Es neesmu īsti pārliecināta, bet man šķiet, ka man pietrūkst laika, kad vecāku atgriešanās no ilgākas prombūtnes man nesa tikai priekus. Tagad es esmu divas stundas ārdījusies pa māju, bet tik un tā viss ir tikai pirmā acu uzmetiena kārtībā (Kad mana māte atvērs skapīti, lai izņemtu, piemēram, katlu, viņia virsū uzgāzīsies divas nedēļas nemazgāti trauki murskulī ar Jāņa zeķēm)
Bet vispār jau šitais sniedziņš novirza prātu no tādām satraucošām domām, kā "ak-mans-dievs-es-esmu-nesekmīga-fizikā-un-vispār-atzīmju-ziņā-izskatos-pēc-konkrēti-stulbas-nūģes" Bet tā kā sūdzēšanās jums neko nemainīs, pasakiet paši sev "čīīl", atlaidieties krēslā ar savu neesošo cigareti/kāsi un novērsieties no Mistera Spīdīgā Monitorā, un jau simtbiljardo reizi šodien paskatieties ārā pa logu. Un ņemiet piemēru no Džona, kad ejat ārā!
(Saģērbjaties silti!)
Ā, nu, ja vēl jau man ir tie jautrie sapņi :D Nu vismaz kaut kas tajos vienmēr ir smieklīgs. Bet man pamatīgi liek aizdomāties tas, ka vienkārši katru nakti viens konkrēts cilvēks ir tajos manos sapņos. Zemapziņa, es tevi nesaprotu.
Njā, šodien biju baigā SMP, neaizgāju uz Hamletu satikt dažus labus, mīļus cilvēkus, tā vietā kā tāda sieviete nūģoju mājās.
Rītdien ir vēl viena diena, kuru nodzīvot ar prieku, bez steigas :)
Labi, ČAU!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru