Tikai pasaki, ka tu iesi MĀJĀS!!

Kā man patīk šadas dienas. Vienkārši tāāāāāā patīk. Sākt ar pamošanos Gerdas mājās un beigt ar aizmigšanu Gerdas mājās :D

Mājās vēl uzlaboju mūsu dāvanu Raivim ar zemenēm un banāniem, viss ļoti smuki un kārtīgi.

Un, protams, cacacacacacacacaca Gerda nokavē no tikšanās laika pusstundu, bet pff, kuru gan tas rausta.

Tiekam līdz Berģiem, hahaa, satiekam idiotus, apsveicam Raivi mutiski un ar aprocīti no manas puses, tā kā viņu grupai pat ir vienots koptēls detaļās [protams, izņemot Dāvi, kurš jau savējo nav spējīgs aplikt, doh! :D]

Kamēr viņi kaut ko krāmējās ap skatuvi, Anna iemet skatienu somā-$*%£@*^$!!! Gerda!!!!!! Ejam uz KRŪMIEM savest to šausmu kārtībā!!!!!

Sametām zemenes un banānus kaut kādā kārtībā atpakaļ uz kūkas un centāmies būt ļoti saudzīgas :D

Jā, starp citu, pasākums bija Berģu kaimiņu svētki, un Berģos ir viens ellīgi labs veikals, ar ļoti ahem, jauku pārdevēju :D

Bļ*, kas, jūs man ātrāk nevararējāt pateikt, ka tur stāv Kaspara vecāki??? :D :D

Njā, un tad mēs gaidījām viņu uzstāšanos. Ilgi. Nu labi, mūs izklaidēja tante, kas tresīja pie Noras Bumbieres mūzikas (hāāhā tas man tik ļoti kaut ko atgādina, bet es labāk neteikšu, man tiks veltīti pārāk daiļrunīgi skatieni :D)

Aiznes gludekli un dabū zirņus!! Maģija! :D

TAD es ieraudzīju Dāvja Les Paul ģitāru, pagrābu telefonu un nekautrējos to uzreiz paziņot Sandrai, piedod, lūdzu, ja Tu tā dēļ ļoti mocījies!

Un tad viņi beidzot spēlēja :) :) :) :) Nu, protams, viņiem, kā jau pirmajai grupai, skaņa čakarējās vienā laidā, tāpēc Kaspars un Gints pēc tam bija ļoti neapmierināti, bet POHUJ! Dāvis dziedāja, tas ir ļoti svarīgi, un mums taču vienmēr patiks, vai ne? Jo, kā jau mēs secinājām, vienmēr var būt labāk. Un vienmēr var būt arī sliktāk :D

Nu jā, sanāca neliels fail ar kūku, bet viņa vismaz pagozējā skatuves starmešu gaismā :D

Nu jā, jā, kad viņu ļoti ātri nokāpa no skatuves, vairs jau nebija tik forši, arī Afekts nebija tik foršs,kā es biju gaidījusi, bet NU JĀ, kurai tīņu meitenei tad patīk grupa, kur soliste ir meitene? :D Labi, labi, joks :D Un viņiem visiem bija forši bikšturi.

Tad jau paspēlējām ļoti sakarīgu volejbolu aiz skatuves, tad nodabūjām kūku no skatuves un pienācīgi apsveicām Raivi. Viņam kaut kā uzreiz bija ļoti daudz draugu :D Hm, tātad, Raivim tādas kūkas vajag katru pirmdienu un otrdienu, Dāvim trešdienu un ceturdienu, nu, vismaz labi, ka piektdienās, sestdienās un svētdienās mēs varēsim atpūsties :D

Sagaidījām Wē un Iron vilku, kaujoties ar odiem Zariņa tehtonikas metodē, noklausījāmies kādas divas dziesmas, tad jau čāpojām uz pēdējo autobusu.

-Dāvi, es drīkstu paturēt tavu ģitāru? :D

Un ļoti daudz nesakarīgu sarunu, jo fanta un odi dod galvā :D

-Mans kaķis ir prom!

-Vai tad tev nebija alerģija no kaķiem?

-Apčī!

-Ko???

-Njau.

Un nokļuvušiem Juglā, visam mūsu BARAM uznāca kātrējais-we are breaking all the rules now!

Un jau atkal-mēs pa augšu, Annija pa apakšu! :D Un Gerdas izmisīgais-man ir kleita!!! :D

Kas tā par būšanu Juglā, ja nav apmeklēts Maķītis?? :D

Man, lūdzu, vienu čīzīti.

Tad sākās čāpojiens cari Juglai, gar Dāvja mājām uz Gerdas mājām. Nesakrīgās sarunas vienkārši nebeidzās!! :D

Man iet jauki. Jauki man iet. Iet man jauki. :D

Kad arī Īsā Kājiņa atvilkās līdz Gerdas mājām, es mazliet paslīcināju savas bēdas par debīlu 8 latviešu valodas eksāmenā (vienīgajā, kurā es tiešām paļāvos, ka dabūšu vismaz 9), atkal pa ilgiem laikiem apgāzām ūdenspīpi, sastrādājām Gerdai sūdus ar to un jau vienos es atkal kā tāda nūģe vilkos gulēt, lai pieceltos septiņos un brauktu mājās uz kārtējo matemātiku.

Pusotras stundas laikā izrēķināju 2005. gada eksāmenu [galvā visu laiku smaidit liekošas lietas no vakardienas un arī kaut kādā neizskaidrojamā veidā arī vārdu salikums-Grafomāna murgi (?) :D ], dabūju precīzi seši un neatradu spēku par to gruzīties.

Tikko mani piemeklēja atklāsme, ka šodien vēl taču ABFS un es jūtos diezgan guļoša.

Nu neko, bet, draugi, tas ir tik vajadzīgs, tāpēc-

LOVES someone, dudes!!! :)

P.S. Geez, atkal kaut kāds monstrīgi garš ieraksts :D :D

Did you miss me while you were looking for yourself out there?

Nu tad aptauja beigusies, diezgan pārliecinoši jūs atbalstījāt, Sauli, hehe, paldies, par jūsu viedokli :) Otrajā vietā bija banāni-tātad jūs nemaz neesat tik stulbi, kā man likās, draugi! :D Trešo vietu dala Šokolāde un ģitāra. Par Šokolādi nav liela bēda, to es pati atmetu, bet ģitāra man būs nozīmīga un man vienalga, ko jūs domājat! :D

Nu ko, šodien/ šovakar ilgiilgiilgi gaidītais koncerts, kura dēļ Gerda vienkārši jūk prātā :D Es ticu, ka viss būs ideāli, TIKAI man rīt pusdeviņos atkal ir matemātika :D

Šodien bija kārdinājums palikt skolucītē bišku ilgāk un sgaidīt vienu sen neredzētu cilvēku, bet es biju pārāk apvainojusies uz matemātiku. Žēl.

Un kur var dabūt kūku kastes, kur ielikt mūsu kūku RAIVIM? :D Dodiet ziņu :D

Un šodien vārda diena manam Raivucītim!!! ĀāaāĀāĀaaāĀa!! Kā lai tevi apsveic? Nu neko darīt, jābrauc uz Ogri.

Labi, draugi, tiekamies koncertā, norausim Berģiem jumtu! :D

System of a down solista nomierinošā balss-Accidents happens!... :D

Pirmais eksāmens laikam nokārtots, runāšanas daļā Simonas triks ar šokolādi laikam tiešām nostrādāja :D

Nu šodien jau trīsarpusstundu konsultācijas vēsturē, bet, draugi, es varu apgalvot, ka vēsture nedod galvā TIK ļoti, kā daži no kabinetā esošajiem uzskatīja. Mazliet pasēdēju zem koka kā īstens dabas bērns, un tik ļoti atbilstoši dungoju-lazing on the sunny afternoon.... :) Un sprāgu nost no ēst gribēšanas :D

Tad jau burvīgā matemātikas konsultācijas pie Veča. Un sestdienas rītā vēlreiz, kas nozīmē, ka mums LŪDZU vajag ballīti rītvakar, lai es varu ataļauties būt saburznīta, izpūrusi un neko nesaprotoša :D

Un tad es burtiski izlidoju no kabineta, ausīs Axels paziņoja-She's got eyes of the bluest skies-un man acīs tieši iespīdēja debesu košums un man beidzot pielēca sajūsma, kas rodas, skrienot prom no skolas! :)

Es vēlarvien sprāgstu no ēst gribēšanas, tāpēc laikam dodos taisīt suši. Ja gribat man piebiedroties kaut vai ēšanas procesā, dodiet tik ziņu! :)

Un, Gerda, es gribu uz Graustu! :P

Tāpat gaidu sestdienu! :)

Un, geez, nekautrējieties mīlēt tos, kuri jums svarīgi! :) :) :) :)

Blue eyes, blue eyes, NOUP! grey eyes...

Man rīt pirmais eksāmens, bet man POHUJ, es pat neatkārtoju savu stulbo runu, tikai ēdu :D un dziedu līdzi Prāta Vētrai-Es esmu iemīlējies/usies! :D

Lai jums visiem labi veicās eksāmenos, draugi!

Un tomēr, tā stulbā doma, ka vasara būs jauka, bet ne ideāla, jo kāda dīīīīīīkti pietrūks.

Ha, who cares! :D

Baby, WHAT have you done to your hair?

Šodien Nordea Rīgas maratona diena. Tāpēc cēlos agri, lēcu iekšā treniņtērpā un klausījos Jāņa M. mūziku. Šogad sastāvā es, tēva brālis Indulis, mans tēvs un Pēteris, bijām nolēmuši noskriet maratona stafeti, man pirmais un īsākais etaps-7,8 km.

Starta vietā ierados tiešām laicīgi, bija iespēja nostāties pirmajā rindā,bet apkaunējos un nolīdu apmēram ceturtajā.

Pirms starta aizvēru acis un skaitīju savu "ideālo soļu" ritmu (to ir diezgan pagrūti izdarīt, ja pa lielajām tumbām skan Eye of the tiger :D), bet tas nepalīdzēja, jo, protams, pēc starta šāviena man bija jānoturās kopā ar citiem.

Pirmie divi km jau bija brīnišķīgi, skrēju viegli kā pūciņa un kopā ar citiem dalībniekiem smējos par maniem smieklīgajiem līdzjutējiem.

Ap trešo kilometru beidzās patīkamā koku ēna. Tas bija drausmīgi grūti, bet varēja jau būt arī daudz trakāk :D Uzgāzu ūdeni uz galvas un mizoju tik tālāk, bet ne gluži kā pūciņa.

Un tad jau bija klāt trases izstiepiens. Nebiju domājusi, ka tas būs TIK iztiepts, kaut arī, protams, likās aizdomīgi, ka pretī skrien maratona un pusmaratona līderi :D

Un pie 5km brīnišķīgs krampis labajā kājā. Tas bija negaidīti, bet, tikko kā apstājos, man mugurā ietriecās kādi trīs citi dalībnieki, tāpēc es sapratu,ka apstāties nevar :D Kliboju vien tālāk. No pūkainuma vairs ne miņas. Tad satiku arī malā stāvošo skolas macību pārzini, ūū, tas bija baisi, bet labāk tomēr nekā pēkšņi ieraudzīt Osīti un viņas sportisko ģimeni :D

Pēdējos kilometrus gandrīz varētu teikt, ka novilkos, bet uz pēdējiem piecsimt metriem jau atkal bija kārtībā, ja neskaita sāpīti kājā :D Nodevu stafeti Indulim, aizbliezu mājās uz dušu un tad piebiedrojos pārējiem, līdzjutēju rindās :)

Nostaigām diezgan daudz, mana komanda noskrēja labi, uzvilka mūs augstāk par manu "izcīnīto" vietu, dabūjām medaļas un gājām mājās, uz ierasto pēc maratona pierīšanos, kurā piedalījās mūsu maratonisti ar visām savām ģimenēm, ar saviem spiedošajiem, mazajiem bērniem :) Bija jau forši, bet māja bija mazliet pieblīvēta :D

Nu. Mana komanda teica, ka negaidīja no manis tik labi noskrietu. Es arī nesapratu, ko biju sadomājusies, jo beigās mans ātrums bija nedaudz virs piecām uz km, kas ir tikai mazliet lēnāk nekā es parasti skrien krosu. Laikam tā starta masa mani tiešām aizvilka līdzi.

Bet varbūt nākamgad es arī trenēšos, un rezultāts būs labāks :) Sajūta, skrienot milzīgajā pūlī, ir tiešām fantastiska. Un tā skaņa, kad tūkstošiem botu skrienošās kājās sitās pret asfaltu, mani tiešām pārsteidza.

Tas ir kaut kas īpašs, šī maratona padarīšana :)

Your love alone IS enough!!

Njā, pēdējais zvans skolā bija riktīgi jauks, nosmiešanās par manas klases vecajām bildēm un mans klusais prieks, ka klasesbiedri nepazina mani, kad biju tik sīka :D

Un puķes mēs ar Sandru skolas reālākajam cilvēkam iedevām, mazliet skumji palika, apzinoties, ka tagad iespēja viņu satikt/redzēt būs daudz, daudz, daudz retāk. Bet tik un ta jauki. Un izplānots arī nākamā gada pēdējais zvans, ar Sandras histērisko-Brālīt!!!-un valkāšanos Andrim līdz caur visu skolu :D Yeah, right :D

Man žēl, ka netiku uz tālāko pēdējā zvana svinēšanu, bet nu ballīšu pienākumi sauca :D Un pirmdien es tomēr iešu uz konsultācijām, negribu būt vienīgā atkritēja nū ģe, bet otrdien laižam uz jūru! :)

Un Karīnas 16 arī sagaidīti godam :D Un peldēšanās sezona atklāta, hell yeah! :D Tikai veids, kā mēs izvairījāmies vai vismaz centāmies izvairīties no odiem, tiešām bija smieklīgs :D

Un tad jau ar Lāsmu uz balkona vēeēry long, soft drinks, neliela kaušanās ar odiem, bohēmijas sarunas, vēlreiz uzdziedājām miljoniem miljardiem, Lāsma sodījās, ka vienīgā ir apdalīta, un man paspruka ļoti apkaunojoša atziņa :D Bet nu ja, no patiesības jau it kā nevajadzetu baidīties :D

Man nepatīk dzert. Nē-e. Pēc otrā long'n'soft, man vispār negribējās un JAU sāka visādas muļķīgas domas pa galvu skraidīt, labi, ka neizdarīju to, ko tik ļoti gribējās :D

Tā kā es paziņoju sevi par mūžīgo citu pieskatītāju, jo kādam taču jādara arī tas :D Un mēs atklājām brīnišķīgo ūdenspīpes dūmu noslēpumu! Hell yeah, tas bija reāli! :) Un ļoti smuki :)

Karīnai patīk bildēt Annu, Annai riebjās, ka viņu bildē :D Bet, nu, jubilāram par prieku, gržžž :D

Un no rīta pamosties totālā bohēmijas pāraplaikumā. Un nevis tādā foršā, kā rāda filmās, bet tādā riktīgā cūkukūtī :D Bet bija ok, bij' ok :D

Viena no SMP tagad pie visa ir arī Spaidmašīna :D :D Kad Wē šito uzzinās :D :D :D

Un braucot uz vilcienu viena pēc otras atcerās-f.. es aizmirsu to! B.., es to un to!! :D tas uz atgriešanos :D

Tagad baigais slinkums vilkties uz ABFSu, tāpēc nokavēšu kādu pusstundiņu :)

Manas iPoda austiņas saplīsa un tas reāli SĀP! [es esmu tāds emo :D] Tāpēc man vajadzēja izlīdzēties ar radio galvā, kas ir pilns ar jūsu draņķīgo mūziku, tāpēc tagad visu laiku dungoju savu dziesmas Blue eyes versiju-

Grey eyes, grey eyes...

Tad jau līdz vēlākam, mīlestības pārņemtie draugi! :)

Hey, soul sister! :)

Laikam jāpasaka, cik sasodīti ļoti es jūs mīlu, draugi, redzētie nesen un tie, kuru dēļ es kājām ietu līdz Stoholmai, lai satiktos :) Un Tevi, Sandra, šodien it īpaši, kaut arī tas nemaina to, ka Tu esi pure evil.

Jūs katrs taču esat man devuši tik daudz un tik daudz iemācījuši, ka man nav ne mazākās nojausmas, kas es būtu un kāda es būtu, ja man jūsu nebūtu. Jap, jap.

Un tātad šodien tiiiiik nenormāli gaidītais Sandras koncerts!! Ah, bija labi, arī ar vainadziņiem galvā brāžoties cauri Maskačkai :D Tik daudz cilvēki ar ģitārām vai kaut kādiem citiem instrumentiem, un visi noteikti tik reāli, ka pilnīgi varētu apjukt! :D Un Austra! Spēlē grupā :D Tas bija negaidīti, bet ļoti forši viņu tur ieraudzīt :)

Un beidzot redzēju dzīvajā gandrīz laikam visus Sandras apstāstītos cilvēkus, un ak tu pasaulīt, cik daudziem no viņiem bija reāli mati!!! It sevišķi čalim/ puisim/ vecītim ar satraumēto pirkstu, kas dziedāja: Es nezinu, ko tagad darīt, varbūt varu kaut ko aprīt?!

Vai arī kaut ko tikpat ģeniālu :D

Un jā, plakāts Judam tika vicināts, kaut arī Sandra spēlēja tikai divas reizes, bet tas bija radikāli!!! (ar Paulu jau atkal notraucam asaru-our little girl is growing up so fast!)

Bet nu Jude ir tāāāāds resnulis, ka pat plakātu viņam nevar aptīt :D Bet nu es mīlu viņu anyway, galu galā viņš taču bija tas, kas mani iedvesmoja uz ģitāras dabūšanu :D

Un tagad pienācis laiks nosodoši pašūpot galvu aizmāršīgās Rutas, kas tikai pazaudētā etalona dēļ neatbrauca, un kārtīgā Andra, kurš nespēj nobastot kaut kādu nenozīmīgu pēdējo stundu, lai paspētu uz māsas koncertu, virzienā :D Bēēt nu, ļaušu ar jums pilnībā izrēķināties Sandrai pašai :D

Šādas dienas liek aizmirst muļķīgo skolu un smagi nelaimīgo Kalējas kundzi, kā arī direktores kundzi, kas laikam arī ir smagi vīlusies apkārtējā pasaulē. :]

Ar to man šodien kultūras baudīšana nebeidzās, tāpēc atā, mīļie un mīlētie draugi!

Rīt Martai dzimšanas diena, wipidīīīi!!! :)

Watching you is the only drug I need.

Gatavs mesties jebkurā dēkā ar Tevi, ar Tevi, mans draugs!

Prāta Vētra šopavasar lasa manas domas un dzied par tām. Tas ir labi, ka vismaz kāds mani saprot :D

Ziniet, man nav iebildumu, jo jūs esat mani draugi, vienalga, lai kur mēs būtu un cik stulbas lietas darītu :D

Un eksāmeni beidzot tuvojas, yay! :)

Gaidu zaļo rītdienu! :) :) Un trešdienu, devil, Jude, dude! :D

Like a true nature's child we were born to be wild!

Vakar gan bija diena! :D

Pirmoreizi šogad laidu šortos un aizlaidu uz jūru, ar vienu varen psihiopātisku kompāniju, sēdējām kāpās pie kapakmeņa, ēdām un lietojām ūdenspīpi, un šausmīgi daudz smējāmies par stulbām lietām, nemitigi citējām latviešu kklasiku, un aizbraucām mājās ar ļoti vēlu vilcienu :D

Un vakardiena uzdzina tadu UH sajūtu, es taču tik daudz ko varētu izdarīt, ja tiešām gribētu! :) Kaut arī neiet man un cerības arī pamatīgi zaudētas, ir taču pasaulē vēl nenormāli daudz lietu, ko es gribētu! :)

Un es ceru, ka šī Muzeju nakts būs sūūpēr, un mēs būsim BARS, kas tomēr ievilks sevī arī Sandru ar visu Rutu :D Bet man ir tāda aizdoma, ka, ja mēs būsim tik jautra kompānija, mēs nevis izmantosim Muzeju nakts dotās iespējas kārtīgi un par brīvu apmeklēt muzejus, bet viekārši vazāsimies pa Rīgu tīrā pienākuma un jautrības pēc :D Bet, ja arī tā, man tik un tā nav iebildumu :D

Un vakar, ap vienpadsmitiem slājot mājās, satiku divus čaļus ar degošajiem poi. Vaāāā, paliku tur kādas 20 min, lai blenztu uz viņiem ar pavērtu muti :D Tas bija reāli :D

Čāāāāāāāāūūūū, tiekamies vakarā/naktī! :)

DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ, KARĪN!!!!! :) :) :) :) :)

Man liekās, es mazliet jūku prātā to zilo debesu dēļ :) :) :)

Šodien viss perfekti. Viss, viss, viss :) Debesu krāsa un gaisa temperatūra vienkārši ĀāĀāāh, īīīdeāli, Sunshine, kaut gan melnbalts un nesmaida, bet tīīk un tā forši, un tas viss ir vienkārši tik lādzīgi un tā jauki, tāpēc es smaidu par diviem :D Un mazie skolas biedri, kas blenza uz mani kā uz zoo dārza eksponātu un aktīvi apspriedās par hipijiem, un bija ļoti skaļi, arī bija jauki :D

Un Jāaanīī M. man tevis ļooootīīi, ļoootī nākamgad pietrūksi. Vispār, kāpēc es to uzrakstīju, ja tu to nekad neizlasīsi? :D

un Vlāāādlēēn, man prieks, varētu teikt-milzīgs, ka paliec ar mums [rakstu tā it kā būtu jau tikusi mūsu vsk :D]

Un Gerda, nu, viņa ir vienkārši apbrīnojama par savām neveiklības spējām :D Uķi-puķi :)

Un sēdēt pie kanāla ar Gerdu, Karīnu un putniem bija līīīelīīskī. Un bija ļoti silti. Un krāsaini un koši. Un cilvēki, nākot pretī pa ielu, smaidīja un tas bija foršīī. Un mans iPods precīzi saprata, kāda mīlestība valda man galvā un tik lika mīļas dziesmas vienu pēc otras-Patience, This I Love, Wonderwall un vēl, jau skrienot pa kāpnēm, sāka bliezt fiftīnu :D Jā, Gerda, es Tev aizrakstīšu, kad saņemšu atbildi :D :D Hāhā, tas ir tik forši!

Tagad es dodos paspēlēt ģitāru, lai tā laimes nepāriet :) Un tad ķeršos klāt vēsturei un ķīmijai, apsolu!! :) :)

Mmm... Mīlestība tepat vien ir, draugi! :) Es pacentīšos jums to atgādināt, hehe :D

P.S. Rīt tizlošos pa skolu savā hipija kleitā, varēsiet pārsmieties! :D

Hey!

Es galīgi neko nesaprotu no matemātikas! :D Ticiet vai nē, bet es taisos šovakar pildīt kkādus uzdevumus (visticamāk, darīšu to hokeja laikā, tādēļ kvalitāte noteikti nebūs tā izcilākā :D)

Un šodien tāda forša diena bija, mhm! Sunrise, sunrise... :) Un viens tīīīīīk sen nesatikts cilvēks, kuram es tomēr nespēju atstāstīt veselu romānu :D

Man ir vajadzība pēc mūzikas. Pamatīga. Lai to atsvērtu, šodien pusstundu uz riņķi spēlēju Bužuļa uzdoto gabaliņu un man pat šķiet, ka beigās man sanāca pretty damn good! :D Ak, šis Eourotrip :D

Un jā, gaidu koncertu, hē hē :D

Un-ak, šie plāni, kas nekad neizdodas :D Un šie mazie dr.lv pasta poniji ar savām īsajām kājiņām :D

Man, kā jau jūs noprotat, ir galīgi jautrs garastāvoklis, tāpēc neko sakarīgu arī droši vien neurakstīšu, haha.

Un gaidugaidugaidu Muzeju nakti, jo veselu gadu esmu izlaidusi! :D Varbūt pat izdosies novazāties visu nakti un no rīta attapties ballītē Andrejsalā, jo laikam nebūs nekādas vecāku kontroles :D

Šīs BALSIS, kas nebeidz man galvā klusi dungot dziesmas, kuru vārdos ir vai nu Sun vai Sunshine :D

"Radio Sun-shi-ne" Hāhā, tā bija smieklīga vieta manā pozitīvākajā pasaules filmā :D

Deep in need of love :D That's why-LOVE SOMEONE, DUDES!!! :) :) :) :)

I feel happy inside, when I see your face! :)

Ūūū, jā, pēdējās dienas bija labas, bet, nu, nekāda milzu sajūsma manī neuzradās, tādēļ izdarīju attiecīgus secinājumus :D Jēēēē, vrait :D Sevi jau diemžēl nevar apčakarēt, bet es tomēr pacentīšos :D

Nu un tādad, šodien es, Sandra, Kārlis un Toms ieradāmies kaut kādās sacensībās, kur bija makten daudz cilvēku, lai startētu savā nūģīgajā tūrisma kategorijā :D Galvenais šo sacensību elements bija gaidīšana :D Bet ar to jau ir jārēķinās, ja esi tik vecs, hehe :D Un vēl arī " 'Cause I'm Tjī eņ tjī" dziedāšana ļoti spiedzīgi ķercošās balsīs :D

Un, protams, mūsu mīļākais cilvēks atkal bija uzdevumā, kurā man kājas drebelējās no stulbajā bailēm no augstuma, bet viņš kaut ko uzmundrinoši muldēja un es pat nenožāvos pilnībā :D Goāš, viņš ir tīīīk reāls!!! (labi, labi, es jau zinu, ka esmu Gerdai sen uzkritusi uz nerva ar savu sajūsmināšanos par viņu :D)

Un tas viss beidzās ar to, ka mēs palikām laikam piektie, tādad-nebija nemaz jēga braukt :D :D Nu jā, bet vismaz uz skolucīti pie Ošelītes nebija jāvelkās :D

Atpakaļ slāju ar kājām, lai iepazītu mīklainās un man nezināmās Grīziņkalna vietas un izgāju arī savu Nopietnības maršrutu, kau arī nemaz nelija lietus. Nu ja.

Un šodien man ģitāra un nekāda ūdenspīpes ballīte laikam nebūs :( Nu neko, varbūt kaut kas vēl sabīdās sestdienas vakarā :)

Ak, dr.lv pasta poniji, kustiniet savas kājeles ašāk! :)

Ziņojat, ja ir kaut kas padomā! :D

Un atkal citējot izrādi "Klase XX gadsimts" [smuko pusi ar pelēko džemperi, Gerd! ;D]- Vienīgais, ko es zinu par mīlestību-ka tai kaut kur jābūt.

:)

It's just a summer time's air that makes me high...

Jā, jau tagad paziņoju šo par vienu no iespējams nesakarīgākajiem un garākajie ierakstiem šī bloga vēsturē, tāpēc esat laipni aicināti pārlēkt visām Jūs neinteresējošajām vietām, lai jūs gluži vienkārši neatslēgtos :)

Tātad... tas viss sākās ar piektdienas vakaru, kad mana ģimene nebija spējīgā aizvākties uz Lagastiem, tāpēc ballīte [vai drīzāk pasēdēšana kopā] notika arī ar viņu klābūtni.

Nu jā, un ģitāras spēlēt īstais brīdis, protams, ir tieši tad, kad mani vecāki ir devušies gulēt :D

Un jā, mēs ar Gerdu kaut ko zviedzot dodamies pakaļ picu piegādātājam, kurš mums atgādāja tabaku un ogles, atraujam durvis un tur kaut kādā random sakarā stāv Bužulis :D Nu jā, pec tam jau bija izēšanās un laimīgs Kaspars, un ēdiena draudzība, saldējums uz trim (:D), nenormāli ilga šausmu filmas meklēšana, es nespēju izrisināt gandrīz nevienu matemātikas eksāmena sagatavošanas uzdevumu, tad kaut kādas trīs stundas pavadījām skatoties pasaules stulbāko "šausmu" filmu, un nodiršot to :D

Kā jau Gints pareizi teica-es gribu atpakaļ trīs stundas no savas dzīves! Bet nu, paši jau izvēlējāmies :D

Ūūūn tad jau ir seši rītā un es pametu savus viesus, lai dotos uz nākamo ballīti! :D

Nokļūšana lidz Ineses laukiem prasīja ne mazums pūļu, it sevišķi tāpēc, ka es vilcienā nu nekādi nespēju aizmigt :D Un, mērojot sazin-cik-tos-kilometrus pa galīgi ne putekļainu un nepāķīgu ceļu, es uzzināju pāris lietas, par kurām es būtu varējusi dumji smaidīt visu atlikušo dienu, bet, tā kā es negribēju viest savos draugos bažas par manu garīgās veselības stāvokli, es to darīju tikai domās :)

Un mēs daudz ēdām un staigājām atkal, un baudījām dabu, un spēlējām (nu, cik nu "spēlējām") ģitāras pļavas vidū kas bija vienkārši brīnišķīgi :) Mazliet mani uz brīdi nošokēja Vienaldzība, bet nu mēs jau nevaram iztikt bez drama, drama. Un ta jau viss atkal bija kārtībā :)

Un ugunskurs un dūmi, un dzeršanas spēle, kurā es vienmēr zaudēju, un skaistās zvaigznes un likumīgā sēdēšana/gulēšana uz zemes un sarunas, kas tā vien lika smaidīt,* un asociāciju spēle [es par vienu cilvēku tik ļoti pateicu šķērsām, ka tagad esmu gatava sev dauzīt pa pieri ar aprūsējušu cirvi. Nu kā es tāda idiote vareju būt!]

Nu jā, bet es biju nūģe, nogurums un pat neliela deva alkohola dod galvā vairāk nekā vajadzētu, un es beidzu tēlot varoni un aizvilkos gulēt pēc apmēram 40.stundas ballīšu režīmā :D

Un es zinu, ka jau Sandrai to apsolīju, bet tagad svinīgi apsolu arī pārējiem, ka es mūs visus dabūšu arī uz saviem laukiem. Varbut pavisam drīz, ja vien mēs nesāksim tēlot, ka mācamies :D

Un pēc atgriešanās no Ineses laukiem, es tiku pilnīgi nesagatavota aizrauta pati uz savējiem, kur tiku paverdzināta ar dārza darbiem un brāļa sīkā pieskatīšanu (hahaha, viņam ir tik smieklīgi zobi). Man līdzi nebija ne Džonijs, ne Domu Krātuve, tāpēc spēju vien apskicelēt lapiņas ar domu graudiem un stāstu fragmentiem, kuros visos izpaudās izmisuma kliedziens pēc vasaras. Tagad esmu ar autobusu atkratījusies mājās, mani vecāki būs mājās tikai rīt, man nav ne jausmas, kur atrodas Jānis.

Ballīte? :D

Labi, jābeidz rakstīt, jo man atkal uzrodas tā sajūta, kas sēžot pie Ogrēnu ugunskura-es pati nesaprotu, ko es te runāju :D

About your hair you need not care you look beautiful all of the time! Shine, shine, shine on!

*Ja Tu kaut ko ļoti vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai Tev palīdzētu.