Tears in Heaven

Man jāvelta viens teikums apkārtējai situācijai-Sniegs un auksts laiks!

Nu ja, tātad kārtējā nedēļas nogale aizvadīta. Sākām Simonas, Solveigas, Paulas un Sandras kompānijā ar sengaidītu filmu vakaru, un mēs patiešām, patiešām noskatījāmies "Vējiem līdzi" un neviens neaizmiga :D Un tad jau mums bija daudz ierasto, filozofisko sarunu. Ar Sandru izgājām foršā vēlās nakts pastaigā, meitenīgi pikojāmies un uztaisījām pirmos sniega eņģelīšus, vīīpīī. Visi aizmiga pie Across the Universe, arī es un Sandra padevāmies. Un pēc gulēšanas jau galīgi ierastais morning after un pēc kaut kādas mājas apvākšanas, es vienkārši atlūzu. Tagad man tiešām liekās, ka es zinu, kurš ir cilvēks, par kuru es visbiežāk sapņoju :D

Nu ja, sava action sapņa vidū pamodos no tā, ka Karīna un Zane piezvanīja pie durvīm un jā, sākās vēl viens vakars pie manis :D Gerda atveda savu vācieti, kura, protams nespēja uzreiz iejusties mūsu kompānijā, bet bija forši savas parastās sarunas arī vadīt angliski :) Un man nācās mest Gerdai ar čipsiem :D Zane nodeva iepreicinošus sveicienus no JM, un viņa esot izmuldējusies viņam par manu mīlestību pret viņa matiem, oh well, es jau pati gribēju viņam to kādreiz pateikt, bet ir jau labi :)

Kad Karīna, Ana un Evija aizvilkās uz Nabaklab, mēs ar Zanīti palikām, mācīju viņai spēlēt Nothing Else Matters, un viņa ar visu savu kreilību tur ģitāru uz kreiso pusi, un jau tagad spēlē apmēram tikpat labi kā es. Geezus! :D

Klubu karalienes atgriezās un turpināja ballīti izēdot visu manu māju :D Bet es aizgāju gulēt, jo mēs ar Karīnu cēlāmies jau desmitos, lai kopā ar Zanīti dotos un Dāvja spēlēm.

Es nebiju redzējusi Dāvi un Gintu jau piecus mēnešus, tas bija tik jocīgi. Satiku arī Mareku, pamuldēju ar viņu. Ziniet ko, man šķiet, ka tagad viņam ir par pāris procentiem vairāk aktīvo smadzeņu šūnu.

Nu ja, mēs sabijām tajā Rīgas volejbola skolā burtiski visu dienu, kaut arī Dāvis spēlēja tikai divas spēles, bet nevarētu jau teikt, ka mums nebija jautri, bija un kā vēl :D "HAIZIVS!" :D

-Es nemācīšos uz rītdienu!

-Jā, pohuj, neviens nemācamies uz rītdienu!

Vēl jau visu laiku bija "amerikānisms" un mēs jau kārtējo reizi iedevām iesauku cilvēkam, kuru galīgi nepazīstam :D Nu vismaz nebija pilnīgs ignors :D

A:-Psst, Dāvi, padziedi!

Tikai neskatieties acīs ceturtajam numuram! :D

Nu ja, un viņa spēles mēs skatījāmies kā konkrētas meitenes :D Bet viņš jau bija mūsu varonis, tik smuki krita, āā, un vēl jau arī mīlīgais -kušš, kušš :D

A:-Nepozē, bļāviens, spēlē!

Z, K:- Look at my ass, my ass is amazing!

Jā, jau tas ir slimi, tāpēc es nemaz nerakstīšu vārdus, kas skekoja tālāk :D :D :D

D:-Kāds no mūsējiem visu laiku saka "laiziet"!

Es ļoti, ļoti ceru, ka viņi tomēr tika trijiekā un ka mums atkal nevajadzēs pusgadu, lai satiktos :)

(Dāvja klātbūtnes dēļ man konkrēti pielipa "Tears in Heaven")

Mēs atklājām, ka ārā ir sasodīti auksti un Zanes dzimšanas gads ir 64tais :D

Vīkendu nobeidzu pie Pētera ēdot un skatoties hojeku, un rakstot šo monstrīgi garo ierakstu.

Okei, byēē!

When you want something from life...You jump and grab it (Yēē, vrait!)

Like you teach me how to feel alive...

Nu... Vakardien bija ciemiņu diena :D no sākuma ar pašu Likteņa palīdzību satiku Šmuli un, daudz ēdot, pavadījām pāris stundas pie manis, pārsvarā atceroties vecos labos laikus (Eh...notraucu asaru)

Lāsma vēl nebija īsti aizgājusi, kad ieradās Liene, ar kuru kopā tika vēl mazliet paēsts un bez viņas noskatīts hokejs.

Kad Jānis aizrāva Lieni prom, piezvanīja Ašo Ideju Rihards un uzprasījās ciemos, kam es arī piekritu, un tā mums bija īsta ballīte :D Divatā. Ar olīvēm. Un viņa dzeju. Un hm, jā..ē, Džimiju Peidžu! :)

Tad jau atvilkās mājās arī Jancis, tika daudz ierēkts par veciem, aizmirstiem video, un es sapratu, ka jānoskatās Zvaigžņu kari atkal :D

Nu ko, šodien skolā bija Ēnu dieniņa, tāpēc ierados tikai uz ceturto stundu, lai kopā ar Ritu vazātos līdzi skolotājai Peterei. Patiesībā mums nekur nebija jāvazājas, he! :D Ievērtējam viņas klases atzīmes, kas visiem ir ar būšanu nesekmīgiem pie Errrnesta???

Tā jau nekas ultra interesants nenotika, tikai dabūjām izlabot devīto kontroldarbus, es pat varēju ielikt trīs nesekmīgas atzīmes, k'čing! :D

Un pēdējā stunda jau bija izcili aizraujoša, jo divpadsmitie rakstīja kontroldarbus, kas nozīmēja, ka mēs tur vienkārši sēdējām un gandrīz vai sprāgām nost aiz garlaicības :D Es tikai paguvu ievērtēt, cik organizēti visi špiko, cik Ārim ļoti garas skropstas, ka Ievai smuki, krāsaini svārki, ka Krišjānim foršs džemperis un ka man tiešām patīk Matīsa rokas (devil) Es vienmēr mīlēšu mūsu divpadsmitos!

Pēc tam jau vēl īsa, jauka saruna ar Peterīti un varējām laisties mājās. Un tikko es atnāku mājās, man vienmēr uznāk besis un nogurums, bet tikko kā mēģinu gulēt vai kkā tā atpūsties, smadzenes sāk trakot.

Sviests. Lai nu kā, būs vēl kkā jātiek galā ar fizikas mājasdarbu un vispār jādabū šis parautais priekšmets sekmīgs!

Bet tik un tā-LOVE, dudes!

Since I've been loving you

Nu tāāā..... :D

Simonas dzimšanas diena notika kārtējā ģeniālajā pirtī, kur viss bija kā vajag-ieeja no apšaubāma pasakata pagalma, drāžamistaba ar atbilstošo apgaismojumu un strīptīza stienis :D

Sākās jau viss mierīgi, ar akvārdīgu sēdēšanu klusumā un vecu krievu popdziedātāju videoklipiem fonā.

Bet tad jau ieradās Kārlis (un vēl čupa ar randomīgiem cilvēkiem) ar zagtajām tumbām, un sākās drausmīgi nekvalitatīvas deju mūzikas klausīšanās, alkahola dzeršana un pirts ieņemšana.

Man bija īsta mistērija, kā visi kļuva tik silti tik īsā laikā, bet nākamajā rītā kāds man izskaidroja škidrumu uzņemšanas secību, un man viss kļuva skaidrs :D Lai nu kā, mums ar Sandru bija pienācis nervozās raustīšanās laiks, kad visi nemitīgi centās uzsvempties uz ne tā izturīgākā galdiņa, lai ļoti skaisti padejotu. Nu, vārdu sakot, pēkšņi viss bija out of control un visi stūri bija pievemti :D Un tad sākās skraidīšana pakaļ Simonai, jo bija tā, ka es pateicu Sandrai "Es uztraucos tikai par Simonu, pārējie lai dara, ko grib".

Kad jautrība sita visaugstāko vilni, no Sandras atskanēja "What about, ko Andris te dara?" Jā, es arī par to nobrīnījos, bet arī nopriecājos, jo šim cilvēkam ir vienkārši talants būt, ēēm, nu, er, nevermind, jaukam :)

Tad Simona, man par atvieglojumu, beidzot izslēdzās, bēēēt, viņas mamma atbrauca :D Nu un pirms tam mums, nu tiem, kas bija gana skaidri, lai uztrauktos, uznāca panikas un visa vākšanas lēkmīte. Nu labi, patiesībā tas bija tā, ka Solveiga un Jēkabs, kā īsti veči visu vāca, es maisījos viņiem pa kājām ar gudru seja izteiksmi un izlikos, ka palīdzu :D

Nu ja, kad Simonas mamma aizbrauca, mums sākās kolektīvais naids pret "ķerto tanti", bet mans iPods atrada ceļu līdz tumbām, hehe, devil :D Un tā, ar vienu aci vaktējot jaukos skatus, es iegrimu kārtējā diskusijā ar Kārli par Sigur Ros, zāli, Hendriksu un mūziku kā tādu.

Atlikusī nakts pagāja, cīnoties ar ne-smēķētāju nelabumu, nesakarīgi kaut ko muldot, ēdot un beigu beigās ar Sandru atlūztot pirtī. Uz lāvas. Uz veselām piecdesmit minūtēm :D

Un tad mēs ar Sandru izlēmām beigt tēlot baigi jaukās, savācām arī Alisi, ko pa ceļam apgaismojām par nakts notikumiem, un devāmies prom. Paldies par baļļuki, Simoni, es tā dzirdēju, ka tev nākamā diena bija smaga, tāpēc jūtu līdzi.

Un garās brīvdienas turpinājās ar čilošanu Lagastos, kas izvērtās gandrīz par SIEVIEŠU pasākumu, ja vien Jānis nebūtu tur iejucis :D

Pirmo vakaru es palaidu garām, nu, jo man nāca miegs :D Otro es līdz pusei nolauzu, iegājām pirtī, pakurijām veco, labo Zigmundu :D Un ar Anu kvalitatīvi parunājām par smagām tēmām (brāļiem, talantiem, akmeņiem'n'stuff :D) Vēl ar Gerdu un Lieni līdz asarām nosmējāmies par Jāņa, Riharda, Matīsa, Justa un vēl dažu nažu dzīves apkaunošākajiem mirkļiem, bet tas bija tiešām ļoti, ļoti smieklīgi :D

Laiks tiešām jauki pavadīts, paldies ka atbraucāt, GerdaKarīnaAnnijaAnaBeāteZane! Un paldies Jānim un Lienei par būšanu tur :)

Mājās braucot, klausījamies Led Zeppelin un, uh, tā foršā sajūta ir atpakaļ :)

Un kaut kādā bezsakarā jau pāris stundas skan galvā Riharda balss :D

LOOOOOVēēē, dudes! :)

I need every weekend out with you.

Vai, izskatās, ka es te tagad rakstu tikai nedēļu beigās :D

Jā, un šitais saucās, ka mēs paliekam šonedēļ mājās un izguļamies, ja? Nē, nu, Mājās jau mēs palikām, tikai ar to izgulēšanos tā nepārāk.

Bet vispār ir dikti forši, ka mēs spējam katru nedēļu vismaz kaut kādā sastāvā savākties kopā un vienkārši pačilot, neko pat nedarot. Jā, šoreiz mēs tiešām neko nedarījām :D Tikai es kārtīgi izspaidīju muguras veseliem trīs cilvēkiem, bet Annija tik un tā ir mans mīļākais klients, jo viņa to visvairāk novērtē :D

Un mēs pat centāmies gulēt, jā. Mūziķi, alpīniste un orientiere :D Pēc vardarbības pret alpīnisti jau bija konkrēts "tagad toč' vairs nenāk miegs", bet nu es pat atceros, kā mēs aizmigām :D

Jā, un no rīta spīdēja saulīte, man bija iespiedusies auss smadzenēs un šausmīgi nogulēts sāns, tāpat kā Raivim, tikai Kaspars visu nakti nogulēja kā kaut kāda pankūka :D

Nu jā un mums bija kārtējais garais rīts, un tagad es esmu nogurusi, tāpēc tagad droši vien aizmigšu (vai noskatīšos It Might Get Loud) un varbūt, ļoti varbūt vakarā sākšu domāt par to, ka rīt skola.

Galvā skan Čārlijs :)

Lovelovelovelove (atkal jau visu nakti gribējās smaidīt :))

Starp savējiem :)

Šitās "mierīgās, legālās pasēdēšanas" tagad nes arvien vairāk prieku un joku, un labu sarunu, un mīlestības, un gulēšanas :D

Un mūsu bērni mīlēs "Prāta Vētru", lai tur vai kas :D Es tevi iemācīšu mīlēt Renāriņu!!!! :D Nja, emocijas.

Iemēģinājām arī Jāņa fotoaparātu, ņāh, nekam neder :D

Iekritu vēl dziļākā mīlestībā pret savu "celebrety crush", dusmojos uz Kasparu, bet to idiotu taču nevar nemīlēt, tāpēc es atkal to daru :D

Izstrādājām kartiņu plānu, iesākām ne pārāk veiksmīgi, bet mēs tač' turpināsim :D

Ēdām bomžu čipsus :D

Parēcām par Bumbulīti un Annijas muguru, un Annijas balsi, un par Anniju :D

Iemācījāmies divus jaunus mīlestības izrādīšanas veidus, un nolēmām, ka kādam janodzen mati.

Aizgājām gulēt un cēlāmies ar "Labrīt, komūna!".

Daļēji aizbraucām uz ekskursiju Maķī, es paliku mājās :D

Ballīšu nedēļas nogale :D Šovakar vēl jāaiziet uz viena skūtā koncertu, un jāizdara kaut kas, lai arī Karīna mani mīlētu vairāk nekā parasti :D

Atā, atā, loves! :)

I don't care where you're going, I'll come along with you!

Cik žēl, ka brīdī, kad es esmu atradusi sevī pilnīgu harmoniju, ir atkal jāatsākas skolai, kas to visu izbojās :D

Tātad šīs nedēļas nogalē aizbarucām pie Zanītes uz Kadagu, kur mums bija totāls CHILL pasākums. Un Juris-Rūdis-Pantera jau vispār ballītes nagla :D Bet bija diezgan forši tiešām, tik ļoti daudz sarunu un ūdenspīpe (jo smukāki dūmi jo vairāk dod galvā, ne, Karīn? :D) un vakariņas stundu pēc pusnakts. Nu ja, un mēs ar Kasparu jau tiešām nevaram vismaz reizi nesabļaustīties, bet pats vainīgs, ka lika man skaņot savu ģitāru, un nospēlēja Wonderwall tikai, kad es jau gulēju, grr.

Visumā ļoti jauki pavadīts laiks, braukšana atpakaļ jau arī bija jautra, jo nu, mēs gulējām tādā kā, hmm, čupā. Nabaga Valts :D

Un tad jau mēs ar Gerdu iecitām maķīti un ar kājiņām čāpojām pie viņas, lai papriecātos par savu prieciņu (man prieks, ka viņa vārds nav Gordons :D), iestrēbtu ābolu sulu, uzbliestu Sandrai plakātiņu, un tad jau blieztu uz pašu koncertu, kas bija vienkārši ā!sam! :D

Mēs ar Gerdu jau bijām pārāk resnas, lai sēdētu kādā normālā vietā, tāpēc bija vien jāsamierinās ar grīdu starp galdiņiem. Bet mums paveicās tādā ziņā, ka no sava spota varējām redzēt tieši Sandras spotu uz skatuves un vai tad mums kaut ko citu vajadzēja, pff!

Vispār viss pasākums bija ļotiļotiļoti jauks un foršs un uz vienu brīdi es pat gandrīz noticēju, ka radīt skaisto ir viegli.

Un "čalis ar matiem" Matīss vienkārši nogrūda mani zem galda ar savu balsi, piemīlīgo ģitāras spēlēšanu un jauko, nemitīgo smaidīšanu. Ā, un vēl mati, protams :D Vispār, ja trīs no četrām viņa izpildītajām dziesmāmnebūtu par reliģisku tēmu, pirmais iespaids būtu pat biedējoši labs :D

Kaut arī mēs ar Gerdu visu laiku jutāmies galīgi random un ne pa ķeksi, mums ļoti patika, un es ceru, ka Sandra aicinās mūs arī uz citiem saviem koncertiem.

Apkārt ļoti daudz skaistu lietu un es klasos savas šibrīža top filmas OST. Kur nu vēl nūģīgāk, ne? :D

Take care, loves!

We're gonna come together...

Manam ipodam šodien bija kaut kāds KoL garastāvoklis :D

Jā, šodien beidzot izvilkos no mājas, bija tik skaista gaisma un krāsas, ka nespēju noturēties bišku nepabildējusi, kau arī ar Karīnas TELEFONU, bet nu tomēr, bildes sanāca diezgan glīšas, un es JAU gaidu siltāku laiku, lai varētu šīs sesijas padarīt dāāudz, dāāāudz garākas.

Vēl pablenzām, kā Raivis un Kaspars skeito, un bijām gandrīz kā tās meitenes amerikāņu filmās, kas pie katra kritiena nobļaujās AK MANS DIEVS, NESASITIES????? Kāpēc gan dievam būtu tā dēļ jāsasitās, pff! :D

Un es sapratu, ka es jūtos neomulīgi, apskaujot cilvēkus, kas stāv uz ripojošām lietām. Nezinu, kāpēc :D

Mana māte šodien tā arī pateica "Tev ir brīvlaiks, tāpēc būs vien jādara tas, ko es lieku!" :D Kur tur lōģika, es nesaprotu. Oh, well, vai tad es vainīga, ka nemāku patik savai mātei? :D

LOve, dudes! :)