Šodien ir Bužuļa dzimšanas diena, un tam par godu es domāju par skaistām lietām. Arī visu to skaisto, ko viņš ir devis man, laikam pats to neapzinādamies. Sēdēju Daugavas malā un vienkārši acīs bija asaras, no tā skaistuma. Dzeltena, nevis zeltaina, saules gaisma mirdzēja starp divām tumšām mākoņu robežām, un Likteņupe tā lēnām viļņojās. Putni lidoja kopā un tik lēni, tik skaisti, bez skaņas.Sapratu, cik skaistā vietā tomēr esam, smaržoja tabaka, ausīs dunēja sirdspuksti. Runājos ar savu galvu un man tas pat nelikās šizofrēniski.
Viss, ko Tu darīsi savā dzīvē, būs nenozīmīgs. Bet ir ļoti svarīgi, ka Tu to dari.
Paula un Sandra vienkārši nogāza mani gar zemi. Tas bija ļoti mīļi un sirsnīgi, es pat nezināju, kā reaģēt. Paldies.
Dzirdi? Klusums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru