One day I feel so happy next day I feel so sad...

Jā, es rakstu pārāk bieži, un tādēļ maniem ierakstiem blogā zūd jēga, bet, ko darīt, man ir garlaicīgi.

Šodien esmu totāla nūģe, sēžu mājās ar vecāku draugiem un pildu ABFS mājasdarbu. Kaut kas tāds tiešām nav noticis sen. Škrobe, ka šovakar nesanāca nekas tusiņlīdzīgs. Bet citreiz, cerams :)

Jēziņ, manā dzīvē ir tik daudz kā neskaidra, kaut vai mana nākotne, es pat nezinu, ko darīšu pavasara brīvdienās pēc Barselonas (mm, apelsīnu zeme un siltums, cerams :)), nezinu, ko studēšu, kad saņemšu drosmi, kad beigšu būt ņuņņa? Man liekās, ka man vajadzīga manu klubabiedru (njā, vispār es diezgan taisos pamest orientēšanās sportu, tā kā draņķīgi man) sabiedrība, lai viņi man atkal iemācītu vārda SPONTĀNI nozīmi :D Nu, sliktāk jau nevienam no tā nebūtu :D

Un lielāka varbūtības iespējamība arī dažreiz neskādētu :D

Kā man patīk šie mani jociņi pašai ar sevi :D

WHY MUST I BE A TEENAGER IN LOVE?

Man patīk tā dziesma, paldies, Gerda!

Laikam var ļoti labi saskatīt, cik ļoti apjukusi un apmuļķojusies es esmu, tāpēc es labāk beigšu muldēt :D :D

Un, ak, saules elk, šodien bija tik patīkami ieiet MATEMĀTIKAS kabinetā :D Neuztraucieties, ar mani viss ir kārtībā! Vairāk vai mazāk, hāhā hāa :)

Love is all around! (oojāā:))