīļā orientēšanās kluba un treniņiem. Mhm. Tāpēc, ļaudis, palīdziet man, jus jau paši zināt, cik apnicīgi ir skriet kompānijā ar sevi, mani un mani pašu.

Āā, stapr citu, jūs zinājāt, ka arī Gerdai ir blogs? Gandrīz nomiru no smiekliem, kad to uzzināju un nekavējos izveidot pati savējo :) pilnīgi iespējams, ka nākamā ziņa no manis te parādīsies tuvākā mēneša laikā.

Pīs, bros!