Happy times together we've been spending...

Un te arī ( ar nelielu nokavēšanos) ir mana solītā nometnes dienasgrāmata. Es neapvainošos, ja neizlasīsi. Šis ieraksts ir vairāk man pašai, lai ilgāk atcerētos :)

16.jūlijs, 1.diena

Visu dienu nāk miegs.

Ar Ievu strādājām bioloģijas laboratorijā, mums apstāstīja ko darisim, skan interesanti, un sākām jau sterilizēt traukus'n'stuff.

Iemēģinājām mazo sagaidīšanas izrādi un padziedājām ar Juri. Jāāāūūūūtrīīī.

AIN'T NO PARTY LIKE A VOLLEYBALL PARTU, 'CAUSE A VOLLEYBALL PARTY NEVER STOPS!!, ēšanas dziesma un daudz feilojām volejbolā.

17.jūlijs, 2.diena

Mēs izmantojam jaukus cilvēkus. Kā Juris.

Ieradās Liene un Madara, par ko prieks. un ieradās arī visi mazie. Ātri un visi vienlaicīgi, kam mēs nebijām gatavi, bet kaut kā jau tikām galā. Daudz mazu puisīšu.

Nospēlējām savu lugu, ta sbija jautri. Daudz dziedājām. Un beidzot pirmās nodarbības.

Ar Lieni bijām arī uz Jāņa izlaidumu aizšāvušas, bet nekāda ballēšanās nesanāca, jo bija jābūt atpakaļ "saprātīgā laikā" :D

18.jūlijs, 3.diena.

Šodien mēgināju izgulēties brīvstundā, bet tas nespīd, ja ir tik jautras un skaļas mazās meitenītes.

Ar Ievu pabeidzām savu termostatu, mazliet paķēpājos uz retinga, ko Gerda taisīja mazajiem, ar nešķaidītām krāsinām krāsoju telpiskās figūras, kuras taisīja Madara un Liene, un klausījāmies labu mūziku.

Ar ievu palīdzējām ar sk.Aijai vadīt nodarbību mazajiem, veidot no māla muminus. Bija forši mazliet atcerēties veidošanu un citas štelles.

Nodarbībā mocījāmies ar grafikiem un spriedām par ūdens anomālijām. Jau atkal :D

Un jessssss-izrādē tēlošu Murmuli! :D

Šodien izlozējām arī slepenos draudziņus :)

Šodien DzTV uz pēdējo reizi atgriezās Dāvidas šovs. Es tēloju hipiju-cik pārsteidzoši, vai ne? :D

Atkal neuztaisījām KKK, toties dziedājām Lemon tree.

Šovakar lasiju mazajiem puikām pasaciņu, bija tīri jauki un es pati sasmējos par mīļajiem muminu jokiem :)

Šodien laikam atkal ātrāk par 24.00 gulēšana nespīd :D

19.jūlijs, 4.diena

Atkal darbīga diena, bet ne tik darbīga kā vakar. Mūsu grupa beidzot tika privātā audiencē pie Jura-nepaguvām pat Lemon tree vienu reizi izdziedāt, jo Juris-Muris "kasījās" klāt :D

Bet viņš pateica ģeniāli-vienalga, šoreiz, vai jūs dziedat pareizi, vai nē, galvenais, ielieciet dziesmā spēku un ĶERIET KAIFU! Laikam mēs kļuvām galīgi HIGH un nebijām izdziedājušies, jo dziedājām arī ejot pa gaiteni un tas bija ļoti forši :) Un Juris piekrita, ka mēs dziedam Brightside, un tas arī ir ļoti, ļoti forši.

Nodarbībā savilkām secināumus par ūdens anomālijām un sagatavojāmies rītdienas pārgājienam.

TAGAD MUMS VAIRS NEDOD TIK DAUDZ ĒST!!!!

Turpinājam apdāvināt savus slepenos draudziņus un šodien ar Gerdu vadījām pirmo KKK-gāja gandrīz kā pa sviestu!

Un šodien arī beidzot uztaisīju dienas plānu-jau sen gribēju :)

20.jūlijs, 5.diena

PĀRGĀJIENA DIENA!!!!!

Laikam foršākais pārgajien, kāds mums ir bijis.

Sākām ap 11iem, bijām atpakaļ 19tos. Jo, kā izrādījās, paragu vākšana (it sevišķi pirmā) krietni ievilkās. Bet bija forši un interesanti.

Vispār, mēs daudz dziedājām :D Protams, vislabāk jau ir uzsākt Brightside tieši vislielākajos brikšņos un mālos pirms Kārļu HES :D

un mērīt upes ātrumu ar gurķa palīdzību jau arī bija jautri :D Un Gerda ar Eviju iemēģināja arī šļūkšanu pa upi uz vēderiem un vispār daudz laika pavadījām ūdeni, jo ūdens ballīte nekad nebeidzas! :D

Protams, esam tik tizli, ka nevaram iztikt bez traumām-Gerda un Evija jau ietesās tieši iekšā lapseņu pūznī, āu aū, au!

Vispār jau viskaut kas foršs notika un es nevarēju beigt jūsmot par skaistājiem kokiem, Vidzemes plašajiem laukiem un zilajām debesīm! :D

21.jūlijs, 6.diena

Ai, šodeina jauka, tikai pamanījos kārtīgi salekties ar Kikī un pat nejutos vainīga par to.

Un šodien bijam tik brīnisķīga hipiju kompānija ar pinītēm ap galvu-es, Geda, Evija, Annija, Ieva, Andrievs, Liene, Madara, Ralfs (un Juris pie klavierēm) sēdējām uz grīdas un dziedājām Lemon tree, mētājoties a "citroniem", un tas bija lieliski!

Jā, un ar skolotājiem kopā atklājām slepenos draudziņus un tas arī bija ļoti mīlīgi un hipijīgi, tikai žēl, ka beidzās ar plūdiem mazo apartamentos :D

kaut šādi mirkļi būtu vairāk.

Un jā, šodien lasiju pasaku pie puisīšiem, kas nāca skatīties bildītes un tas bija forši :)

22.jūlijs 7.diena

Ir jasaka godīgi, ka katru dienu ir grūtāk atcereties, ar ko tā sākās. Nometne sāk nogurdināt, kaut arī tikpat kā vairs nepiedalamies mazo audzināšanā.

Vairāk jātrādā pie saviem projetiem, šoden ar Ievu nosēdējām pie datoriem ~3h un mums jau bija ZAIBAL! Un bioloģijas skolotāja savā jaukajā balss tembrā nolasīja man lekciju, es nezinu, laikam es nepateicu nevienu vārdu, man viss bija konkrēti apnicis. Bet rit būs reāli jasaņemās, es jau tagad jūtu, cik ļoti mēs izbesīsimies, bet kas jādara jādara! :)

Šodien apgleznojām arī savus stikla traukus, Gerda tur reāli izpaudās, es gan vienkārši uzbliezu dabu.

Jānis atbrauca ciemos un atveda ķiršus un diegus man un Lienei, wīīīpīī, tāpēc kādu stundu pavadīju, mācot Lieni.

Teātra mēģinājumi ir tik lēni, bet tur neko nevar darīt! :)

Šovakar DzTV laikā bija ļoti karsti, nezinu, kāpēc, bet ta sjau netraucēja mani, Lieni un Jāni pēc tam rīkot ballīti uz skatuves un pat iegriezt diskobumbu :D

23.jūlijs, 8. diena

Tik nogurusi, ka neko negribās rakstīt. Diena bija besīga, kā jau paredzēju, bet tagad pet liekās, ka neko nepadarījām.

Galu gan redzam, bet-redzēt kalna virsotni ir tikai puse no ceļa.

24.jūlijs 9.diena

Jā, ir bišku pāri trijiem, bet liela daļa manas grupas vēl aplika skatties pagajušo gadu izrādes.

Par šodienu. Ak, šausmas. Emocijas. Vienīgais, kas nāk prātā.

No rīta ar Ievu un skolotāju pabeidzām darbu, tagad jādomā tikai par prezentāciju, bet man tas neliekās svarīgi!

Pēc vairākiem teātra mēģinājumiem, arī svētku launags, ar milzīgu jautribu no Ralfa puses, bet tā jau viss normali.

Un tad izrāde. Gāja ka a sveistu, tikai es savā sintētiskā auduma Murmuļa tērpā gandrīz galu dabūju no karstuma.

Tad jau diplomi, apliecibas, un tā jocīgā sajūta, ak viņi tās saņem pirmoreizi, bet mēs rit-pēdējo.

Notika savdabīga apmaiņa-mazie aizbrauca, absolventi ieradāsun tas bija forši. Kad spēlējām volejbolu jau likās, ka arī ar viņiem dabūta tā foršā sajuta, bet izrādijās,ka nē. Mums leikam vienkārsi nav par ko runāt.

Bet pedējais DzTV kā pilntiesīgiem dalībniekiem, manuprāt, bija brīnišķīgs un mīļš, it sevišķi man patika Austras vadītā bungošanas improvizācija, jo es izmantoju arī Madaras matu sprādzi, tāpēc izskatījās, ka es vienkārši situ viņai pa galvu ar dakšiņu :D

Un pēc DzTV vienīgā šīs nometnes zvaigžņu vērošana, guļot zvaigznītē uz asfalta, klusiņām dziedot, līdz mūs gandrīz nobrauca mrBrightside :D

Tad tēja un milzum daudz fotogrāfiju, Evijas un Annijas mājasdarbs, veco izrāžu skatīšanās, kliņģeris, smiekli, sarunas un ārdīšanās pie Elvija rokenrola! :D

Es aizvilkos gulēt visātrāk no savējiem, jo man bija jāuzskricelē šis, un es vēlētos uzzināt vairāk par Matīsa un Kalvja nakts piedzīvojumiem :D :D

Un par beigām... ko es varu uzrakstīt. Man pirmais ZPD uzrakstīts, noprezentēts, uz tēva jautājumiem atbildēts un tagad man ir apliecība, ka esmu absolvejusi ABFS

Šajā nometnē daudz runāts un leitots "nu djebilas, nu" skolotājas Aijas intonācijā un daudz smiets (it sevišķi vienā vakarā, atceraties? ;D). Daudz mīlēts, jā.

Tagad man istabā pie sienas ir pēdejās dienas kārtības lapa, un tomēr... skumji man nav :)

I wonder how, I wonder why...

Oi, oi, draugi, ceru, ka jūs saprotat, ka var būt tik laimīgs cilvēks kāds es esmu tagad.Es esmu brīnišķīgā vietā ar brīnišķīgiem cilvēkiem, katru dienu daru brīnišķīgas lietas. Tas ir tik lieliski, ka es vienkārši katru dienu vakarā esmu tik pārgurusi, ka vienkārši gribās gulēt. Bet to nesanāk darīt sevišķi ilgi.

Jā, vakar bija brīnišķīgs pārgājiens. Par to un visu pārējo būs arī sīkāki apraksti, kad es te pblicēšu savu nometnes dienasgrāmatu.

Man jūs pietrūkstat, draugi, kuri nav šeit. Un man pietrūkst Džona. Tas man lika vakar izspert tādu frāzi kā-Divas lietas, ko es visvairāk mīlu Kasparā-dibens un ģitāra. Ģeniāli, es zinu. Bet mums te ir ļoti daudz visādu ģeniālu citātu un citu lietu, āā, un mēs DZIEDAM. Jā, un es ar Gerdu stāsimies tautas deju kolektīvā. Yēēh, right :D

Labi, labi, labi, pārāk daudz foršu lietu, lai aprakstītu, live a good life folks!

Good day, Sunshine! :)

Ārā brīnišķīgs laiks, nu, jā varbūt bišku par karstu, bet man patīk! prieks arī, ka Jānis ir atpakaļ mājās, bez vina tomēr tāda jocīga sajūta.

Tātad šodien vakarā (īsti gan nezinu, ko nozīmē jēdziens "vakarā" manu vecāku izpratnē), es dodos prom, un atgriezīšos varbūt ap 28.jūliju. Varbūt. Ja jūs skumstat pēc manis, rakstat sms, vai zvanat, es centīšos būt sasniedzama (ja kādam mani vajadzēs, pfff)

Vispār tuvojas desmit vasaras dienas, ko es mežonīgi gaidu katru gadu, šogad cerams, būs visforšāk, pēdējā oficiālā nometne kā dalībniekiem galu galā :)

Pieņēmu smagu lēmumu neņemt līdzi Džonu, jo noteikti prātā būs citas lietas, un man šādā laikā diemžēl sevišķi nenesas uz spēlēšanu :) Bet es to kaut kā atlīdzināšu.

Ceru pabeigt (vai vismaz uzskicēt beigas) vienu stāstu, lai būstu par vienu lietu mazāk,kas karājas gaisā, bet tad jau redzēs, kā būs :)

So, go on loving one other, dudes! :)

Kaut varētu vienmēr tā stāvēt...

Un šoreiz es to domāju tikpat literāli kā Renāriņš. Kaut varētu vismaz nedaudz ilgāk pabūt Dziesmu svētku radītajā eiforijā, kopības sajūta, mīļumā, jā!

Man patika šovakara koncerts ļoti, ļoti. Bija tik skaisti. Un Renāriņa uznāciens beigās vispār padarīja mani laimīgu, jo biju jau samierinājusies ar to, ka šovasar viņu neredzēt :) :) :) Un es zinu, ka viņam viņa aprocīte noteikti ir ļoti mīļa, tāpēc jo foršāk, ka tā tāda nobružāta, bet es varētu uztaisīt viņam jaunu! :) :D

Ar vecākiem un viņu draudzeni-viena kora diriģenti vēl palikām uz sadziedāšanos un AK DIEVS man piedāvāja pamēģināt dziedāt korī. Biju tik pārsteigta, ka gandriz piekritu. Vispār es jau labprāt to darītu, ja vien nezinātu savu balsi :D Un, Paula un Inese, es jūs redzēju, hhehehe :)

Rīt turpināšu baudīt svētkus, šoreiz-deju koncertā :)

Man ir daži cilvēki, kas mani iedvesmo un kurus es ļoti apbrīnoju, un es viņu te ierakstīšu, īsti nezinu, kādēļ, varbūt, lai jūs varētu aizdomāties par cilvēkiem, kas jums ir īpaši, un mēs varētu pacensties būt foršāki. Tātad mani iedvesmojošie cilvēki ir-Jānis M., Rihards L., Jānis T., mans tētis, Renārs K., Paula R., Sandra B., Ričards B. un Čārlijs M. :)

Bet nešaubies, ka arī Tu mani ievesmo, noteikti daudz citādāk nekā tie, kurus es te pieminēju! :)

Bāaj (Čārlija stile :D)

Sometimes it's hard to remember that you're even there.

Pēc pamatīgas NEKĀ darīšanas Lagastos ar Gerdu, mēs atgriezāmies Rīgā ar čilošanu pie viņas. Jām, pārsvarā pavadījām laiku uz balkona brīnišķīgā laiskošanās atmosfērā ar ūenspīpi un daudz visādām sarunām, kas vienmēr man ir patikušas un patiks. Un vismaz Kaspars ir jauks un ieradas, bet Gints bija pazudis mēģinājumā, un Dāvis nez kāpēc nereaģēja uz manu mīļo īsziņu :D

Nu neko darīt, arī Kaspars devās mājās ap diviem, pirms tam vēl "sadarbojoties" ar Džonu, un es pirmoreizi varēju viņam kaut ko pamācīt, muahahhahahahahahahahhahahaahahhahahaa. Bet viņš tik un tā spēlē kā zvērs. Taisnība, taisnība.

Nu, jā, un protams, Anna ir ģēnijs un izdomā, ka gulēs uz grīdas blakus savai ģitārai un naktī bļaus virsū neguļojošajām Karīnai un Gerdai, Annija arī atslēdzās uz grīdas un tikai Evija un Lāsma kā normāli cilvēki gulēja gultā.

Esi šonakt pie manis! :D

Ājā, starp citu, dzērāju stāstiņus stāstošais Pēteris ir Gerdai parādā viskiju :D

A:Nē, nu, kas man būs 18, es gribētu zāli pamēģināt...

P:Pfft, kāpēc tad 18 jāgaida?

G:Jā, Pēter, kad tu pirmo reizi zāli kuriji?

P:Nu, kaut kur desmitajā klasē...

A:O, tad jau tieši! :D

Šodien biju ieblenzt Dziesmu&Deju svētku gājienu, no draugiem redzēju tikai Kasparu un pamtīgi ierēcu par viņa violeto kreklu un izbiedēto skatienu, nesot karogu mazu meitenīšu vidū :D Zelta Sietiņu redzēju, bet neatradu Solnāgi, Pļavniekus arī redzēju, bet Eviju nē, un savu skolu tieši palaidu garām. Huijs kaut kāds!

29.07-01.08. kaut kad šajos vai ap šiem datumiem es ļoti, ļoti ceru, ka izdosies uzrīkot manus un Annijas svētkus Lagastos.

Līdz nākamajai ballītei, ballīšu dvēseles! :D

How did it end up like this?

Rīga man jau ir līdz kaklam, esmu te jau divas dienas, par laimi, rīt kopā ar Gerdu, Džoniju un maniem vecākiem, un kaķi dezertēju uz Lagastiem, cerams, ka tur arī būs karsts un varēsim sēdēt ūdenī 13/24, jo jādara taču arī citas lietas.

Tā kā vairāki cilvēki pēc kārtas pārliecināja mani, ka man jāsāk pārdot mani mezglotie brīnumi, pašlaik cenšos ķerties klāt to ražošanai. Pašlaik mani ir tikai trīs-viens no tiem ir pārāl īss, un vēlviens man pašai nepatīk. Un manas rokas izskatās nepieklājīgi kailas :D

Vakar sāku rakstīt atkal kaut ko jaunu,bet cerams, ka šis vismaz būs kaut kas

ne pārāk garš. Es vienkārši gribēju aprakstīt iepazīšanos, kas ir negaidīta un draudzību, kas rodās :)

Bet tagad es te labprāt saliktu dažas bildes, no galīgi nesakarīgiem brīžiem :D

Piemēram, šo, no brāļa izlaiduma dienas, kad mēs visi pierādījām, ka neesam garīgi atpalikuši :D

Viena no lietām, ko es mīlu savā vecmāmiņā ir tā, ka VIŅA IR STILĪGA!

Jānīga Annija, NeJānīgs Tomass.

Vēsture, kas vēl nemaz nav vēsture.

Jap, mēs ar Gerdu esam labākas līdzjutējas, nekā skrējējas :D

Ģimene, jā! :)

Vasara pagaidām galīgi neiet, kā plānota (KUR MANS LATVIJAS TRIPS, KASPAR???), beeet es mīlu to tik un tā! :) Tāpat kā jūs visus :D

You and I just use a little patience...

Vai, vai, cik pēdējās dienas man bija grūti būt pacietīgai. Bet kaut kā vēl turos kopā, neskraidu apkārt un neauroju arī pagaidām :D

Bēēēt, tas nav tik svarīgi kā tas, ka šo piektdien ar savu ģimeni un Lieni devos 200 km garā ceļā uz Kāpas 2010 daudzdienām Alūksnē. Es zinu, ka lielu daļu no jums neinteresē mans sportiskais veikums, tāpēc distanču apraksti man būs maksimāli īsi.

1.diena. Distancē jau dodoties esmu ļoti nobesījusies, skrienu ar piespiešanos, domāt negribas, kas arī atmaksājās-pārķeru etapu uz piekto punktu un manam vārdam rezultātos pretī parādās trīs skaisti burti-DSQ un cerību uz kopvērtējumu man vairs nav. Pffft, it kā pirms tam būtu bijušas :D

2.diena. Sacensībās ierodos labā garastāvoklī, joooo ir gaidāma vidējā distance-vienīgā disciplīna, ko es varu paveikt pilnībā neizgāžoties. Optimisms dara savu, neraugoties uz drausmīgo tempu, muļķības nedaru līdz pat sestajam punktam, bet tur ieraugu dzelteno līdera krekliņu, kas ir mugurā manas grupas līderei Anetei, ar viņu ātri vienojamies, kur atrodamies un aši atrodam punktu apmēram 80 metrus augstāk. Viņa, protams, aizskrien, bet es lēnām veicu visu atlikušo distanci, satiekot arī Gerdu. Viss bija labi :D

3.diena. Garā distance. Mana nemīļākā distance. Tomēr! Man gāja pārsteidzoši labi. Nu, labi manā skatījumā. Man vienkārši nebija daudz lielu kļūdu, kaut arī distance bija tiešām sarežģīta, palīdzēju mežā daudziem cilvēkiem un bradājos pa purvu. Man ļoti patika arī distances beigas pa Alūksnes parku, kur pārņēma neliela sprinta sajūta, tāpēc pajozu garām desmitajam punktam un bija jāskrien vien atpakaļ :D Un vienā no punktiem biju tieši starp Anatoliju T. un Mārtiņu S. Wāāāāh, sajutos tik.... starp sportistiem :D :D

Nu un tā jau man "Latvijas lielākais orientieristu tusiņš" patika diezgan labi. Alūksnes ielas iepazinu visdažādākajos diennakts laikos, jo mēs ar Lieni taču esam tādas tusētājas, ka ātrāk par divpadsmitiem jau nemaz uz mājām nesākam virzīties :D Un beidzo realizēju savus plānus par daudz, daudz puķēm manos un citu matos :D Diezgan vīlos vienā cilvēkā pa šīm dažām dienām, bet laikam uz neko citu nevajadzēja gaidīt.

Un otrās dienas vakarā, pēc sprinta, (ko Rūta uzvarēja, hell yeah, tāds prieks par viņu!) bija Kāpas BALLE :D Ko mēs ar Gerdu, Lieni, Zigmāru un Edgaru pavadījām krietnā attālumā no estrādes, saturīgās sarunās, vērojot savu paziņu reibuma stāvokli pieaugam :D Es papriecājos par Jāni K. un to cik viņš stilīgs, arī par Anatoliju T. un to, cik jauks čiekurkalnietis viņš ir, Zigmāra un Edgara stāstu ietekmē atcerējos vecos, labos Ausekļa laikus, un pēkšņi pilnībā sapratu Gerdu. Tikai nepārproti :D

Mēs ar Lieni bijām mājās tikai ap trijiem tāpēc šodiena pagāja tā diezgan miegaini :D Un netikām pie Kāpas krekliem, nolāpīts! :D

Rītdienu es taisos čilot pa Rīgu. Kāds pievienosies? :)

Peace out, dudes!

Sitting, waiting, wishing...

Esmu atpakaļ no Au!sēkļa nometnes manā otrajā mīļākajā vietā pasaulē, kas, kā jau stāstīju Pēterim, bija vairāk bohēmiska nekā smaga. Spēlēju ģitāru daudz vairāk nekā trenējos skriet, daudz čiloju, strādāju, bišku rakstīju un nobaudīju vairākus banāli romantiskus un krāšņus saulrietus brīnišķīgi skaistas, mierīgas jūras krastā, draugu sabiedrībā. Nabaga Pauls, es ceru, ka viņš taču saprot, ka mūsu joki ir pārāk stulbi, lai apvainotos :) :)

Un šodien Sandras dzimšanas diena, ko gaidīju jau laikam apmēram no maija vidus, yay! :)

No rīta biju hiperlaimīga, pat piespiedu Gerdu atsildīties pie katra staba ielas vidū :) Oh, un mēs bijām humpalās un nopirku sev hipiju vesti par 0,50 Ls :D

Kamēr taisīju Sandras dāvanu, vērojot, cik šausmīgi drebelējās manas rokas un nošķiežoties ar krāsu līdz uzacīm, Evija A. atsūtīja sms, baigi žēl, ka viņa netika.

Nu ja, biju diezgan sašļukusi, bet bija jau laiks iet satikties ar pārējiem, hehehe >:D Pa ceļam, pēc Bužuļa zvana nr.3 man uznāca neliela histērija, tas bija šausmīgi, ka jutu cilvēkus ATSKATAMIES. Un iznāca izgāzties Ginta un Kaspara priekšā. Tas bija šausmīgi un es tā negribēju. Stulbi sanāca. Bet tad jau uzradās arī pārējies, smejamies, smejamies, ejam, ejam, viss jau normāli :)

Braucu pēc Sandras, trolejubusā atkal nevarēju savākties, ak, šīs uz emocijām spēlējošās G'n'R dziesmas. Pēc tam liku kaut kādas jautrās, kaut cik savācos un tiku līdz Sandras mājām, hehehe, paguvu būt pasaulē sarkanākais cilvēks, dot Sandras brālim gudrus un SATURĪGUS padomus, ceru, ka vismaz viens no tiem tika izpildīts :) Pa ceļam uz čuhnīgo Ziepniekkalnu ar Sandru pazaudēju arī Rutu, nu, vaiiiii, kā man neiet.

Nu ja, Sandras dzimšanas dienu nosvinējām ar pāris ātrām dziesmām, milzīgu kūku, m&mšu mandalu, tēju, spilveniem, karstumu, spilvenu volejbolu, tizlu no manas puses un mīlīgu no Sandras ģitāras spēlēšanu, jūtīgā Harija skaņošanu un daudz ko tādu.

Sandra teica, ka viņai patika un tāds jau bija mūsu mērķis, tāpēc man prieks! :)

Rīt jau atkal pazūdu uz vismaz trīs dienām Alūksnē, Latvijas lielākajās sacensībās, kurās es itin nemaz nevēlos skriet, arī ietusēt ne pārāk gribu. Gribu braukt un čilot uz Lagastiem un es tik ļoti gribu spēlēt ģitāru un tāpēc jātrenējasjātrenējasjātrenējas un vēl reiz jātrenējas.

A.Z. un biškucīt arī K.N. ietekmes dēļ esmu aplipinājusies ar Jack Johnson mūziku, it sevišķi dziesmu Better Together un Sitting, waiting, wishing.

Es taču mīlu jūs, tusiņu un čilošanas dvēseles! :)