otrdiena, 2010. gada 16. marts

...but he talks like a gentelmen...

Mans entuziasms tiek vienkārši dauzīts pret kāpnēm, žņaugts, purināts, pļaukāts, laistīts ar svētīto ūdeni, bet es tikai turpinu varonīgi smaidīt un izlikties, ka neko no tā nemanu, hehe.

Ak puika, rīt Gerdai vārda diena, tā kā es gribu būt pirmā, kas Tevi apsveic, tāpēc-apsveicu! :P (hāhā saņemiet jūs, pārējie!)

Nu, ko lai vēl saka, ja nu vienīgi to, ka vakar labā kompānijā biju uz vēl labāku filmu, kur Leonardo di Kaprio pārliecināja mani, ka man vēl par agru sākt viņu uzsaktīt par galīgu ņuņņu :D Bet filma tiešām iespaidīga, pat pēc sarunas ar Jāni, kurā šo filmu apmuldējām, man bija pietiekami daudz, ko par to apsmadzeņot, tāpēc gulēju diezgan ēē maz :D

Sandra varonīgi atgriezās skolā, un man tik veiksmīgajā (:D) garajā starpbrīdī, mēs izlēmām, ka mūsu mīļākā cilvēka Jāņa dēļ mēs nākamgad kļūsim par skolas radio dīdžejiem, un tad visu skolas reperu briesmīgā mūzikas gaume dabūs trūkties :D Vienīgi žēl, ka Jānis tad jau būs mūsu skolu absolvējis :D

Vispār jau šodien gatavais standartiņš, šorīt sasniga kāds metrs ar jaunu, pūkainu sniedziņu, kas tagad jauki pil auz loga šajā brīnišķīgajā saulītē :D Labi, ka vismaz galvā pavasaris nemainīgi nomācies un pilns ar sniegpulkstenīšiem, nav vismaz nekādas traki krasās izmaiņas :D


Šodien, domājot par Gerdu (āāāw), klausos Killerus.
Yeah, you know you gotta help me out! ;)

3 komentāri: