Vai arī gara, visa pārpilna nedēļas nogale! :DDaudz, daudz, daudz labu emociju no Evijas dzimšanas dienas svinēšanas Carnikavas Būdā :D
Sākās jau ar kruto braucienu vilcienā "Es esmu dzirdējusi, kā tu spēlē, tāpēc man pilnīgi pohuj, cik grāmatas tu esi izlasījis!" un tas, kā mēs, protams, nevarējām saklausīt pieturu nosaukumus :D
Un tikko kā aizvilkāmies līdz Būdai, atskanēja "EJAM PELDĒT!" un tā četri peldētāji un trīs vērotājas devās cauri tumšo mežu, kurš nemaz nebija tik tumšs, jo spīdēja tik sasodīti spožs mēness, uz sasodīti silto jūru :D Un tie dullie tiešām nopeldējās, tas bija stiligi :D Un uz apģērbšanos viniem sevišķi liela luste nebija :D Un tad sākās apmaldīšanās mežā, ko mēs no sākuma pat nepamanījām, jo bija visādi "Eu, paga, nobildējamies pie šitā koka, kur vēl mēs dabūsim plikus cilvēkus mežā?" :D un tādā garā, bet tad jau Zane paziņoja, ka pa šitādu ceļu, viņa nekad nav gājusi, un tad mēs sapratām, ka mēs nezinam, uz kurieni mēs ejam :D Bēēt, tas jau nelika nevienam nobīties, sākās vēl vairāk stulbo jociņu :D
Tomēr beigu beigās mēs ar milzīgu, tiešām DRAUSMĪGU līkumu atgriezāmies Būdā, un kas mūs tur sagaidīja? Evijas bļāviens "KASPARS BRAUC ŠURP!" un tāpēc mēs ar Zani un Anniju devāmies viņam pretī. Baigais malacis vispār, ka dabūja, lai vecāki viņu atved :D Bet tā iešana jau bija zb, un kājeles sāpēja, bet mums pohuj :D Es īsti nezinu, kāpēc tad, kad Kaspars pajautāja, kā man iet, tas beidzās ar to, ka mēs ļoti skaļi bļāvām viens uz otru pāri nabaga Annijai un Zanei, kuras gāja mums pa vidu :D
Un kad mēs ATKAL atgriezāmies Būdā, bija pienācis laiks saspraust manos un Karīnas uzmeistarotajos kēksiņos svecītes, un apsveikt Eviju dzimšanas dienā :) :)
Kaspars arī tika pierunāts spēlet un tad viņš arī noblieza sakņdarbu, "Kurš man prasīja četras tulznas, trīs pārplēstas stīgas un četras dienas" tā, ka visi sēdēja ar vaļā žokļiem :D Tas bija āsam!
Bet tad jau tika paspēlētas vienkāršākas dziesmiņas, un arī dziedātas :D "Pēē-ēē-ēēdēējo reiz!"
Tad mēs ar Anniju pēc kārtas masējām Zanei kājas :D Tas bija ļoti smieklīgi, kā Ānīts runāja ar Tomasu pa telefonu :D
A:"Nu,es tagad masēju Zanītei kājas"
T:"Kāpēc tu pieskaries viņas kājām?"
Es izlikos, ka sajēdzu kaut ko no muskuļu atslābināšanas apmēram kādu stundu no vietas, bet vismaz bija vērts, hehe :) Tad vēl knibināšanās ap ģitāru, GROUP HUG un klausīšanās mūžīgajās sarunās par skeitošanu :D Vispār, tā bija kaut kāda apskaušānās nakts/diena-pacel acis un tik kāds visu laiku apskauj kādu citu. Vai tevi :D
Un mēs ar Anniju aizgājām gulēt, kaut ko miegaini muldam, tad sadzirdam-oo, kāds spēlē fiftīnu! Nu neko, smaidam, un tad-"Bļe, tas idiots, arī dzied!", pielekšana kājās un skriešana dziedāt līdzi :D
Pamodos es tad, kad visi citi gāja gulēt, un aizgāju papļāpat ar viņu grupņiku :D
R:Gerda, tu vari piebīdīties tuvāk?
G:Kam, tev vai sienai?
Z:Nu tak viņam, doh!
G:Es tev varu iedot daļu sava supersiltā guļammaisa!
R:Ej nost, viņš tač' ir vēl siltāks nekā Zane!
Un tad, kad viss grupņiks atlūza, es arī aizgāju gulēt otro reizi :D
Vispār bija non-stopa ballīte, jo atbraucām no Carnikavas, nepagāja ne pāris stundas un visi atkal sāka vākties kopā, tikai pie manis ;D Bet bija jau tā pa mierīgo, ar ūdenspīpi un bezalkoholisko Mojito, un es uztaisīju Karīnai jaunu Džoniju, Zane uztaisīja man, paldies, kaut arī bija
Z:Bet nu viņš konkrēti stāv!
A:Ai, nu gan jau pēc pirmās nakts vairs necelsies!
Un tagad visa diena paiet tā viegli miglaini, bet šitāds kvantums ar būšanu kopā bija tā vērts! :) :)
