And every evening was a reason for a party... :D

Galīginesaulainadiena. Bet tas nekas, bija labi tāpat, protams, ja neņem vērā visu to briesmīgo garlaicību un stundu burtisku vilkšanos, jo puse mūsu klases bija kora skatē. Nu a ko darīt, tā gadās.

Ņjaaā, un pēc stundām mēs ar Kārli [pāreju-uz-sazvērinieciskiem-čukstiem] taisījām Dāvanu, hehehee. Un es, protams, sniedzu Kārlim "Īsu pamācību, kā pareizi izturēties pret meiteni, ja tu pats esi tik saspiests, ka nevari izdomāt :D" un mēs vispār apspriedām visādas filozofiskas lietas, vēēēcīīt :D

Un, kaut arī mana Hamleta kompānija mani šovakar uzmeta, es tomēr ar cerībām skatos uz brīvo pirmdienu un otrdienu, domājot par pirts tusiņu Lagastos. Tikai tādu mazliet mierīgu, jo mani vecāki arī tur būs. Kaut arī, ja mēs pārvācamies uz pirti, tad MDSB jau var paņemt līdzi, hehe, devil. Nu, ja interesenti ir, kontaktējieties ar mani, un es centīšos visu nokārtot ;)

Ceru, ka rītdiena būs saulaina un man taču ģitāra, jaiks! Bet nekas, šoreiz es esmu labāk sagatavojusies, hehe :) :)

She loves him more than he will ever know, he loves her more than he will ever show.

Love is everywhere, dudes!

P.S. Un šodien bērnības draugs kļuva par tēti. Esmu vienkārši sajūsmā :)

Is this sound okay?

Starp citu-ja kādam gadās tikt uz Barselonu, noteikti apmeklējiet, šo krodziņu, tas ir mans un Jāņa absolūts favorīts :D

Šodien mocīju Džoniju biškucīt vairāk nekā parasti. Un skrēju. Un smaidīju daudz. Daudz. Dažreiz es apbrīnoju pati sevi par to, cik maz man vajag :D

The day you move, I'm probably gonna explode...

Tāds nasings un reizē arī notikumu pārpilnība!!! Jēziņ, es netieku galā ar savām smadzenēm :D

Tās atzīmes, kas pagaidām ir gandrīz svarīgākais manā dzīvītē, sāk mani pamatīgi uztraukt :D Bet ko nu vairs labot :D

Un... (dramatiska bungu mūzika)-Džonija māsa Ruby ir klāt!!!! Wīīpīī, jūūpidīī, wuhuhuūū!! Tas... ir... tik... REĀLI! Simon, un Tev jāapsola, ka Tu būsi cītīga skolniece un neslinkosi tā, kā es! :D

Sapratu, ka dienās, kad aizeju uz skolu jauki saģērbusies, atnākot mājās, es uzvelku bomzīgāko iespējamo, un tagad sēžu te brāļa džinsos un Stārķa džemperī, un sapņoju par visiem pasākumiem, kas coming this way! :) :) :) :)

Par neko citu vairs sapņot nav vērts (ņāh-atmetiens-ar-roku), kaut arī neziņa ir TIK neizturama! :D Bet laikam ne tik, lai es darītu kaut ko lietas labā :D

Ak mans saules elk, rīt ir ķīmijā kontroldarbs!!! Bet man tāpat nav par ko stresot, iepriekšējā vakarā man tāpat nav jēga mācīties, tāpat neko vairāk kā rīt skolā es neiemācīšos :D

Un es jūtu vasaru sev apkārt :) Vēl tikai pāris eksāmeni, iestājeksāmeni, izlaidumi un tādā garā :D

Bet tas jau ir kūkas gabals (ak nē, šodien man liekās, pilnībā sabojāju savu krievu valodas atzīmi :D)

Lai mīlestība arī ar jums, veči, jo es taču kolekcionēju savus laimīgos draugus! :D

Iet visi mani pulksteņi un visi viņi zvana

Man klājās nu tik labi, kā klājies nav nekad

Vien Tavas skumjās acis mani apbēdina...

/Prāta Vētra

Dancing with myself, oh, oh, oh! :D

Uz talku neaizgāju, man bija jānodarbojas ar savus smadzeņu kustināšanu un vidusskolas fizikas kursa apgūšanu. Vēēh. Ne, bija ok, nebija nemaz tik grūti. Un vēl ABFSa izlaidums ar mūsu kursu kur mēs esam SEŠI cilvēki :D Būs jautri, ko lai saka :D

Un pēc tam jau standarta pierīšanās un smadzeņu saldēšana :D "Kāda jēga sēdēt ārā un ēst saldējumu, ja mums ir tik f*ckin' auksti?" :D Nu jā, jā, kā jau Annija teica, Gerdai vajadzētu mācīties no manis :D Jā, BAIGI DAUDZ TAS MAN IR DEVIS!!!!!! :D

Un mums bija arī ballīte uz soliņa, tikai mēs kaut kā vairāk atbaidījām nekā pulcinājām cilvēkus :D "Ui, b*e, visi taču padomās, ka mēs esam krievi!" :D

Un jā, Annij, mēs nejauši izmuldēsimies Pozitīvai Devai, ka Tu gribi, lai viņi galīgi nejauši uzrodās Tavā izlaidumā, kaut kā galīgi nejauši ar visām ģitārām un Dāvis pilnīgi nejauši varētu nodziedāt Brightside :D

-Viņi taču neuztvers to nopietni...

-POHUJ!

-Tu zini, ka viņš nekad nepiekritīs!

-POHUJ! :D

Un tad jau Gerdai kārtējo reizi negribās braukt mājās, kas nozīmē-mēs velkamies uz Mājām :)

Noskatījāmies Laivas saīsināto versiju, kas mūs galīgi dzina izmisumā, bet nu, pozitīvu emociju deva bija tik un tā. Nu jā, un mēs zinam visus foršākos prikolus no galvas :D THINK OUT OF THE BOX! :D

Un jā,un tad jau vakara čats ar Kasparu, kura dēļ Gerda mani vairākas reizes traumēja, bet tas bija tik smieklīgi, un beigās viņa nemaz netika klāt tai īsziņai, hehe, devil :D

Un vispār visu vakaru centos Gerdai izskalot smadzenes, bet, nu, ko tu muļķim padarīsi :D :D :D

"Man vajag vēl laimīgos draugus!!!! Es viņus KOLEKCIONĒJU!!!" :D

Nu jā, un šorīt Gerda devās uz savu nūģīgo matemātikas olimpiādi, un man nav nekā cita, ko darīt,tikai rakstīt parauto vēstures projektu, bet es to pilnīgi noteikti nedarīšu tik skaistā dienā. Ja jums ir idejas, padodiet ziņu! :)

Es kautrējos Tev pieiet klāt,

Ar Tevi parunāt.../Prāta Vētra

And it makes me wonder...

Kur paliek izsapņotie sapņi?

Labi, labi, es nebāzīšu savas filozofiskās pārdomas arī savā virtuālajā blogā :D

Nu ko, man šodien bija gatavā Led Zeppelin diena, tāpēc, ka no rīta klausījos viņu mūziku, lai sagatavotos runai, ko novervelēju, pati nesaprotot, ko es tur runāju :D Un manai latviešu valodas skolotājai patīk Led Zeppelin. Ohmygod, šis fakts mani pārāk šokēja, lai es to ņemtu vērā, un pēc tam visu dienu klausījos viņus, jo vienkārši man bija tāds garastāvoklis un mati uzsprāguši tā, ka vienkārši uzprasījās uz purināšanu Livin' Lovin' Maid (she's just a women) ritmā :D

Nu ja, arī šodien vēl bija mūsu burvīgā talkošana skolas apkārtnē, vajadzēja grābt skolas stadionu :D Visa šī ideja bija tik stulba, ka mani aizrāva :D

Bet vispār šodien stundas skrēja tīīīīīīīīīīīīk ātri :) Sunshine kaut ko klenderēja apkārt, te uzradās, te pazuda, kaut ko plivinājās apkārt, nu, vārdu sakot-pozitīvi. Un man mieriņš tagad, kolēģīši :D

Uh, un vispār šodien pāris manu mīļāko cilvēku bija man tik tuvu, ka gandrīz paģību :D :D

Un Jāņa M. jaukais smaids un mīlīgā ārdīšanās garderobēs ir vienkārši tik jauki uzlādējoša, hehee :)

Nu, es vēl es nezinu, ko darīšu vakarā, bet nu, love, dudes!

You should have known by now that you were on my list...

Nu jā, Sandras ziņojums man šodien lika muļķīgi smaidīt kādu laiciņu, tāpēc paldies Tev, ka tā par to rūpējies, tas ir... mīļi. Un tagad tāda laba sajūta, ka, nu, par vienu nezinošu cilvēku mazāk! :)

Un tikko aiztraucās mana kārtējā ģitāras stunda, kur es sapratu, ka neko nejēdzu no takstsmēra un ka ģitāras skaņošana man ir gatavās mocības. Bet Bužulis mani uzmundrina, sakot, ka viņš mocījās vēl vairāk par mani :) Un es esmu tikusi pie maniem pirmajiem diviem oficiāli spēlējamajiem gabaliem, hell yeah! :D Tas, ka Jānis sēž blakus un smejās par pilnīgi visu, ko es daru, gan sevišķi nepalīdz :D

Nu ja, laikam rīt sākās eksāmenu tēmas atrunāšana literatūrā, man nav vēl izdomāta pat kāda no tēmām! Laikam vienu stāstīšu par saviem mīļajiem Led Zeppelin, bet citu variantu man nav, un šovakar būs gatavā zubrīšanās, beidzot arī jāiztaujā tēvs, bet kā lai uz visu nopietni koncentrējas, ja galva ir totālos mākoņos, turklāt vēl tā nāk miegs, ka nevar sapratst, kur sākās sapņi un beidzas realitāte :D

Tieši tāpēc, ka nezinu no kura gala lai ķeras klāt visam darāmajam, man liekās, ka šis pavasaris būs lielisks!:) Es esmu dīvaina, jā :D

Un es tā dzirdēju pieprasījumu pēc ballītes piektdienas vakarā? :D Nu es skatīšos, kur paliek mani vecāki, bet, nu, ja mēs taisamies rīkoties pie manis, mums būs jārēķinās ar ļoti aizkaitinātu un stresainu Jāni, kuram nākamajā dienā būs atlases :D Tāpēc būtu jauki, ja mēs varetu dabūt arī kādas citas telpas :) :)

Un pat šajā mākoņainajā dienā-lai mīlestiba ar jums, veči! :)

Plaukstas lieluma pavasāāārīīīs!!!

OHO!!!! ĀhAAA!!! /Renāriņš un/ vai Jānis kādā senā, senā Valmieras nometnē :D

Ak tu jēēē, kā šis pavasaris mulsina un dod galvā. To laikam pamanījāt, kad gājām no skolas, hahahaa, piedodiet, ja uzkritu jums uz nerviem :D

Un, ejot mājās, es ar Renāriņu lekāju pa saulaino ielu. Žēl tikai, ka no Renāriņa bija tikai balss un tā pati tikai austiņās :D Bet es ceru, ka es vismaz uzmundrināju visus apkārt esošos cilvēkus, hahaaa :D

Tikko atkal izmantoju lādzīgo Kvizu, lai patiektu dažam labam ko es par viņu domāju, jo pateikt acīs vai vismaz aizsūtīt virtuālu vēstuli jau man nav dūšas.... :D :D :D Oh, boy, vismaz šādi man nekas nedraud :D :D

Oki doki (ak saules elk, šitais izteiciens kā no 90ajiem!!! :D) tagad visi pasaka lielu, jauku, pieklājīgu ČAU manam tētim dzimšanas dienā, un es dodos skriet, šoreiz tā ilgi un daudz, jo man uhh, pavasris galvā :D

Loveloveloeveloevelovelovelove.

Tu prasīji-kā? Un es teicu-ir vieglāk...

Mērfija likums-ja Tu kaut ko gaidi tik ļoti, ka tas ir gandrīz vienīgais, kas notur Tevi pie dzīvības matemātikā, puse no Taviem draugiem noteikti neieradīsies. Kur nu vēl ģitāras. Bet par to vēlāk.

Tātad piektdiena sākās ar kaut kādām dikti jancīgām tūrisma sacensībām Šmerlī, kurās es pārstāvēju savu skolucīti komandā ar Sandru un dvīņiem Gunāru un Gustavu, kuriem skaidrības labad piešķīru vārdus Jānis un Pēteris. Vispār jau mums gāja sūdīgi, jo kas tad tā par Annu, kas nemudās Šmerlī, kur skrieti sazin cik treniņi. Nu, bet vienalga, sacensības man (un Sandrai arī, man šķiet) bija izdevušās, jau nesoties uz otro uzdevumu, un ieraugot kalna galā kādu ar absolūti atpazīstamu profilu un apstulbumā nodomājot-"Ko viņš te dara?". Jup, mūsu mīļākais cilvēks Jānis arī tur bija kaut kāda neizskaidrojama brīvprātīga iemesla dēļ, un, protams, es jau nespēju neuzkrist viņam uz nerva ar kaut kādiem debīliem jautājumiem, bet viņš bija apbrīnojami vēss, malacis. Vispār, nabaga visi, kas izpelnījušies manas simātijas un/vai apbrīnu :D

Nu ja, kad mēs vairāk nekā pēc divām stundām izsvempāmies no meža, izradījās, ka esam trešie, dabūjām diplomus un galvas lampas, un es atklāju, ka mani ir sa*isies telefons, tātad esmu visiem saviem draugiem galīgi neaizsniedzama. Nu neko, šķīros no saviem skolasbiedriem un, nopirkusi apelsīnu sulu, ar smaidu devos uz Mežciemu kājām. Smaids neturējās ilgi. Žļambājot vienīgo pārtikas rezervi-šokolādi, es galīgi ne pa tēmu sastapu arī Kārlēnu, kā īsta urla paprasīju viņam pazvanīt, bet, protams, Gerda nespēja pacelt.

Tas noveda pie tā, ka labu laiciņu dirnēju pie Gerdas mājām, līdz ieradās viņas māmulīte un beidzot arī viņa pati un Karīna. Tad jau kļuva jaukāk, iemēģinājām visādas parasti sēdēšanai nepiemērotas vietas un dusmojāmies uz Anniju un Eviju, par to, ka viņas bija mūs uzmetušas.

Kad ieradās Lāsma, mēs sākām aizdomāties-hmm, kur gan bija mūsu pozitīvie draugi ar ģitārām? Nu, ko romatičnija vakara gaisotnē Anna ķērās pie lietu organizēšanas un kārtējo reizi pierādīju, ka man šajā ziņā nav talanta :D :D Dāvis tika cauri ar pāris vēstulēm draugos.lv un aizbildinājumiem par mammu un vēl sazin ko :D

Tad es ķēros pie Gerdas telefona un zvanīju Kasparam. 2o minūšu laikā es novedu viņu līdz totālam nožēlas līmenim, bet tas jau neko nepalīdz. Arī viņš tika cauri sveikā vien ar draudiem (viņš gan teica, lai es aprocīti šitajā neiepinu, bet es to izdarīju :D). Āā, un vēl viņš bija starpnieks virtuālajām bučām un apskāvieniem. Paldies.

Un Gintam bija korejiete mājās, viņš jau nebija vainīgs :D

Nu un tātad mums bija meiteņu vakars :D Mēs ar Lāsmu kārtējo reizi notēlojā nogurušas ņuņņas un aizgājām ātri gulēt, bet Gerda ar Karīnu gan vēl paspēlēja dambreti :D

Nu ja, un mums ar Lāsmu jau uznāca pļāpāšanas maratons, un mēs lieku reizi secinājām, ka pārāk labi viena otru pazīstam :D Viņas reakcija bija tieši tāda, kāda es biju domājusi, ka būs :D Āāā un vēlviens viņas ģeniālais citāts-galvenais jau, ka viņam nav džeks! :D :D :D

No rīta vēl mazliet paterorizēju Gerdu par to, ka nedrīkst tā plosīt viņa mākslinieka sirdi, un priecājos, ka viņas nepazīst nevienu manu mīļāko cilvēku, jo viņi nepazīst mani, hahaa :D

Un vēl Gerda bija iedomājusies, ka es, kopš spēlēju ģitāru, labāk dziedu. Hā! Šo domu apgāzt man nenācās grūti :D Tas, ka es dziedu klusāk, nenozīmē, ka labāk :D

Un tad jau pienāca sestdienas diena, kad es sapratu, ka esmu Rīgas vidū, visa mana ģimene ir ārpus Rīgas, dzīvokļa durvis ir aizslēgtas, atslēgas ir iekšpusē, man nav daudz naudas un nekādas telekomunikācijas. Ūūūrg, varbūt besīgākās brīvdienas, kādas atceros, bet tomēr prieks par tādiem draugiem kā Šmule, ka vienmēr var izlīdzēt :) Nu, jā, bet Annijas un Evijas ieteikumi, jau arī bija no sirds!!!! Sirsnīgi Mīļi Pateicos, idiotes! :D :D

Un tagad es beidzot esmu mājās, paldies, Lāsmai par glābšanu, tagad es esmu nogurusi. :)

Bet tomēr. Šodien vairāk nekā parasti-

Love someone, dudes! :)

Shine, shine, shine on! :)

Šodien bija otrādāk-dienas pirmajā pusē nobesīšanās stulbā bioloģijas kontroldarba un Kalējas dēļ, bet pēc tam garastāvoklis uzbrauca augšā vienkārši tāpat! :)

Un šodien bija arī mana otrā ģitāras nodarbība, kas bijs tikpat īsa, cik pagajušoreiz bija gara :D Kopā Bužulis pie mums bija tikai kādu stundu, no kuras mēs 20 min pavadījām ēdot un zirgojoties, 10 min viņš tīrija manu ģitāru un es priecājos par viņa, vēl 5 min mēs vienkārši muldējām un atlikušo laiku arī kaut ko darījām :D Viņš teica, ka es esot malacis ar tām stulbajām notīm, yēēē, vrait, es pat viņas gandrīz neatceros no galvas! :D Nu un pēc tam man tikai rekordātrumā iestūķētas galvā kaut kādas sekundas un tercas, un kvintas, un pintas, un koktāvas, nu, vārdu sakot, atkal manai nemuzikālajai galvai kaut kas galīgi nepierasts :D Nekas, šoreiz mācīšos cītīgāk :D

Bet Džonijs tagad ir tik šainī, ka man pilnīgi bail viņu rokās ņemt :D Un ak, šīs slidīgās un tīrās stīgas :D

Pēc tam jau ielēcu savā īsajā [lasot uzsvars uz šo vārdu, jo es tikai gribu izcelt to, cik ārā ir silti] un devos nobliezt kādu ātrumiņu. Ēeeēr, man nepatīk īsie un ātrie treniņi, tad jau labāk pusotru stundu skrienu kā somu ome, bet, nu ko darīt, ātrumiņu man vajadzēs.

Un rīt ir piektdiena, vieni vienigi labumi-ar Sandru un Viku neejam uz skolu, bet apmeklējam kaut kādas muļķīgas sacensības, tādejādi vēl pelnot punktus vidusskolai, hehē :) Un piektdiena nozīmē arī Gerdas mājas un visu ģeniālo ideju, ko mēs ar Sandru izdomājām, īstenošanu :D :D

Nu ja, un turpinu Barselonas bilžu stumšanu šeit. Šodien-bilde, Jāņa lepnums 2010.

Tagad došos darīt kaut ko slepenā projekta labā :)

Lai mīlestība ar jums, draugi!

Can you feel the wind?

Njā, kaut kāda tizla Holivudas helikoptera nolaišanās bilde, bet to neņemiet vērā, galvenais, ka viņā ir vēēēējš.

Nu tātad jā, šodien ir puse labas dienas un puse nobesīšanās dienas, redzēs vēl kāds būs vakars un nakts.

Es vienkārši gribu, lai šīs saulainās dienas nebeidzās, nu, neteiksim, ka nekas, bet nu vēl kādu laiciņu :D

Uūūn ūūn tik daudz laimīgu vai vismaz pozitivu cilvēku apkārt! :) Ka es laikam nespēju uzrakstīt neko sakarīgu un vislabākais, ko es varētu izdarīt ir aizvērties un smaidīt.

Jānis ir atradis labāko veidu, kā izvairīties no nobesīšanās-viņš vienkārši nerādās mājās līdz vakaram. Laikam man arī jāsāk piekopt šī taktika, tikai man, atšķirībā no viņa, nav bāzes nometne ārpus mājas :D

Nu labi, man jābeidz murgot, šovakar vēl jāzubrās ģitāras teorija, ko Bužulis man uzdeva :) :)

Love someone :)

Klusi klusiņām došos es ceļā...

...uz vietu, ko tikai savējie zina... /Jau atkal Renāriņš.

Pavasari, pavasari, ko gan tu ar mani dari? /"Klase XX gadsimts"

Es biju Lagastos jā, jā, jā! Un tur bija saule un labi. Pirmais taurenis šopavasar pamanīts dzeltens. Es ceru, ka tas nozīmē saulainu vasaru :) Labi, es atkal muļķojos :)

Bet man patīk... muļķoties! :) Un, draugi, jūs laikam panāksiet, ka man vairs galīgi neliksies forši staigāt kleitā :D Atkal jau muļķojos.

Laikam jāsāk interesēties, kas notiek ar manu izraudzīto skolu iestājeksāmeniem, bet šodien mani atkal nodevīgi pārmāca sajūta, ka nav neviena iemesla, lai mani neuzņemtu tagadējā skolā :) Bet nekas, nokārtot pāris iestājeksāmenus vēl nevienam nav nācis par ļaunu :)

Vienkārši nespēju sakopot domas, lai uzrakstītu kaut ko sakarīgu. Veseļojies, Paula!

Es tā sapratu, ka šonedēļ tusiņu nedēļa :D Ne? :D

Šis laiks aiz loga ir tik nodevīgs. Liek atslābt un smaidīt mīļo cilvēko (Raivo, mm :) ) virzienā, nevis mācīties vai vismaz atkārtot :)

Veči, turamies (pie kaut kā vai vismaz kopā)

Love, love, love, here it comes! Jā, es taču māku ģeniāli samaisīt Bītlu dziesmu vārdus! :D

Saulīte drūmos vasaras rītos...

...ja tikai uz mani Tu paskatītos! /Renāriņš.

Jā, tātad man šodien bija pirmā ģitāras nodarbība, Bužulis tikko aiznesās uz pēdējo vilcienu, bet neuztraucieties, visu šo laiku no septiņiem mēs nepavadījām spēlējot ģitāras :D

Un Bužuļa jaunā ģitāra ir vienkārši brīnišķīga un zila, un tik labi skanoša! :)

Nu jā, pēc šīs pirmās nodarbībiņas jau mana mūzikā galīgi nepieredzējusī galva ir piebāzta ar visādām notīm un gammām, un oktāvām, un toņiem, un pustoņiem, un 1,5 toņiem, un 1,75 toņiem, un visādiem man nepierastiem pirkstu novietojumiem un strinkšķināšanas tehnikām, un akordu shēmām, un gammu shēmām, un akordu trīsskaņiem, un visādām citādām man grūti aptveramām lietām.

Kamēr kaut cik izbraucām cauri teorijai un es kaut cik ticami notēloju, ka visu saprotu, mums nebija sevišķi daudz laika nodoties spēlēšanai. Tikai kaut kādi standarta akordi un vingrinājums, kurus es tāpat mocīju man nepierastā spēlēšanas veida dēļ :D

Bet pēc tam jau Bužulis uzlaida savu klasisko improvizācijiņu un vispār baigi labi. Prieks, ka ar šo lietu kaut kas beidzot notiek :)

Nu jā, un kad Bužulis ir ciemos, tas, protams, nozīmē nenormālu saldumu iznīcināšanu un pāris stundas stulbu video un tādu lietu, kopā ar diviem maniem lādzīgajiem brāļiem :)

Nu jā, tāpēc man tagad acis ir galīgi ķeksī, un neko daudz nerakstīšu. Tikai jā, man prieks par manu pirmo nodarbību, cerams, ka nākamā nebūs jāgaida tik ilgi :D

Un nu jā, ceru, ka jums bija izdevušies vakari un ka mēs varbut rīt spēsim uzrīkot kaut ko līdzīgu kādam pasācienam :)

LOVE.

I've got devil on my shoulder! :D

Ak jel. Mēs ar Lāsmu izdomājām šodien, ka baigi gribētos tusiņu. Nezinu, kā ar manas mājas būšanu-brīvai-no-vecākiem-Jāņa-un-citām-nepiederošām-personām, tāpēc visi interesanti varētu painterisēties, kas notiek ar viņu pašu mājokļiem :D

Un es nezinu, kur atkal iekritis tas matainas ķēms, kas saucās mans brālīc un vispār es viņu ļoti mīlu, bet nu, ēēēēu :D

Konkrēts Sunshine trūkums organismā. Veseļojies, jā, jā, jā (es esmu tāds bītls :D (yeah, dream on! :D))

Lai jums visiem labi iet arī ar visiem parautajiem vēstures projektiem! :D

Love is all around! :)

Uzskatāms piemērs bildē :D

Riskējot tikai muļķi.

Jau otrais ieraksts šodien, bet tikko atšķīru grāmatu, ko jau sen esmu izlasījusi, un pirmā atšķīrās lapa ar zīmīgu tekstu, kura autors gan ir puisis, bet, vecīt, es viņu saprotu!

"Baidos ar tevi runāt, baidos klusēt. Bet kas tev izteiks tos vārdus, kas man jau uz mēles? Tie, protams, tiks pasacīti. Bet kas gan tad vairs ticēs, ka es tas biju, kurš pirmais gribēja tos pateikt?

-Nu kur tu tik bēdīgs?

-Tāpat vien.

-Nē, lūdzu, pasaki man, es esmu skumju ārsts!

-Vai tad tu pats nesaproti?

-Ak tā... Nu labi. Bet kādēļ tu baidies?

-Baidos, ka izdarīšu dumjības. Zini, es izskatīšos kā nelaimes putns...

-Tas atkarīgs no tevis paša.

-Protams. Bet tas ir... risks. Baidos piedzīvot kaunu.

-Te, gaitenī stāvēdams un neko nedarīdams, tu riskē vēl vairāk."

/M. Unts

I still try to find my place in the diary of...

Laba diena, vismaz kaut cik izdevās pieturēties pie plāna, ap astoņiem izvēlos no mājas un uzsāku savu jau ierasto 6 km maršrutu ar daudz, daudz Metallicu austiņās. Sarijos gan diezgan daudz automašīnu izplūdes gāzes un gandrīz apvēmos, bet tāda nu ir cena, ja grib skriet pa Rīgas rūpniecības sirdi.

Pēc tam jau visai 64. visusskolas vidusskoliņai un DEVĪTAJĀM klasēm bija pilnīgi bezjēdzīga sporta dieniņa. Jāp, pakāsām trīs spēles no četrām, bet pēc tam varējām ļoti relaksēti sēdēt malā un ar Simonu apspriesties par Laurīīm izteikto piedāvājumu no NHL un citām hokeja lietām. Vēl pašausminājāmies par nabaga Tomiņa traumu, un ar Sandru ar visu sirdi un dvēseli jutam līdzi mūsu favorītklasei futbolā (ar musu morālo atbalstu viņi pat uzvarēja :]). Un man asaroja acis no visādiem labiem skatiem un tādā garā. Vēl jau mūsu paralēlklase GANDRĪZ uztaisīja sensāciju virves vilkšanā, bet, nu, tikai gandrīz :D

Vispār jau man tāds smaidīgais garastāvoklis bija, nu, jā, labi, labi, patiesībā Sunshine un vēl daži naži uzdarbojās, bet vai nav vienalga :D Galvenais jau, ka man prieciņš.

Un šodien jāraksta vēsturīte, tātad varbūt izvairīšos no Magnēta, jo es taču šodien noskrēju jau kādus 8km, tas ir pāri manām spēju robežām! :D

Nav jau vairāk neko, ko īpaši teikt, pameklēšu kaut ko vēsturei, un varbut kaut ko izdarīšu Martas dāvanas sakarā, un gaidīšu, kamēr, jūs, draugi, sarodaties skype :)

Sandra, pasveicini, lūdzu, brāli tā mīļi. Nezinu, kāpēc mīļi, bet āa, jā es jau Tev vienreiz to lūdzu :D

ČĀU, draugi!

P.S. Kaut kāda neizskaidrojama iemesla dēļ 15 is a stupid age kļūst par vienu no manām visvairāk atskaņotajām dziesmām, hmm... :D

16 is a NORMAL age, makes me do some NORMAL things! :D

Es pavisam noteikti nevēlos veltīt šo ierakstu "Kurzemes Pavasarim" jeb pirmajām šīs sezonas sacensībām, jo, diemžēl, es laiku, ko pavadīju Ventspilī šajā nedēļas nogalē, uzskatu par pilnīgi bezjēdzīgi pavadītu. Vienīgi, es satiku pāris cilvēkus, ko gribējus satikt (bet ne Madaru un brāli Amandu!!! :( ), arī Raivo (mm), kurš izvairījās :D Un vēl izlasīju Sintijas Lenones grāmatu par viņas vīru Džonu, un sapatu, ka es tiešām vienmēr mīlēšu Džonu, pat varbūt piedošu viņam visas stulbās lietas, ko viņš paveica, būdams kopā ar to mataino japāņu mērkaķi. Bet visādi citādi brauciens bija bezjēdzīgs.

Tātad šo ierakstu es vēlētos veltīt (citējot Gerdu) AHUJ*NNI labajam vakaram/naktij no piektdienas uz sestdienu!!!!

Tātad, ar ko tas sākās... Ak, jā, ar Džonija uzmešanu mugurā un nešanos satikt Inesi un Sandru, kuras nebiju satikusi veselu MŪŽĪBU :D Ar Sandru gandrīz aizgājām līdz Alfai, bet tad es tomēr izlēmu par labu filmas nekavēšanai, un ielēcu autobusā, veikli izvairījos no Tumšajiem bruņiniekiem un tad jau Cīnamōnāa tikos ar Gerdu un mēs ielauzāmies "Remember Me" seansā, un pēc pāris dienām apdomājoties, es vēlarvien varu teikt, ka filma man ļoōti patika. Man patika arī manas un Gerdas sinhronās piezīmītes filmas laika, kā piemēram "Profils!", "Pāķa krekls!", "Nu, bet ģitāra!" un "Āāāw..."

Un filmas beigās, kamēr apkārt esošie cilvēki mirka asarās, Anna spēja vien burkšķēt par to, ka Patinsons visu filmu nebija neko uzspēlējis uz ģitāras :D Un, protams, ejot ārā no zāles pamanīt to, ka man pa priekšu iet mana mīļā klasesbiedrene Katrīnīte, es spēju tikai tad, kad biju varen skaļi bļāvusi Annijai klausulē kaut ko par dzeršanu šonakt :D

Ar Gerdu turpinājām ārdīties arī Alfas Rimīīī, bet tas jau standartiņš. Oh, Thom!!! :D Sadabūjām kaut kādu paiku, pēc tam arī Anniju un braucām pie Gerdas, kur mums, pirms ieradās puiši, bija riktīgs romantičnijs, ar ieskābušu upeņu sulu, un svecēm, un dūmu burbuļiem, vārdu sakot ar visu kā nākās.

Bet, protams, Dāvja un Kaspara ierašanās izbojāja visu romantiku :D Bet, pie mana Saules elka, kā es viņus apbrīnoju un viņi ir tik UNREAL kruti, un KĀ MAN PATĪK, kā viņi spēlē. Tas gan ir arī mazliet biedējoši, ka Dāvis otro reizi mūžā klausoties dziesmu jau spēlē līdzi akordus, bet kuru tas rausta!! :D Un mums (vairāk gan Annijai un Gerdai) par prieku viņi trīs (!!!) reizes nospēlēja Misteru Gaišo pusi. Wāw. Un, protams, manu mīļāko dziesmu no viņiem, un arī Brīnumsienu, un Tears in Heaven, wow, Dāvi, vecīt, dziedi vēēēēēl!! :D :D Man bija tāds-wow. Sajūsma.

Un pat Gerdas vecāku ierašanās ap pusnakti neko daudz netraucēja :D

D:"Kaspar, es zinu, ko tu gribi!"

K:"Vēl saldējumu? Jāāaa..."

Un tas kā mēs n-tās stundas nespējām aiziet gulēt, jau arī bija apburoši :D Bet, nu, mēs ar Anniju tikai saskatāmies un smāāāidāāam :D Dāvis pat pakļāvās un neuzdeva stulbus jautājumus :D

Un paldiespaldiespaldiespaldies, Annij, ka pierunāji manu māti man atļaut palikt! :) Tas gan nozīmēja, ka man jāguļ, bet nu KĀDIEM diviem bija uznācis ķiķināšanas trakums, aizmigt nebija diez ko viegli :D Dāvis ļoti aizkaitināts atvilkās gulēt pie kārtīgās Annas un Annijas, un katreiz, kad man likās, ka viņš ir aizmidzis, norisēja apmēram šāda saruna-

D:"Bļē, es Kasparu rīt nositīšu!"

A:"Labi. Bet tikai rīt..."

Jēziņ, tas bija tīīīīīīk stilīgi, kaut arī Gerda mani uzbikstīja augšā ap septiņiem un es biju tik NENORMĀLI izgulējusies :D Jau kuro reizi es atstāju visus guļot pat neatvadījusies :D

Droši vien, ja šādas jautrās pasēdēšanas ar ģitārelēm notiktu biežāk, nebūtu vairs tik stilīgi, bet nu, vienalga-garastāvoklis bija lāāābs :D

Un neapšaubāma šo brīvdienu dziesma-16 is a normal age.

16 is a normal age makes me do some normal things...

I want to say few things to you, no, it's just too NORMAL

Nu labi, labi, brīvdienu dziesma patiesībā ir 15 is a stupid age.

15 is a stupid age makes me do some shitty things.

I want to say few things to you, no, it's just too complicated.

CRUSH you're my CRUSH, I'd steal a million cars just for you.

Damn, you look so good to me... :)