Riskējot tikai muļķi.

Jau otrais ieraksts šodien, bet tikko atšķīru grāmatu, ko jau sen esmu izlasījusi, un pirmā atšķīrās lapa ar zīmīgu tekstu, kura autors gan ir puisis, bet, vecīt, es viņu saprotu!

"Baidos ar tevi runāt, baidos klusēt. Bet kas tev izteiks tos vārdus, kas man jau uz mēles? Tie, protams, tiks pasacīti. Bet kas gan tad vairs ticēs, ka es tas biju, kurš pirmais gribēja tos pateikt?

-Nu kur tu tik bēdīgs?

-Tāpat vien.

-Nē, lūdzu, pasaki man, es esmu skumju ārsts!

-Vai tad tu pats nesaproti?

-Ak tā... Nu labi. Bet kādēļ tu baidies?

-Baidos, ka izdarīšu dumjības. Zini, es izskatīšos kā nelaimes putns...

-Tas atkarīgs no tevis paša.

-Protams. Bet tas ir... risks. Baidos piedzīvot kaunu.

-Te, gaitenī stāvēdams un neko nedarīdams, tu riskē vēl vairāk."

/M. Unts