Es pavisam noteikti nevēlos veltīt šo ierakstu "Kurzemes Pavasarim" jeb pirmajām šīs sezonas sacensībām, jo, diemžēl, es laiku, ko pavadīju Ventspilī šajā nedēļas nogalē, uzskatu par pilnīgi bezjēdzīgi pavadītu. Vienīgi, es satiku pāris cilvēkus, ko gribējus satikt (bet ne Madaru un brāli Amandu!!! :( ), arī Raivo (mm), kurš izvairījās :D Un vēl izlasīju Sintijas Lenones grāmatu par viņas vīru Džonu, un sapatu, ka es tiešām vienmēr mīlēšu Džonu, pat varbūt piedošu viņam visas stulbās lietas, ko viņš paveica, būdams kopā ar to mataino japāņu mērkaķi. Bet visādi citādi brauciens bija bezjēdzīgs.
Tātad šo ierakstu es vēlētos veltīt (citējot Gerdu) AHUJ*NNI labajam vakaram/naktij no piektdienas uz sestdienu!!!!
Tātad, ar ko tas sākās... Ak, jā, ar Džonija uzmešanu mugurā un nešanos satikt Inesi un Sandru, kuras nebiju satikusi veselu MŪŽĪBU :D Ar Sandru gandrīz aizgājām līdz Alfai, bet tad es tomēr izlēmu par labu filmas nekavēšanai, un ielēcu autobusā, veikli izvairījos no Tumšajiem bruņiniekiem un tad jau Cīnamōnāa tikos ar Gerdu un mēs ielauzāmies "Remember Me" seansā, un pēc pāris dienām apdomājoties, es vēlarvien varu teikt, ka filma man ļoōti patika. Man patika arī manas un Gerdas sinhronās piezīmītes filmas laika, kā piemēram "Profils!", "Pāķa krekls!", "Nu, bet ģitāra!" un "Āāāw..."
Un filmas beigās, kamēr apkārt esošie cilvēki mirka asarās, Anna spēja vien burkšķēt par to, ka Patinsons visu filmu nebija neko uzspēlējis uz ģitāras :D Un, protams, ejot ārā no zāles pamanīt to, ka man pa priekšu iet mana mīļā klasesbiedrene Katrīnīte, es spēju tikai tad, kad biju varen skaļi bļāvusi Annijai klausulē kaut ko par dzeršanu šonakt :D
Ar Gerdu turpinājām ārdīties arī Alfas Rimīīī, bet tas jau standartiņš. Oh, Thom!!! :D Sadabūjām kaut kādu paiku, pēc tam arī Anniju un braucām pie Gerdas, kur mums, pirms ieradās puiši, bija riktīgs romantičnijs, ar ieskābušu upeņu sulu, un svecēm, un dūmu burbuļiem, vārdu sakot ar visu kā nākās.
Bet, protams, Dāvja un Kaspara ierašanās izbojāja visu romantiku :D Bet, pie mana Saules elka, kā es viņus apbrīnoju un viņi ir tik UNREAL kruti, un KĀ MAN PATĪK, kā viņi spēlē. Tas gan ir arī mazliet biedējoši, ka Dāvis otro reizi mūžā klausoties dziesmu jau spēlē līdzi akordus, bet kuru tas rausta!! :D Un mums (vairāk gan Annijai un Gerdai) par prieku viņi trīs (!!!) reizes nospēlēja Misteru Gaišo pusi. Wāw. Un, protams, manu mīļāko dziesmu no viņiem, un arī Brīnumsienu, un Tears in Heaven, wow, Dāvi, vecīt, dziedi vēēēēēl!! :D :D Man bija tāds-wow. Sajūsma.
Un pat Gerdas vecāku ierašanās ap pusnakti neko daudz netraucēja :D
D:"Kaspar, es zinu, ko tu gribi!"
K:"Vēl saldējumu? Jāāaa..."
Un tas kā mēs n-tās stundas nespējām aiziet gulēt, jau arī bija apburoši :D Bet, nu, mēs ar Anniju tikai saskatāmies un smāāāidāāam :D Dāvis pat pakļāvās un neuzdeva stulbus jautājumus :D
Un paldiespaldiespaldiespaldies, Annij, ka pierunāji manu māti man atļaut palikt! :) Tas gan nozīmēja, ka man jāguļ, bet nu KĀDIEM diviem bija uznācis ķiķināšanas trakums, aizmigt nebija diez ko viegli :D Dāvis ļoti aizkaitināts atvilkās gulēt pie kārtīgās Annas un Annijas, un katreiz, kad man likās, ka viņš ir aizmidzis, norisēja apmēram šāda saruna-
D:"Bļē, es Kasparu rīt nositīšu!"
A:"Labi. Bet tikai rīt..."
Jēziņ, tas bija tīīīīīīk stilīgi, kaut arī Gerda mani uzbikstīja augšā ap septiņiem un es biju tik NENORMĀLI izgulējusies :D Jau kuro reizi es atstāju visus guļot pat neatvadījusies :D
Droši vien, ja šādas jautrās pasēdēšanas ar ģitārelēm notiktu biežāk, nebūtu vairs tik stilīgi, bet nu, vienalga-garastāvoklis bija lāāābs :D
Un neapšaubāma šo brīvdienu dziesma-16 is a normal age.
16 is a normal age makes me do some normal things...
I want to say few things to you, no, it's just too NORMAL
Nu labi, labi, brīvdienu dziesma patiesībā ir 15 is a stupid age.
15 is a stupid age makes me do some shitty things.
I want to say few things to you, no, it's just too complicated.
CRUSH you're my CRUSH, I'd steal a million cars just for you.
Damn, you look so good to me... :)
