-Es tevi sildīšu ar desu!... -desu!

Liene, mums Tevis pietrūka.

Ausekļa laivu brauciens bija, wāu, maz apmeklēts, bijām sešu cilvēku sastāvā-Edgars, Zigmārs, Andris, Jānis, Gerda un es.

Un tatad tas sākās ar vilcienu aizbraucot līdz Jūrmalai pie Edgara, sakrāmējot mantas un laivas, un ar brīnišķīgu, sarkanu busiņu dodoties braucienā pār Zemgales plašumiem, es nevarēju beigt jūsmot par lielajām, zilajām debesīm.

Kad nonācām savā laivu brauciena sākumpunktā, uzradās mākoņi debesīs un problēma mūsu laivā. Un, kā izrādījās, laivu, uz kuru bijām pieteikušās mēs ar Gerdu, nevarēja piepūst, jo nebija viena korķa. Un kaut arī mēs, nemitīgi uzmanoties no melnīgsnējiem cilvēkiem, npirkām 50 metrus izolācijas lentas un izstrādājām plānu ar braukšanu ar pumpi laivā, pirmais mēģinājums bija neveksmīgs, un Edgars beidzot apžēlojās un noziedoja mums gabaliņu LIPĪGĀ, ar ko var salīmēt it visu, un mēs beidzot uzsākām savu braucienu.

Tā jau laivu brauciens pagāja diezgan jauki un jautri, manai, Gerdas un Andra laiva pamatīgi atpalika no to trīs monstru laivas, bet mēs ar to samierinājāmies un tā kā mūsu laivā mums visiem bija diezgan vienlīdzīgi spēki, mēs visi dabūjām noairēties līdz zilām pelītēm (un man tagad sāp mugura).

Vēl mums nemitīgi bija problēmas ar ugunskura iekuršanu, tādēļ tika pielietots diezgan daudz Zaļā Pūķa, kā arī nemitīgi dziedāta desu dziesma un mēģināts apēst visus 15 kukuļs maizes. Kamēr puiši skrēja, mēs ar Gerdu kā īstas sievietes palikām un taisījām vīriešiem ēst. Tas bija jautri vispār.

I hope you're not lonely without me...

Pēc Jāņa viltīgi pielietotā "Jā, mēs uzlikām modinātāju!" pirmajā vakarā, mēs cēlāmies tad, kad pamodāmies, un tas bija forši.

Pēdējā vakarā diezgan ilgi palikām nomodā zem skaistajām, ļoti skaistajām zvaigznēm un runājām par Ausekļa datu bāzi un citām bīstamām lietām. Es labprāt būtu palikusi tā visu nakti.

Gerdai bija slapja sega, un es nesaprotu, kāpēc viņa nepildīja manu ieteikumu :D :D Labi, VISS, es beidzu pacelt augšup šo jociņu! :D

Pēdējā airēšanas diena bija visgrūtākā, jo bija jācīnās par tikšanu uz priekšu ar pa pusei izpūtušos laivu,ar slāpēm un konfekšu kalnu.

Bet finišējām godam. Liels paldies visiem, kas bija, un Edgaram un Lienei, par organizēšanu. Liene, tu taču domās biji ar mums, vai ne? ;D

(Nav nevienas bildes no brauciena)

Love, dudes!