We are the Sultans of swings...

Paldies Paulai par ļoti jauko laika pavadīšanu, un pārējiem par visu jautrību, māršmeloviem, sarunām, garāko "es nekad..." EVER un visu pārējo, kas notika. Āā, un, protams, par ēdienu :D Bija forši.

Rīt uz skolu, vļakhs, tas ir tik negaidīti.

Tikko kā atgriežos Rīgā, meklēju to brīvību, bet uzreiz pilnīgi pa seju iebliež kaut kas, kā dēļ es gandrīz jau sāku rakstīt kaut kādus depresijainos tekstus. Nu nezinu, vai es vēl ilgi gribēšu paklusēt.

Bet tās debesis vienkārši atkal nospiež mani uz ceļiem savas varenības priekšā.

Un jā, lasu I.Ziedoņa dzeju.