He calls me sweet like I'm some kind of cheese.

Augstpapēžu kurpes un citas sieviešu padarīšanas tiešām ir velna izgudrojums. Dažreiz es tiešām gribētu būt just cool guy with long hair :) Bet tik un tā komplimentus saņemt ir jauki (devil) un paldies Jānim par uzaicinājumu, varēju pāris stundas arī apbrīnot to, cik pārsteidzoši gejisks izsaktās manas labākās draudzenītes partneris. Bet vispār jau viņš likās lāga čalis :D Un mana brāļa draugi ir reāli.

ABFS darbu pabeidzām, noprezentējām pat labi un beidzot tas ir galā :) :) :) :) :)

Skolu gribu. Man ir cilvēku atkarība.

When I wanted sunshine I got rain :) Āā un divi puiši (viens spēlēja ģitāru un otrs klavieres) ļōōōti forši nospēlēja vienu Colplay dziesmu, tagad nepateikšu, kuru, jo tās visas ir tik vienādas, bet čalim pie klavierem bija tik medaina balss, ka es gluži vienkārši pārcukurojos :) :)

Sleepless Nights.

36.stunda bez miega. Vai tik es nemīlu pārspīlēt? :D

Ar ko gan tas sākās. Ak jā, ar mana čubāra (:D) Jēkaba aicinājumu būt klāt ceturtajā studentu florbola nakts turnīrā. Un, protams, es, kam vecāku nebūšana mājās ir sakāpusi galvā, bļāvu-JĀ! Es piedalos!

Nu tātad es pavadīju trīs vai četras ļoti aizraujošas (manā 'balsī' tiešām nav sarkasma) stundas Olimpiskajā Sporta Centrā, vērojot Jēkaba tizlošanos/veiklošanos vārtos un aprēcot/atbalstot viņu :D

Tā kā mans mīļais brāļuks bija piedraudējis man ar visām elles mokām, ja būšu mājās vēlāk par vieniem pēc pusnakts, man neizdevās noskatīties turnīru līdz beigām, bet vajadzēja brāzties mājās, kur, protams,neviens mani nesagaidīja, jo visi jau bija aizmiguši :D Lai nu kā, Jēkabam nebija kur palikt tāpēc mēs bijām sarunājuši, ka pēc turnīra beigām viņš vilksies pie manis.

Gaidot viņu, pabeidzu lasīt grāmatu "Kas nogalina lakstīgalu", kas bija tiešām ļoti skaista un man patika, kā arī dzīves patiesību tur bija no vienas vietas, diemžēl gan, visas man jau vairāk vai mazāk zināmas :)

Kad pievērsos sava psihodēliskā bumbiera zīmēšanai, pa pulksten četriem rītā manā istabā galvu iebāza un man virsū sabļāva Kristīna.

Tāpēc, kad Jēkabs beidzot ap pieciem atvilkās, mēs bijām ļoti snīīkīī un sēdējām manā istabā, pusčukstus sarunājoties un gaidot, kamēr atvilksies civilizēts rīts. Un man jau atkal nācās stingri jautāt, kurš no mums ir vīrietis :D :D

Apspriežot dziesmas un, protams, Annas personīgo dzivi (:P), mēs sagaidījām pusseptiņus un jau atkal ļoti snīīkīī lavijāmies ārā no manas mājas :D Un par cepuri liels paldies, tai uzreiz tika piešķirts "Simpātiskas mices" statuss :D

Tad jau kaut kā aizkūlāmies līdz manai pieturai, dabūjām arī bulciņas, ko ietriept māgā, un es kaut kā biju skolā jau pusastoņos :D

Skola lieliski uzlaboja garastāvokli, kaut arī pirmās stundas migu ciet. Bet pēc garā starpbrīža labu emociju lādiņš, enerģija man un smāāāids :) :) :) :) :) Jā, es esmu idiote :)

Un vēl šodien totāls IGNORS no Andra. Varbūt man rīt paņemt uz skolu plakātiņu neona zaļā krāsā, ko vicināt viņam gar degunu, lai brāļa kungs mani beidzot pamana? :D :D

Ūūhūū, miega trūkums iedolba, rīt dodamies mēģināt noraut jumtu tējas pagrabam, un Lagastu ekspedīcija diemžēl tiek paziņota par atceltu :/

Bet, galvas augšā, draugi, jo mīlestība ir mums apkārt! :) :) :) :) :)

Dance with the wind...

Šodien atkal vējš! Par to biju pilnīgā sajūsamā :)

Kā man ir apnicis stundās neko nedarīt. Bet, kā jau šodien vienreiz teicu, īsti jau arī nav ko darīt (bet par spīti tam, ka neko stundas nedaru, mana vidējā atzīme ir 7,57. Pagaidām vēl saglabāju cerības palikt savā tagadējā skolucītē :D), tikai cītīgi pierakstīt dziesmu vārdus, kas skan austiņās. Āā, un man neliels mūzikas izmisumiņš. Kāds var man ieteikt ko labu? Paldies, jau tagad. Un pie reizes padomājiet, kura ir romantiskākā jums zināmā dziesma. Man tas prasīja diezgan ilgu laiciņu, kamer izdomāju :)

Šodien, kamēr gāju mājās gar Mākslas akadēmiju, mans paziņa, students no turienes, panesās man garām vienā T-kreklā, nobļaujot-čau! Prieks, ka atcerējās mani, un viņa mati bija vienkārši neatkārtojami :) :) :) :) Jā, jā, mati ir mana vājība :)

Mana brāļa sīkais ir mazs mīļums, kaut arī viņam padodas traumēt mani, raujot manus matus un varen sāpīgi kožot. Vairs gluži tik viegls kā pūciņa viņš arī vairs nav, to šodien mazliet jūtu savās rokās :D Ak, es vārgule :D

Tik daudz mīlestības man apkārt, ka pagaidām vieglāk ir palikt vienai savā istabā. Bet, protams, mājturības darbs sastādīs man kompāniju :D

Peace, dudes.

Won't you be my sunshine baby?

Šodien ir mana otrā vārda diena un es vēl neesmu izkustējusies no mājas vispār! :D

Šorīt vecāki devās ceļā uz Turciju. Ha, lai veicas! Tas nozīmē, ka Pēteris&co ievāksies pie mums, kas svaukārt nozīmē non-stopa Artūru, nekārtību kā normu un neveselīgu ēdienu :D Mm-m life's good :D

Woohooo, rīt atsākās normālā režima skolucīte! Pilnigi nevaru sagaidīt,kad atkal ieraudzīšu Ilzītes seju :D Nē, nepārprotiet, es tiešām priecājos un gaidu. Visas šitās projektu nedēļas un citas novirzes no normas (:D Mēs :D) mani neiejūsmina.

Vakar gan bija viens foršs un saturīgs vakars! :) Prieks bija atkal redzēt Džekiņu ;) un vai tik mēs neesam atraduši vietu, kur var sēdēt četras stundas, un neviens neaizrāda? :D Mums ar Sandru nenovēršanās skils uzkačājās, manuprāt, bet treniņi ir jāturpina :D

Un ABFS vienkārši...pfff... negribu par to runāt/rakstīt. Tam draņķa darbam vēlarvien ne gala, ne malas! :D

Tas laikam nav normāli, bet man visu laiku gribās būt kopā ar saviem draugiem. Man atkal ir uzmanības deficīts, vai kaut kas tāds?? :D :D

Prieks, bet žēl par Martinu. Olipmpāde vēlarvien neļauj man gulēt :D

Laikam būtu jāmēģina saorganizēt kaut kas tusiņam līdzīgs, bet slinkums. Brauciet ciemos, un paķeriet cepumus! ;)

I wonder what he would say, I barely even know him.

When you are in need of love, they give you care and attention, friends will be friends.

Paldies par šodienu, laikam. Tāpat kā par visām pārējām dienām. Es tikai gribēju, lai jūs zinat, ka man jūsu draudzība nozīmē milijons reizes vairāk nekā, nu, varbūt citas sajūtas, kas man varbūt ik pa laikam uzrodās.

Āāāāā!!! Rīt ABFS darbu prezentācija un man vēl nav uzrakstīts ne teikums, jo netieku pie mātes datora. Nesit mani, Annij, lūdzu! :D

...and we never run out of things to say :)

Mani pirksti ir atsaluši, jo es tikko ievēlos mājās, ir jau pusvienpadsmit vakarā un man nav vēl neviena teikuma rītdienas prezentācijai, bet man diezgan vienalga, paldies arī par šo vakaru.

Šodien biju uz kalna, kas nepārāk gribēja mani un manu tēvu pieņemt, tāpēc pirmo pusstundu mēs stiepām savus dēļus augšā, nobraucām, atkal stiepām :D Pēc tam gan viņi iedarbināja arī "pacēlāju"-trosi, kurai varēja pieķerties un atvadīties no jebkāda veida roku ādas :D Tāpēc es vien turpināju savu treniņu ar rišošanu augšā :D Kaut arī knapi vēl spēju nobraukt nenožaujoties, šodien paguvu arī uz ļōōōti īsu brītiņu pabūt gaisā, un piezemējoties pat neko nesalauzt :D Vispār sajūta lieliska, liekās, ka laiks mazliet piebremzē :) Labi, neizplūdīšu :D

Un mājās mani sagaidīja terorizēšana no Sandras puses :D Kas gan nebija īsti terorizēšana, jo man liekās, ka es viņai pamatīgi uzkritu uz nerva, ar savām sakarīgajām atbildēm :D Paldies Tev liels, tik un tā, es tīīīk ļoti izsmējos. Man bija jautri. Jām. Paldies.

Un tad jau vakara kino gājiens. Filmas izvēle-njaāām. Nē, nē, es negribu teikt neko sliktu, tomēr nekādu apgaismību es neieguvu :D

Un vai tiešām?? Tiešām??? Es ielikšu savu "dienas dziesmu"?? Eh, es nespēju turēties pretī straumei.

Tātad, šodienas sarakste ar Sandru uzdzina mani uz nopietnām pārdomām. Pārdomas-uz šo dziesmu.

FM Static-"Hey Now"

When everything is wrong, I come talk to you...

Nu ko, draugi, ir pienācis kārtējais laiks jums apstāstīt, kas ar mani pa šo laiku ir paguvis notikt.

Ir projektu nedēļa, kas mani gan iepriecina, bet tomēr mazliet vairāk kretinē. Šodien es stundu kratījos uz skolu, lai tur pavadītu 20 min (10 no tām tāpat tika notriektas sarunājoties ar Solvāģi), un tad gandrīz stundu kratījos atpakaļ.

Vēl projektu nedēļa neļaus diendienā satik visus tos, kurus es skolā gribēt satikt* (Pilnīgi jūtu, kā Gerda sēž pie datora un ļauni smīn par mani, errg, SMP! :D), bet gan jau es kaut kā pārdzīvošu.

Ir ļoti forši iepazīties ar kādu cilvēku un jau tik īsā laika sprīdī saukt viņu par labu draugu. Par to Tev paldies, vecīt (bāc, man liekās, ka es šo vārdu attiecībā uz Tevi izmantoju pārāk bieži :D).

Šodien vēl es paguvu pabūt Latvijas Ebreju muzejā (nejautājiet, tas bija spontāni :D), saprast, ka veselu mūžību neesmu bijusi uz kino, un tieši tagad ir pāris filmas, kuras man nebūtu iebildumu noskatīties, ka es jau sazin cik ilgi neesmu normāli mocījusi Džoniju, jo dīvainā kārtā man tiešām nav laika, kaut arī es neko nedaru (Labi, labi, es zinu, ka tas nav nekāds attaisnojums, vasara, mēs nākam!) un ka es gaidu mūsu braucienu uz LAgastiem, kas cerams (!!) izdosies. Atbalstu, veči, atbalstu!

Āā jā un runājot par atbalstīšanu, cenšos no visas sirds dzīvot līdzi mūsu olimpiešiem. Trešdien būšu augšā jau septiņos. Uzminiet, kāpēc :D

Mūzika ir kā dzesēšanas šķidrums manām smadzenēm. Vēlreiz paldies par USB vadu, Paula! :)

Labi, es laižu atpakaļ pie sava ciltskoka! Miers, draugi!

*How much longer will this keep getting stronger?

Three days later I can't stop thinking about you! :D

Nūū, draugi, manus sešpadsmit, Simonas un Paulas vārda dienu un Annijas otrā vārda dienu esam nosvinējuši vairāk vai mazāk godam :D Bet tuvojās jau otrā svinēšanas daļa :D

Un man jau kārtējo reizi ir tie pāris lielie paldies, ko pateikt. Pirmāmkārtām, nenormāls paldies jums visiem, ka atnācāt! :) Un par dāvanām arī vienkārši nav vārdu... Jūs man uzdāvinājāt burkānu māju! Jūs esat vienkārši tik lieliskas un orģinālas, es biju šokā, par laimi, labvēlīgā :D Un otrais šoks arī par "šūpulīti", jūs esat tik trakas un brīnišķīgas! Un, protams, paldies par manis pamatīgu apgādāšanu ar mediatoriem. Jūsu attieksme man vēlreiz lika pārdomāt manu dzīvu un vēlreiz saprast, ka es pārāk mīlu mūziku :D

Un paldies Evijai un Lāsmai par vazāšano un nečīkstēšanu, un smiekliem, un arī beidzot panākumiem :D

Arī Solo paldies par pacietību vazājoties, un visām lieliskajām sarunām :D Un Jēkabam paldies par tomēr tikšanu līdz pareizajai vietai :D

Kasparam par "Ābolīti", un ģitāru, un jūsu labāko dziesmu, un spēlēšanu (kaut arī tu liki man dziedāt :D), un iedvesmošanu :)

Un jā, arī visiem, kas vismaz mēģināja sagaidīt olipmpiādes sākumu. Un, protams, Jēkabam, par trīs stundām bakstīšanās, sarunām, ko es nekad nebiju iedomājusies risināt ar cilvēku, ko satieku otro reizi mūžā, un par visiem ģeniālajiem izteicieniem, divdomīgajām frāzēm, un, protams, padomiem :D

Martai, Jēkabam un Jāņa labākajam draugam par miega gaiņāšanu prom un līksma gara uzturēšanu :D

Un Kristīnai, bez kuras šitais varbūt nemaz nebūtu izdevies. I own you one :D

Un vēlreiz paldies jusm visiem, ka bijāt klāt :) Turpinu peldēt savā eiforijas un sakarības straumē, jo jūsu dēļ es neesmu gulējusi, bet man tas patīk! :)

Čau visiem, un tas viss, neapšaubāmi(:D), ir mīlestības dēļ :D

They say it's your birthday! :D

Nu bāc, vēderā konkrēts tauriņu tornādo un sirds kāpj pa muti laukā, bet labāk nestāstīšu, jo Tu pilnīgi noteikti konkrēti ierēksi par mani :D

Šodienas bloga ieraksts pilnīgi noteikti netiks pievērsts tādām ikdienišķām lietām, kā skola un Hamlets, un mani superīgie draugi, un foršie radi, un tam, ka es, ticat vai nē, šodien pirmoreizi mūžā apskāvu savu brāli un tas pats notika kaujoties, un tas ir galīgi ne toff, bet gan tam, ka MILZĪGS, mežonīgs paldies, ka esat man apkārt un atceraties par mani vismaz vienu dienu gadā.

Piekāst visu, kas man šodien varbūt nelika smaidīt, jo tagad es esmu laimīga. Ļoti.

Arī Tevis dēļ.

State of Confusion I'm in!

Oficiāli mācos fiziku un domāju. Man ir palikušas apmērām sešas stundas stulbajā vecumā. Annij, es tagad Tevi saprotu. Kaut kā negribās, lai tās aizrit. Man, protams, gribās rītdienu, būs jautri, undraugos.lv mani apsveiks cilvēki, ar kuriem es varbut esmu runājusi vienreiz mūžā. Tas viss ir forši, un arī Paulai un Annijai Paulai rīt ir svētki, tad vēl vakars Hamletā, bet...

Man ir tikai sešas stundas, lai vēl pagūtu uzvesties stulbi, aizskriet un izbļaut visai pasaulei pāris patiesības un atzīšanās, vai izdarīt vienalga ko, ko rīt nožēlošu!! Laiks skrien draugi! Un rīt es nebūšu tik stulba kā šodien :)

Bet.... Man paliek tikai sešpadsmit, nevis trīsdesmit seši, tāpēc es priecāšos un smiešos, un izlikšos, ākstīšos, un klausīšos rokenrolu, ar vēju matos! :D My life is worth living it! :)

Līdz rītam, mani foršie draugi!

Sleep all day.

Nedēļas nogale mazliet izplūdusi un sapluinīta. Bet nekas, man patīk mana dzīve.

Piektdien beidzot varēju izlīdzēt savām jaukajām klasesbiedrenēm, un ballīte pie manis. Kas gan nebija īsta ballīte, bet, nu, ēdiens, filmas un gulētas vien divas stundas bija gluži kā vienmēr. Paldies, ka atnācāt.

Nu pateicoties šim jaukajam pasākumam es AFSā biju pilnīgi nelietojama, varbūt pat vēl labāka par Eviju :D Dēēēm, mēs sākām nopietnu projekta darbu, tātad nākamās nodarbības nevarēs vienkārši atsēdēt. Nekas, vismaz 11tajā klasē varēšu to projektu mazliet uzķūnēt un nodot kā zinātniski pētniecisko darbu.

Un kamēr mēs pierijāmies kā jau katru sestdienu, Gerda paziņoja, ka viņa negrib braukt mājās, tā nu mēs devāmies pie manis, es strinkšķināju ģitāru un mācijau viņai akordus. Bezcerīgi :D Labi, labi, joks. Tad es viņai iedevu literatūras čupu un pati ļoti centos neatslēgties, tāpēc es trūkos no miega augšā ik pēc pusstunas, lai saņemtu Gerdas piezīmītes par izlasīto. Vispār atsauces par šiem ekspermentālajiem rakstiem bija mulsinoši labas, tas iedvesmo :D

Tad ar savu ģimeni devos uz Latvijas Nacionālo muzeju, lai aplūkotu izstādi "Gleznots Normandijā". Nothing special, vispār.

Kad es nākamreiz pamodos, bijām jau Bumbu kalnā. Par laimi, tagad jau esam atpakaļ mājās. Nevaru izlemt, ko darīt, rakstīt vai spelēt ģitāru, un kamēr es domāšu, jau būs peinācis laiks hokejam. Laikam tad man jādodas kaut ko darīt.

Āā un vakardienas sarunas ar Gerdu bija vienkārši tik iepriecinošas. Bet mazliet arī nomācošas. Dāvi, vecīt, turies, Tu vienkārši lieliski spēlē ģitāru! :)

Dzīvojat labi, draugi! :D

Please don't tell her, 'cause she don't really need to know...*

*Vienkārši pārāk daudz labu dziesmu ir nepareizajā vietniekvārdā :D

Nu tāātad, kas labs šodien notika? I think, nothing special :D Eh, man laikam jācenšās kļūt nopietnai, bet tas ir pagrūti, jo vēlarvien esmu mazliet apjukusi un galvā skan kaut kādas lēnas frāzes angļu valodā :D

Nu ja, tātad, es, Paula, Ieva, Vladlens un Lauris šodien pārstāvējām savu klasi publiskās runas konkursā. Vispār jau stilīgi, iestūķēt runu galvā pusotru stundu pirms konkursa sākuma :D

Jautri jau bija vien tas, ka konkurss notika ne tajā plašākajā vācu valodas kabinetā un mēs tur bijām, hmm, kādi 35 cilvēki :D

Nezinu kāpēc, bet mani ļoti uzmundrināja tā jaukā matainā Jāņa no 12tās klases klātbūtne, nu, jo viņš ir tāds, nu, ar daudz matiem uz galvas, un man tas liekās uzmundrinoši. Jā, viņš jau vispār tāds stilīgs un maybe he got some drugs :D Ak, šie lokālie jociņi :D Labi, es mazliet aizbraucu netēmā, bet es tikai gribēju teikt, ka man nebija nekāda (jā, kā tad) uztraukuma,un es pat spēju ieklausīties citu runās un justies ieinterisēta (it sevišķi, kad runāja vāciski. Ir taču tik aizraujoši klausīties valodas skanējumā, kurā tu saproti apmēram divus vārdus :D).

Nu jap, savu runeli es noburzguļoju ātri un nesakarīgi, tikai centos īpaši izcelt Džona Lenona citātiņu. Bet, kad es uzstājos, es visiem sejās redzēju pilnīgu nobesījienu (kāds tur brīnums, es uzstājos 27. pēc kārtas, hāhāa). Pārejie norunāja kaut cik lieliski un tad jau mēs beidzot varējam pamest šo viesmīlīgo, pieelpoto un šauro telpu.

Vēl mazliet gurdu un saturīgu sarunu ar Paulu un Vladlenu, un es kratījos mājās. Jāp, tas bija vareni.

Āā un vēl mēs ar Sandru šodien nonācām pie secinājuma, ka Andris toč (:D) ir mans bračka, un ja mēs tā labi papūlētos, mēs varētu visu Latvijau saukt par savu ģimeni (gluži kā Simona vēlētos :D), Pārējo, kas notika skolā es vairs neatceros, par to piedodiet man! ;D

ČAU.

Feels something like summertime!

I don't want to live my life like everybody else...

Jāāp, šodien ārā ir brīnišķīgs laiks. Vienkārši lielisks, tik balts, ka pilnīgi sāka likties, ka es neko neredzu :D Un, PROTAMS, ejot mājās man vajadzēja satikt kādu ļoti pazīstamu, mīļu un HIPERAKTĪVU cilvēku, un man nācās izmērīt sniega dziļumu ar galvu pa priekšu. Uķi-puķi, paldies tev,mans mazais arsēna klucīt!

Jā, tātad skoliņā bija kārtējā standartiņa dieniņa ar standarta jauno vēstures skolotāju Errrrrrnestu, kuram ir ļoti izteiksmīga seja. Referātiņš uzdots jau pirmajā stundā :D Bet izskatās, ka būs norm, varbūt es pat sākšu pa īstam interesēties par vēsturi, ne tikai gari un plaši visiem klāstīt, cik ļoti man patīk to mācīties :D

Un cik es sapratu no manu klasesbiedreņu zīmju valodas, dzimšanas dienā es saņemšu burkānu māju. Nevaru sagaidīt! :D

Un vispār es šodien daudz ierēcu. Man likās rēcīgi, ka Kārlis un Andris sarokojās :D Oh, boy, tajā brīdī es pati sev likos ļoti idiotiska, bet labi, ka es neizpaudos skaļi, haāhā hā. Un es nezinu, mani šausmīgi mulsina, ēē, Simona un viņas uzvedība :D Āā un, protams, Sandra mani saintriģēja un tagad es prātoju par viskaut ko (ievelku dziļu dūmu no Šerloka Holmsa pīpes un sāku rīstīties. Eh, šī angļu tabaka), izņemot par to, par ko man tiešām vajadzēt domāt, tas ir, parauto angļu valodas runu! Nē, nu tiešām, es jau latviski neko nespēju sakarīgi izdomāt, kur nu vēl angliski. Nu labi, vēl viss hokejs priekšā :D Kā angliski ir "izvairīties"? Labi, uzprasīšu vārdnīcas tantei (māju pati sev par šo ģeniālo domu, ar Osītes smaidu sejā.)

Man laikam nav vairāk ko teikt, tāpēc es dodos lēkat apkārt savi iesāktajai angļu valodai, dziedot seno acteku lietus dziesmu, un cero, ka tas palīdzēs.

ČAU!