Nu tā, esmu atpakaļ no Lagastiem jau atkal.
Tur es satiku vaigā Latvijas mikroķirurģijas brīnumbērnu Kārli, bet tā kā viņš bija atvaļinājumā, viņi ar manu brāli nebija sevišķi skaidri un nemitīgi nēsāja apkārt galu vai darīja kaut ko tamlīdzīgu. Un viņš nespēja saprast, kādēļ gan es nevēlos veltīt savu dzīvi medicīnai. Viņš to uzskatīja par tik svarīgu tematu (kas, protams, ir jauki :D), ka risināja ar Pēteri apmēram šādu sarunu
K:-Bet viņai taču ir racionāls prāts, ne?
P:-Nu it kā jau...
K:-Un bioloģija interesē!
P:-Nū jā...
K:-Un medicīnu tomēr negrib studēt??
Tas bija smieklīgi. Vēl es laukos paguvu izcept pirmās ābolmaizes uz Artūra dzimšanas dienu, savest kārtībā midzeni, ko mēs bijām izveidojuši, beidzot izurbties cauri "Simts vientulības gadiem" un dziļi, pamatīgi un līdz galam vilties tajā. Šķiet, ka viena no pretīgākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Droši vien pēc gadiem 30 pārlasīšu un būšu starā.
Vēl mazliet pastrinkšķināju ģitāru un nonācu pilnīgā apjukumā, ko ceru šovakar kliedēt :D
Un vēl noskatījos "Into the wild" un smēlos iespaidus tajā. Laikam ietekmējošākā lieta pēdējās nedēļas laikā, Domu Krātuvē ar iespaidiem un spreidumiem pieskricelēju pilnas vairākas lapas :D
Man, lai noskatītos šo filmu, vajadzēja saņemties vairākas nedēļas, bet filma ir lieliska.
Iesaku!
Rīt laivu brauciens bez Lienes, tatad jautrība un saldumu daudzums automātiski sarūk uz pusi :/
Live a good life, folks!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru