Like you teach me how to feel alive...

Nu... Vakardien bija ciemiņu diena :D no sākuma ar pašu Likteņa palīdzību satiku Šmuli un, daudz ēdot, pavadījām pāris stundas pie manis, pārsvarā atceroties vecos labos laikus (Eh...notraucu asaru)

Lāsma vēl nebija īsti aizgājusi, kad ieradās Liene, ar kuru kopā tika vēl mazliet paēsts un bez viņas noskatīts hokejs.

Kad Jānis aizrāva Lieni prom, piezvanīja Ašo Ideju Rihards un uzprasījās ciemos, kam es arī piekritu, un tā mums bija īsta ballīte :D Divatā. Ar olīvēm. Un viņa dzeju. Un hm, jā..ē, Džimiju Peidžu! :)

Tad jau atvilkās mājās arī Jancis, tika daudz ierēkts par veciem, aizmirstiem video, un es sapratu, ka jānoskatās Zvaigžņu kari atkal :D

Nu ko, šodien skolā bija Ēnu dieniņa, tāpēc ierados tikai uz ceturto stundu, lai kopā ar Ritu vazātos līdzi skolotājai Peterei. Patiesībā mums nekur nebija jāvazājas, he! :D Ievērtējam viņas klases atzīmes, kas visiem ir ar būšanu nesekmīgiem pie Errrnesta???

Tā jau nekas ultra interesants nenotika, tikai dabūjām izlabot devīto kontroldarbus, es pat varēju ielikt trīs nesekmīgas atzīmes, k'čing! :D

Un pēdējā stunda jau bija izcili aizraujoša, jo divpadsmitie rakstīja kontroldarbus, kas nozīmēja, ka mēs tur vienkārši sēdējām un gandrīz vai sprāgām nost aiz garlaicības :D Es tikai paguvu ievērtēt, cik organizēti visi špiko, cik Ārim ļoti garas skropstas, ka Ievai smuki, krāsaini svārki, ka Krišjānim foršs džemperis un ka man tiešām patīk Matīsa rokas (devil) Es vienmēr mīlēšu mūsu divpadsmitos!

Pēc tam jau vēl īsa, jauka saruna ar Peterīti un varējām laisties mājās. Un tikko es atnāku mājās, man vienmēr uznāk besis un nogurums, bet tikko kā mēģinu gulēt vai kkā tā atpūsties, smadzenes sāk trakot.

Sviests. Lai nu kā, būs vēl kkā jātiek galā ar fizikas mājasdarbu un vispār jādabū šis parautais priekšmets sekmīgs!

Bet tik un tā-LOVE, dudes!