End's not near. It's here.

Pagrabs, ko Rihards tagad ir atradis, ir vienkārši ģeniāls. Tur bija kaut kādas divas ģitāras apm 50 gadus vecas un vienkārši stūrī nolikta klasiksā ģitāra un klubkrēslā sēdēja AKORDEONS :D Un uz palodzes ietusēja Jameson un Garā pudeles :D Nu, vārdu sakot, tur valda mākslinieciska gaisotne, evakuācijas plāns vislabākais :D Bet nokļūšana uz turieni gan ir tāda, Riharda vārdiem runājot, "izskatīsies, ka es vedu tevi izvarot" :D Viena es tur tiešām apmaldītos :D

Laikam pēdējais šīsvasaras piedzīvojums bija ar trijām manām kucēm-ideāli. Īstā kompānija, lai ietu uz Step up 3 bez D :D Es jau zināju, uz ko es parakstos, bet es patiešām nenožēloju, ka aizgāju, jo mums ar Anniju bija ļōōōōti jautri, pie katra dance mūva iebļauties "TrīsDēē!!" un visādi citādi nemitīgi stulboties par ģeniālajiem subtitriem, ko tagad, protams, aizmirsām :D bija "iesejo" vai kaut kas tāds :D

Pēc filmas dzima ašā ideja par sušī pie manis un tā sākās jautrākais ceļojums uz mūsu bomžu mājām, kāds vien ir bijis :D Frāze, ko es vsvairak lietoju šajā vakarā, bija "JumpJumpJumpJump!!!" ar tai atbilstošajiem, enerģiskajiem lēcieniem (arī strap alfas rimi alkohola plauktiem :D) Tā ārdījušās uz ielas mēs laikam vēl nekad kopā nebijām, bija tiešām maz cilvēku, kas uz mums neatskatītos, bet mēs jau darījām tikai jaukas lietas, piemērām ļoti skanīgi dziedājām Ar Tevi un Fiftīnu :D

Suši uztaisījām, filmu noblenzām, Latviju uzspēlējām un es kā īsta nūģe aizgāju gulēt :D No rīta vēl mazliet pajūsmojām par Itālijas plānu :D :D :D

Jēziņ, mēs taču esam tāda ĢIMENE! :D Ko es bez jums darītu? Nē, svarīgāk jau ir-ko gan jūs darītu bez manis?? :D

Paldies.

Un par rītdienu, ziniet, ko? ES SIEVIETE!!!

Black Hole Sun, won't you come?

Iepazinos ar Riharda studiju. Kas patiesībā ir Olgas R. studija :D :D Tur ir nenormāli auksti jau tagad, ziemā mēs tur atsalsim, jo, jā, tas ir pagrabs :D Bet tā jau glauni ar veciem, ļodzīgiem plīša krēsliem un visādiem Eolikas plakātiem pie sienas :D

A:-Ēēēu, kas tās par jocīgām skaņām tur augšā?

R:-Tur ir tualete...

A:-Āā....

R:-Izbojāju visu romantiku, ne?

Ģitārstundas atsākās lieliski-es vēl joprojām neko nejēdzu, bet tikko Bužulis izsaka kādu komplimentu par to, kas man sanāk, es jau, protams, tā apjūku, ka nobliežu kadu nepareizu akordu vai kaut ko tādu :D Bet vispār viņš ir pasaulē pacietīgākais skolotājs un man taāaāds prieks, ka viņam neapnīk vienkārši... nu, man palīdzēt, jo man tiešām daudzas lietas nepielec automātiski.

Bēt, nu, reizēm jau viņam uznāk ļaunā rokera mūds :D

R:-Labi, pamēģini vēl, pēc 10 min beigsim...

A:-cik tad ilgi mēs spēlējam?

R:-Stundu.

A:-Dīīīrs...

R:-Kā tu runā ar savu skolotāju?? :D (abi vāļājamies pa grīdu smejoties)

Un, protams, arī-Bļāviens, trenē taču mazo pirkstiņu vienreiz!! :D

Vispār, katru reizi, kad satiekamies ar Bužuli, mums uznāk sirds izkratīšanas lēkmītes, bet tas jau laikam nav slikti. Viņš vienkārši ir tāds dvēseļu radinieks.

Un man jau bija jāiet asistēt viņam viņa cigarešu tīšana un izsmēķēšana :D

A(iebāžot Rihardam plaukstu sejā):-STOP! Vēl viens vārds un es beidzot būšu pārliecināta uzsākt smēķēšanu! :D

Vispār visās sarunās es paguvu arī ievērtēr Rihada jauno matu "sasuku" (:D), kārtīgi samulst, viebties, smieties par "banānu teoriju", iepazīties ar vienu ļoti jauku Riharda draudzeni Astru un sajusties ļoti aizkustināta.

Nu ja. Un vakarā bija Riharda koncerts un "savācamies taču beidzot kopā" pasākums pie jūras, kas savāca kopā veselas trīs visuzticamākās piedzīvojumu meklētājas-mani, Karīnu un Zani :D

Nu ja, noklausījāmies Riharda koncertu, kas bija vienkārši kaut kas apbrīnojums. Aizvilka mani kaut kur citur, es nezinu, Riharda smadzenēs. Un tikko viņš pieskārās stīgām, lai spēlētu "Kad ūdens sakūst ar sauli", man vienkārši iestājās pilnīgs blackouts. Pat acis nevajadzēja aizvērt, lai paliktu tikai es un mūzika.

Un pēc tam mēs devāmies medīt piedzīvojumus :D Mangaļsalas pieturā mēs izkāpām laikam pus 11 un tad sākās bailīgais ceļš cauri mežam uz jūras malu, kur mums vēl bija diezgan izaicinošs uzdevums-telefona lukturīša gaismā uzcelt telti :D Bet mes to paveicām :D Un man pat izdevās ātri iekurt ugunskuru! :D

Tā nu mēs sēdējām trijstūrī tam apkārt :D

K:-Mēs esam tādas izdzīvotājas...

A:-Jā! Ar telofonu un sērkociņiem!

Z:-Un māršmeloviem!

Tā mēs diezgan ilgu laiku ēdām un čakarējām ugunskuru. Un visa jūra bija vienkārši mums. Tikai daži kuģi kaut kur tuvu pie horizonta un Vecāķos visu nakti bija ballīte :D Un es nesagaidīju saullēktu un pakļāvos spiedienam, ielīdu teltī gulēt ap kādiem trijiem. Tiesa gan, es saullēkta laikā izbāzu galvu no telts un ar miega pa pusei aizžmiegtām ačtelēm brīdi to pavēroju, tad nodomāju-ēēh, mākoņi, un likos atpakaļ krākt :D

Un mums palika tik daudz paikas, ka brokastīs vienkārši PIERIJĀMIES :D Tad mazliet pakropļojām Karīnas telti un mierīgi devāmies atpakaļ uz centru.

Bija baigi forši un milzīgs paldies Zanei un Karīnai. Lai tie pārējie iet iesmirdēt (mēs jau pašas nemaz nesmirdējām, ņēēē :D) un jāpakaitina Dāvis par tiem māršmeloviem :D Un Evija vispār jāsāk kaitināt :D

Okei, love, dudes!

Shoot the runner!

Vienīgā bilde no Malienas kausa, kas man ļoti patīk (haha, mans topošais radinieks te izskatās tik smieklīgi!)

Un, protams, šīs divas, kas apvieno sevī divas manas mīļākās lietas šovasar.

Malienas kauss

Bija sūdains.

Man patika varbūt vienīgi tas, ka neskrēju otrajā dienā un varēju daudz fotogrāfēt. Un vēl arī R.G. uzvarošais finišs, bļaujošu ausekļu pavadībā.

Bet arī tas neko neatsvēra. Es nebiju tur kur man bija jābūt un kur es gribēju būt. Un es par to visu laiku dusmojos un bēdājos. Es nezinu, kā atpirkšos, bet tas obligāti jāizdara.

Vēl 9 vasaras dienas, kuras it kā vajadzētu izbaudīt, bet tieši šobrīd, ziniet ko? Man pohuj.

You are the sun. You are the only one.

Varbūt.

Milzīgs paldies par kompāniju šajā vakarā/naktī/dienā Simonai un Sandrai, un it sevišķi Paulai. Tik mežonīgi sen nebijāt satiktas, ka visi ģeniālie jociņi nāca ārā ar švunku :D Un mana veča balss jau arī iespārdīja :D

Nēēēeeēē!!! Tikai neko neēd!!!!!

Šodien jau atkal došos uz LA, bet ir darbi, ko darīt, tapēc-čau! :)

-Es tevi sildīšu ar desu!... -desu!

Liene, mums Tevis pietrūka.

Ausekļa laivu brauciens bija, wāu, maz apmeklēts, bijām sešu cilvēku sastāvā-Edgars, Zigmārs, Andris, Jānis, Gerda un es.

Un tatad tas sākās ar vilcienu aizbraucot līdz Jūrmalai pie Edgara, sakrāmējot mantas un laivas, un ar brīnišķīgu, sarkanu busiņu dodoties braucienā pār Zemgales plašumiem, es nevarēju beigt jūsmot par lielajām, zilajām debesīm.

Kad nonācām savā laivu brauciena sākumpunktā, uzradās mākoņi debesīs un problēma mūsu laivā. Un, kā izrādījās, laivu, uz kuru bijām pieteikušās mēs ar Gerdu, nevarēja piepūst, jo nebija viena korķa. Un kaut arī mēs, nemitīgi uzmanoties no melnīgsnējiem cilvēkiem, npirkām 50 metrus izolācijas lentas un izstrādājām plānu ar braukšanu ar pumpi laivā, pirmais mēģinājums bija neveksmīgs, un Edgars beidzot apžēlojās un noziedoja mums gabaliņu LIPĪGĀ, ar ko var salīmēt it visu, un mēs beidzot uzsākām savu braucienu.

Tā jau laivu brauciens pagāja diezgan jauki un jautri, manai, Gerdas un Andra laiva pamatīgi atpalika no to trīs monstru laivas, bet mēs ar to samierinājāmies un tā kā mūsu laivā mums visiem bija diezgan vienlīdzīgi spēki, mēs visi dabūjām noairēties līdz zilām pelītēm (un man tagad sāp mugura).

Vēl mums nemitīgi bija problēmas ar ugunskura iekuršanu, tādēļ tika pielietots diezgan daudz Zaļā Pūķa, kā arī nemitīgi dziedāta desu dziesma un mēģināts apēst visus 15 kukuļs maizes. Kamēr puiši skrēja, mēs ar Gerdu kā īstas sievietes palikām un taisījām vīriešiem ēst. Tas bija jautri vispār.

I hope you're not lonely without me...

Pēc Jāņa viltīgi pielietotā "Jā, mēs uzlikām modinātāju!" pirmajā vakarā, mēs cēlāmies tad, kad pamodāmies, un tas bija forši.

Pēdējā vakarā diezgan ilgi palikām nomodā zem skaistajām, ļoti skaistajām zvaigznēm un runājām par Ausekļa datu bāzi un citām bīstamām lietām. Es labprāt būtu palikusi tā visu nakti.

Gerdai bija slapja sega, un es nesaprotu, kāpēc viņa nepildīja manu ieteikumu :D :D Labi, VISS, es beidzu pacelt augšup šo jociņu! :D

Pēdējā airēšanas diena bija visgrūtākā, jo bija jācīnās par tikšanu uz priekšu ar pa pusei izpūtušos laivu,ar slāpēm un konfekšu kalnu.

Bet finišējām godam. Liels paldies visiem, kas bija, un Edgaram un Lienei, par organizēšanu. Liene, tu taču domās biji ar mums, vai ne? ;D

(Nav nevienas bildes no brauciena)

Love, dudes!

If you want something in life... just jump and grab it!

Nu tā, esmu atpakaļ no Lagastiem jau atkal.

Tur es satiku vaigā Latvijas mikroķirurģijas brīnumbērnu Kārli, bet tā kā viņš bija atvaļinājumā, viņi ar manu brāli nebija sevišķi skaidri un nemitīgi nēsāja apkārt galu vai darīja kaut ko tamlīdzīgu. Un viņš nespēja saprast, kādēļ gan es nevēlos veltīt savu dzīvi medicīnai. Viņš to uzskatīja par tik svarīgu tematu (kas, protams, ir jauki :D), ka risināja ar Pēteri apmēram šādu sarunu

K:-Bet viņai taču ir racionāls prāts, ne?
P:-Nu it kā jau...
K:-Un bioloģija interesē!
P:-Nū jā...
K:-Un medicīnu tomēr negrib studēt??

Tas bija smieklīgi. Vēl es laukos paguvu izcept pirmās ābolmaizes uz Artūra dzimšanas dienu, savest kārtībā midzeni, ko mēs bijām izveidojuši, beidzot izurbties cauri "Simts vientulības gadiem" un dziļi, pamatīgi un līdz galam vilties tajā. Šķiet, ka viena no pretīgākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Droši vien pēc gadiem 30 pārlasīšu un būšu starā.
Vēl mazliet pastrinkšķināju ģitāru un nonācu pilnīgā apjukumā, ko ceru šovakar kliedēt :D
Un vēl noskatījos "Into the wild" un smēlos iespaidus tajā. Laikam ietekmējošākā lieta pēdējās nedēļas laikā, Domu Krātuvē ar iespaidiem un spreidumiem pieskricelēju pilnas vairākas lapas :D
Man, lai noskatītos šo filmu, vajadzēja saņemties vairākas nedēļas, bet filma ir lieliska.
Iesaku!

Rīt laivu brauciens bez Lienes, tatad jautrība un saldumu daudzums automātiski sarūk uz pusi :/

Live a good life, folks!

All of this is got nothing to do with you.

Tikko atgriezos no trešā Magnēta šogad (jīhā!) un nolēmu, ka tikpat labi varētu uzskricelēt jums pāris rindiņas par to, kā man iet.

Man iet labi, paldies par apvaicāšanos (vai es jau minēju, ka karstais gaiss dīvaini ietekmē manas smadznenes?), es esmu nolēmusi atkal nopietni ķerties klāt pasaules literatūras klasikas apgūšanai, sāku ar elementāru iepazīšanos ar G.G. Markesa daiļradi. Vēl esmu paguvusi iemīlēties dažās lietās, ko man lidz šim ir sniegusi tikai šī vasara un vienīgi. Es esmu atmetusi paradumu cerēt, jo, nu, man ir daži pozitīvi iemesli, kāpēc tā vairs nedarīt :) (Bet tas nenozīmē, ka katrreiz, kad būs gaidāma krievu valodas stundas, es necerēšu, ka skolotāja kaut kāda mistiska iemesla dēļ neuzradīsies :D)

Vēl es gaidu un ticu, ka laivu brauciens izdosies, kaut arī uzaicināto dalībnieku aktivitāte esot tada pašvaka. Es vēl aizvien nesaprotu, kas padara radio 101 "revolucionāru", ja, protams, neņem vērā, ka viņi bez kādām pauzēm citu citam laiž virsū krietni parāk dažādus mūzikas stilus.

Un vēl šodien, tajā pašā magnētā, vērojot pāris savas vienaudzes, es pēkšņi sapratu, ka apbrīnoju tās meitenes, kuras spēj rūpēties un uztraukties par savu izskatu, apģērbu, matiem, aksesuāriem, manikīru, ēē, kāju gludumu un ceļgalu ādas mitrumu, tikai lai iespaidotu pretējo dzimumu. Varbūt jūs tagad brīnaties, kāpēc es tā rakstu, bet es sapratu, ka tā taču ir pilnīgi savādāka domāšana, citāda rīcība, kādu es nekad pat iedomāties nevarētu. Tāpēc man šīs ēē sievietes (kaut kā nevēlos lietot apzīmējumu CACA) liekās tiešām apbrīnas vērtas.

Bet neuztraucieties-ar mani viss ir JUST FINE! (Čārlija smaids, aizmiedzot acis :D)

Rīt es varbūt došos medīt sev sapņu somu (es jau izklausos pēc cacas! :D) vai arī došos uz LA. Atkal.

Okei, baīīīj!

Love is in the air, dudes.

...where the grass is green and the girls are pretty, oh, won't you plese take me home

Es mīlu savus laukus.

Man patīk tur būt ar saviem draugiem, tad tikai slinki uzpled tādas domas kā-derētu bišku pastrādāt?, ko ātri nomāc-nāh, te taču nav manu vecāku!

Pa šīm dažām dienām piedzīvots ļoti saspiests brauciens uz LA, Limbažu MaXXimas izpirkšana ar Lieni, ēšana, volejbols visos brīžos, kad nav, ko darīt. Un vēlmazliet ēšana. KĀDS neievēroja mūs, bet mums jau nekas, mēs jau priecājamies un apsmejam :D Zane un Evija uzradās kā vispārsteidzošākais manas vārda dienas pārstiegums. Un jāizmanto izdevība pateikt-dusi dīķa mierā, Zanes dvieli! Un liels, liels, liels paldies visiem par dāvanām, kas arī jau tika sāktas lietderīgi izmantot :D

Divus vakarus pēc kārtas īstenojām bohēmiju pilnībā, ar visu romantiku (izlasīt ar krievu akcentu) uz balkona un DAŽIEM jau arī pēc tam bija jautra, ĻOTI jautra nakts :D Nē, man jau prieks, ka tika kārtīgi nosvinēti mani un Ānīša svētki, tikai ne es, ne Ānīts nebijām iesaistīti! :D Kā ar galvu, Evij???:D

Noskatījāmies divas lieliskas filmas un daudz, daudz, laikam visu laiku klausījāmies mūziku. Tieši tā, kā vajag. Un es pirmo reizi mūžā operēju uz grila un saņēmu jauku komplimetu, ka smaržoju pēc gaļas! Āwww :D :D :D

Āk jā, un es sāku jaunu dzīvi, jo, ar nelielu Karīnas palīdzību, kad viņa iztūlkoja man nesaprotamos vārdus, es taču izlasīju visas JOY lupatu, smiņķu, sešu soļu, sauso ceļu ādas un matu uzkasīšanas lappaspuses un tiešām iespaidojos. Tagad es lasīšu katru mēnesi!

Un, kad atbrauca mani vecāki, mēs tikām arī likti pie darba, un izravējām visu dīķi. Jānis un Valdis kā īsti vīriesi līdz krūtīm dubļos, bet mēs ar Karīnu kā istas sievietes-mums POH** par tiem dubļiem! :D

Naktīs gulējām salīdzinoši maz, toties atsvērām to pa dienu :D Vārdu sakot-dzīvojām tādā bohēmijā, kādu biju plānojusi. Paldies, ka atbraucāt un nosvinējāt, dudes!

Kaut kad drīz dodamies iekarot Graustu un vēl jau arī laivu brauciens! :)

Tagad es dodos gulēt. Bye!