I still try to find my place in the diary of...

Laba diena, vismaz kaut cik izdevās pieturēties pie plāna, ap astoņiem izvēlos no mājas un uzsāku savu jau ierasto 6 km maršrutu ar daudz, daudz Metallicu austiņās. Sarijos gan diezgan daudz automašīnu izplūdes gāzes un gandrīz apvēmos, bet tāda nu ir cena, ja grib skriet pa Rīgas rūpniecības sirdi.

Pēc tam jau visai 64. visusskolas vidusskoliņai un DEVĪTAJĀM klasēm bija pilnīgi bezjēdzīga sporta dieniņa. Jāp, pakāsām trīs spēles no četrām, bet pēc tam varējām ļoti relaksēti sēdēt malā un ar Simonu apspriesties par Laurīīm izteikto piedāvājumu no NHL un citām hokeja lietām. Vēl pašausminājāmies par nabaga Tomiņa traumu, un ar Sandru ar visu sirdi un dvēseli jutam līdzi mūsu favorītklasei futbolā (ar musu morālo atbalstu viņi pat uzvarēja :]). Un man asaroja acis no visādiem labiem skatiem un tādā garā. Vēl jau mūsu paralēlklase GANDRĪZ uztaisīja sensāciju virves vilkšanā, bet, nu, tikai gandrīz :D

Vispār jau man tāds smaidīgais garastāvoklis bija, nu, jā, labi, labi, patiesībā Sunshine un vēl daži naži uzdarbojās, bet vai nav vienalga :D Galvenais jau, ka man prieciņš.

Un šodien jāraksta vēsturīte, tātad varbūt izvairīšos no Magnēta, jo es taču šodien noskrēju jau kādus 8km, tas ir pāri manām spēju robežām! :D

Nav jau vairāk neko, ko īpaši teikt, pameklēšu kaut ko vēsturei, un varbut kaut ko izdarīšu Martas dāvanas sakarā, un gaidīšu, kamēr, jūs, draugi, sarodaties skype :)

Sandra, pasveicini, lūdzu, brāli tā mīļi. Nezinu, kāpēc mīļi, bet āa, jā es jau Tev vienreiz to lūdzu :D

ČĀU, draugi!

P.S. Kaut kāda neizskaidrojama iemesla dēļ 15 is a stupid age kļūst par vienu no manām visvairāk atskaņotajām dziesmām, hmm... :D