Can you feel the wind?

Njā, kaut kāda tizla Holivudas helikoptera nolaišanās bilde, bet to neņemiet vērā, galvenais, ka viņā ir vēēēējš.

Nu tātad jā, šodien ir puse labas dienas un puse nobesīšanās dienas, redzēs vēl kāds būs vakars un nakts.

Es vienkārši gribu, lai šīs saulainās dienas nebeidzās, nu, neteiksim, ka nekas, bet nu vēl kādu laiciņu :D

Uūūn ūūn tik daudz laimīgu vai vismaz pozitivu cilvēku apkārt! :) Ka es laikam nespēju uzrakstīt neko sakarīgu un vislabākais, ko es varētu izdarīt ir aizvērties un smaidīt.

Jānis ir atradis labāko veidu, kā izvairīties no nobesīšanās-viņš vienkārši nerādās mājās līdz vakaram. Laikam man arī jāsāk piekopt šī taktika, tikai man, atšķirībā no viņa, nav bāzes nometne ārpus mājas :D

Nu labi, man jābeidz murgot, šovakar vēl jāzubrās ģitāras teorija, ko Bužulis man uzdeva :) :)

Love someone :)

Klusi klusiņām došos es ceļā...

...uz vietu, ko tikai savējie zina... /Jau atkal Renāriņš.

Pavasari, pavasari, ko gan tu ar mani dari? /"Klase XX gadsimts"

Es biju Lagastos jā, jā, jā! Un tur bija saule un labi. Pirmais taurenis šopavasar pamanīts dzeltens. Es ceru, ka tas nozīmē saulainu vasaru :) Labi, es atkal muļķojos :)

Bet man patīk... muļķoties! :) Un, draugi, jūs laikam panāksiet, ka man vairs galīgi neliksies forši staigāt kleitā :D Atkal jau muļķojos.

Laikam jāsāk interesēties, kas notiek ar manu izraudzīto skolu iestājeksāmeniem, bet šodien mani atkal nodevīgi pārmāca sajūta, ka nav neviena iemesla, lai mani neuzņemtu tagadējā skolā :) Bet nekas, nokārtot pāris iestājeksāmenus vēl nevienam nav nācis par ļaunu :)

Vienkārši nespēju sakopot domas, lai uzrakstītu kaut ko sakarīgu. Veseļojies, Paula!

Es tā sapratu, ka šonedēļ tusiņu nedēļa :D Ne? :D

Šis laiks aiz loga ir tik nodevīgs. Liek atslābt un smaidīt mīļo cilvēko (Raivo, mm :) ) virzienā, nevis mācīties vai vismaz atkārtot :)

Veči, turamies (pie kaut kā vai vismaz kopā)

Love, love, love, here it comes! Jā, es taču māku ģeniāli samaisīt Bītlu dziesmu vārdus! :D

Saulīte drūmos vasaras rītos...

...ja tikai uz mani Tu paskatītos! /Renāriņš.

Jā, tātad man šodien bija pirmā ģitāras nodarbība, Bužulis tikko aiznesās uz pēdējo vilcienu, bet neuztraucieties, visu šo laiku no septiņiem mēs nepavadījām spēlējot ģitāras :D

Un Bužuļa jaunā ģitāra ir vienkārši brīnišķīga un zila, un tik labi skanoša! :)

Nu jā, pēc šīs pirmās nodarbībiņas jau mana mūzikā galīgi nepieredzējusī galva ir piebāzta ar visādām notīm un gammām, un oktāvām, un toņiem, un pustoņiem, un 1,5 toņiem, un 1,75 toņiem, un visādiem man nepierastiem pirkstu novietojumiem un strinkšķināšanas tehnikām, un akordu shēmām, un gammu shēmām, un akordu trīsskaņiem, un visādām citādām man grūti aptveramām lietām.

Kamēr kaut cik izbraucām cauri teorijai un es kaut cik ticami notēloju, ka visu saprotu, mums nebija sevišķi daudz laika nodoties spēlēšanai. Tikai kaut kādi standarta akordi un vingrinājums, kurus es tāpat mocīju man nepierastā spēlēšanas veida dēļ :D

Bet pēc tam jau Bužulis uzlaida savu klasisko improvizācijiņu un vispār baigi labi. Prieks, ka ar šo lietu kaut kas beidzot notiek :)

Nu jā, un kad Bužulis ir ciemos, tas, protams, nozīmē nenormālu saldumu iznīcināšanu un pāris stundas stulbu video un tādu lietu, kopā ar diviem maniem lādzīgajiem brāļiem :)

Nu jā, tāpēc man tagad acis ir galīgi ķeksī, un neko daudz nerakstīšu. Tikai jā, man prieks par manu pirmo nodarbību, cerams, ka nākamā nebūs jāgaida tik ilgi :D

Un nu jā, ceru, ka jums bija izdevušies vakari un ka mēs varbut rīt spēsim uzrīkot kaut ko līdzīgu kādam pasācienam :)

LOVE.

I've got devil on my shoulder! :D

Ak jel. Mēs ar Lāsmu izdomājām šodien, ka baigi gribētos tusiņu. Nezinu, kā ar manas mājas būšanu-brīvai-no-vecākiem-Jāņa-un-citām-nepiederošām-personām, tāpēc visi interesanti varētu painterisēties, kas notiek ar viņu pašu mājokļiem :D

Un es nezinu, kur atkal iekritis tas matainas ķēms, kas saucās mans brālīc un vispār es viņu ļoti mīlu, bet nu, ēēēēu :D

Konkrēts Sunshine trūkums organismā. Veseļojies, jā, jā, jā (es esmu tāds bītls :D (yeah, dream on! :D))

Lai jums visiem labi iet arī ar visiem parautajiem vēstures projektiem! :D

Love is all around! :)

Uzskatāms piemērs bildē :D

Riskējot tikai muļķi.

Jau otrais ieraksts šodien, bet tikko atšķīru grāmatu, ko jau sen esmu izlasījusi, un pirmā atšķīrās lapa ar zīmīgu tekstu, kura autors gan ir puisis, bet, vecīt, es viņu saprotu!

"Baidos ar tevi runāt, baidos klusēt. Bet kas tev izteiks tos vārdus, kas man jau uz mēles? Tie, protams, tiks pasacīti. Bet kas gan tad vairs ticēs, ka es tas biju, kurš pirmais gribēja tos pateikt?

-Nu kur tu tik bēdīgs?

-Tāpat vien.

-Nē, lūdzu, pasaki man, es esmu skumju ārsts!

-Vai tad tu pats nesaproti?

-Ak tā... Nu labi. Bet kādēļ tu baidies?

-Baidos, ka izdarīšu dumjības. Zini, es izskatīšos kā nelaimes putns...

-Tas atkarīgs no tevis paša.

-Protams. Bet tas ir... risks. Baidos piedzīvot kaunu.

-Te, gaitenī stāvēdams un neko nedarīdams, tu riskē vēl vairāk."

/M. Unts

I still try to find my place in the diary of...

Laba diena, vismaz kaut cik izdevās pieturēties pie plāna, ap astoņiem izvēlos no mājas un uzsāku savu jau ierasto 6 km maršrutu ar daudz, daudz Metallicu austiņās. Sarijos gan diezgan daudz automašīnu izplūdes gāzes un gandrīz apvēmos, bet tāda nu ir cena, ja grib skriet pa Rīgas rūpniecības sirdi.

Pēc tam jau visai 64. visusskolas vidusskoliņai un DEVĪTAJĀM klasēm bija pilnīgi bezjēdzīga sporta dieniņa. Jāp, pakāsām trīs spēles no četrām, bet pēc tam varējām ļoti relaksēti sēdēt malā un ar Simonu apspriesties par Laurīīm izteikto piedāvājumu no NHL un citām hokeja lietām. Vēl pašausminājāmies par nabaga Tomiņa traumu, un ar Sandru ar visu sirdi un dvēseli jutam līdzi mūsu favorītklasei futbolā (ar musu morālo atbalstu viņi pat uzvarēja :]). Un man asaroja acis no visādiem labiem skatiem un tādā garā. Vēl jau mūsu paralēlklase GANDRĪZ uztaisīja sensāciju virves vilkšanā, bet, nu, tikai gandrīz :D

Vispār jau man tāds smaidīgais garastāvoklis bija, nu, jā, labi, labi, patiesībā Sunshine un vēl daži naži uzdarbojās, bet vai nav vienalga :D Galvenais jau, ka man prieciņš.

Un šodien jāraksta vēsturīte, tātad varbūt izvairīšos no Magnēta, jo es taču šodien noskrēju jau kādus 8km, tas ir pāri manām spēju robežām! :D

Nav jau vairāk neko, ko īpaši teikt, pameklēšu kaut ko vēsturei, un varbut kaut ko izdarīšu Martas dāvanas sakarā, un gaidīšu, kamēr, jūs, draugi, sarodaties skype :)

Sandra, pasveicini, lūdzu, brāli tā mīļi. Nezinu, kāpēc mīļi, bet āa, jā es jau Tev vienreiz to lūdzu :D

ČĀU, draugi!

P.S. Kaut kāda neizskaidrojama iemesla dēļ 15 is a stupid age kļūst par vienu no manām visvairāk atskaņotajām dziesmām, hmm... :D

16 is a NORMAL age, makes me do some NORMAL things! :D

Es pavisam noteikti nevēlos veltīt šo ierakstu "Kurzemes Pavasarim" jeb pirmajām šīs sezonas sacensībām, jo, diemžēl, es laiku, ko pavadīju Ventspilī šajā nedēļas nogalē, uzskatu par pilnīgi bezjēdzīgi pavadītu. Vienīgi, es satiku pāris cilvēkus, ko gribējus satikt (bet ne Madaru un brāli Amandu!!! :( ), arī Raivo (mm), kurš izvairījās :D Un vēl izlasīju Sintijas Lenones grāmatu par viņas vīru Džonu, un sapatu, ka es tiešām vienmēr mīlēšu Džonu, pat varbūt piedošu viņam visas stulbās lietas, ko viņš paveica, būdams kopā ar to mataino japāņu mērkaķi. Bet visādi citādi brauciens bija bezjēdzīgs.

Tātad šo ierakstu es vēlētos veltīt (citējot Gerdu) AHUJ*NNI labajam vakaram/naktij no piektdienas uz sestdienu!!!!

Tātad, ar ko tas sākās... Ak, jā, ar Džonija uzmešanu mugurā un nešanos satikt Inesi un Sandru, kuras nebiju satikusi veselu MŪŽĪBU :D Ar Sandru gandrīz aizgājām līdz Alfai, bet tad es tomēr izlēmu par labu filmas nekavēšanai, un ielēcu autobusā, veikli izvairījos no Tumšajiem bruņiniekiem un tad jau Cīnamōnāa tikos ar Gerdu un mēs ielauzāmies "Remember Me" seansā, un pēc pāris dienām apdomājoties, es vēlarvien varu teikt, ka filma man ļoōti patika. Man patika arī manas un Gerdas sinhronās piezīmītes filmas laika, kā piemēram "Profils!", "Pāķa krekls!", "Nu, bet ģitāra!" un "Āāāw..."

Un filmas beigās, kamēr apkārt esošie cilvēki mirka asarās, Anna spēja vien burkšķēt par to, ka Patinsons visu filmu nebija neko uzspēlējis uz ģitāras :D Un, protams, ejot ārā no zāles pamanīt to, ka man pa priekšu iet mana mīļā klasesbiedrene Katrīnīte, es spēju tikai tad, kad biju varen skaļi bļāvusi Annijai klausulē kaut ko par dzeršanu šonakt :D

Ar Gerdu turpinājām ārdīties arī Alfas Rimīīī, bet tas jau standartiņš. Oh, Thom!!! :D Sadabūjām kaut kādu paiku, pēc tam arī Anniju un braucām pie Gerdas, kur mums, pirms ieradās puiši, bija riktīgs romantičnijs, ar ieskābušu upeņu sulu, un svecēm, un dūmu burbuļiem, vārdu sakot ar visu kā nākās.

Bet, protams, Dāvja un Kaspara ierašanās izbojāja visu romantiku :D Bet, pie mana Saules elka, kā es viņus apbrīnoju un viņi ir tik UNREAL kruti, un KĀ MAN PATĪK, kā viņi spēlē. Tas gan ir arī mazliet biedējoši, ka Dāvis otro reizi mūžā klausoties dziesmu jau spēlē līdzi akordus, bet kuru tas rausta!! :D Un mums (vairāk gan Annijai un Gerdai) par prieku viņi trīs (!!!) reizes nospēlēja Misteru Gaišo pusi. Wāw. Un, protams, manu mīļāko dziesmu no viņiem, un arī Brīnumsienu, un Tears in Heaven, wow, Dāvi, vecīt, dziedi vēēēēēl!! :D :D Man bija tāds-wow. Sajūsma.

Un pat Gerdas vecāku ierašanās ap pusnakti neko daudz netraucēja :D

D:"Kaspar, es zinu, ko tu gribi!"

K:"Vēl saldējumu? Jāāaa..."

Un tas kā mēs n-tās stundas nespējām aiziet gulēt, jau arī bija apburoši :D Bet, nu, mēs ar Anniju tikai saskatāmies un smāāāidāāam :D Dāvis pat pakļāvās un neuzdeva stulbus jautājumus :D

Un paldiespaldiespaldiespaldies, Annij, ka pierunāji manu māti man atļaut palikt! :) Tas gan nozīmēja, ka man jāguļ, bet nu KĀDIEM diviem bija uznācis ķiķināšanas trakums, aizmigt nebija diez ko viegli :D Dāvis ļoti aizkaitināts atvilkās gulēt pie kārtīgās Annas un Annijas, un katreiz, kad man likās, ka viņš ir aizmidzis, norisēja apmēram šāda saruna-

D:"Bļē, es Kasparu rīt nositīšu!"

A:"Labi. Bet tikai rīt..."

Jēziņ, tas bija tīīīīīīk stilīgi, kaut arī Gerda mani uzbikstīja augšā ap septiņiem un es biju tik NENORMĀLI izgulējusies :D Jau kuro reizi es atstāju visus guļot pat neatvadījusies :D

Droši vien, ja šādas jautrās pasēdēšanas ar ģitārelēm notiktu biežāk, nebūtu vairs tik stilīgi, bet nu, vienalga-garastāvoklis bija lāāābs :D

Un neapšaubāma šo brīvdienu dziesma-16 is a normal age.

16 is a normal age makes me do some normal things...

I want to say few things to you, no, it's just too NORMAL

Nu labi, labi, brīvdienu dziesma patiesībā ir 15 is a stupid age.

15 is a stupid age makes me do some shitty things.

I want to say few things to you, no, it's just too complicated.

CRUSH you're my CRUSH, I'd steal a million cars just for you.

Damn, you look so good to me... :)