I don't want to push you away!

Kaut kā pēdējā laikā prāts galīgi nenesās uz savas dzīves aprakstīšanu, jo nekas īpašs nenotiek, prātā lielas domas, mazas domas, nu labi, nav ko muldēt, pēdējās dienas jūtos tiešām, tiešām slikti, un vienkārši negribu jums to uzkraut.

Šodien diena kā jau diena, vienīgi pilnīgi noteikti dabūšu negatīvu vērtējumu rus valodas kontroldarbā, skolotāja, ar kuru jau biju apradusi, atkal izraisa nepatīkamas emocijas, un 90% mācību mani drausmīgi un dziļi garlaiko.

Bet ir jau viens (nē, patiesībā jau vairāki. Viens tikai izceļās) saulstariņš, kurš klenderē pa to pašu skolas ēku, un liek man nodomāt kaut ko labu, katru reizi, kad viņu ieraugu.

Šodien ar Paulu un Inesi devāmies rudens medībās ar fotoaparātiem, bet tas prieks diemžēl beidzās vēl pirms bija īsti sācies. Un vēl jau šodien bija arī ģitāra.

Okay, byēe.

I'm alright, don't worry please!

Besis.

Pēdējā laikā dvēseles stvoklis "emocionālās paģiras" iestājās pretīgi bieži.

Lonely feeling to be lonely

Lāsmas vārda diena godam nosvinēta un ABFSā kā audzinātājas atrādījāmies.

Jā, galvā skan PV "Rudens" gan latviskā, gan angliskā versija, kā jau to var spriest pēc virsraksta

Šobrīd man viss ir pie kājas. Nopietni. Bet tas pāries, jo vienkārši man šodien viss besī.

Zanei MILZĪGS paldies par vakardienas uzlabošanu ar vienu vienīgu sms. Es pēc tam vēl ilgi smaidīju un domāju, gremdējos atmiņās, un vēlējos būt labāks cilvēks :)

Laukos vienkārši krāsas un skati, skaistas debesis, vēsīgs gaiss, un gruzdošas kļavu lapas.

I've been walking these streets at night, just trying to get it right...

Tā sajūta nāk atpakaļ pavisam skaidri. Sajūtas pielāgojas gadalaikiem.

You can still be free if you leave now.

Šodien ir Bužuļa dzimšanas diena, un tam par godu es domāju par skaistām lietām. Arī visu to skaisto, ko viņš ir devis man, laikam pats to neapzinādamies. Sēdēju Daugavas malā un vienkārši acīs bija asaras, no tā skaistuma. Dzeltena, nevis zeltaina, saules gaisma mirdzēja starp divām tumšām mākoņu robežām, un Likteņupe tā lēnām viļņojās. Putni lidoja kopā un tik lēni, tik skaisti, bez skaņas.

Sapratu, cik skaistā vietā tomēr esam, smaržoja tabaka, ausīs dunēja sirdspuksti. Runājos ar savu galvu un man tas pat nelikās šizofrēniski.

Viss, ko Tu darīsi savā dzīvē, būs nenozīmīgs. Bet ir ļoti svarīgi, ka Tu to dari.

Paula un Sandra vienkārši nogāza mani gar zemi. Tas bija ļoti mīļi un sirsnīgi, es pat nezināju, kā reaģēt. Paldies.

Dzirdi? Klusums.

It's late and your nose is turning red from the wind

Tātad. Skola iet uz priekšu bez sevišķiem pārsteigumiem, bat varbūt tieši tas man patīk. Šodien ar Sandru spēlējām mūsu klasītei, es jau nu nojaucos un notizlojos pamatīgi, beidzu ar kaut kādu tizlu improvizāciju par tēmu, bet, par laimi, Sandra jau bija vienīgā, kura zināja, kā tam būtu pareizi jāizsklausās :D Ja jau mums šitādi pasākumi būs katru mēnesi, droši vien pašai būs interesanti pavērot progresu.

Karīna bija tik jauka, ka iegādājās arī man biļetes uz PV koncertu, tiesa gan, sēdvietās, bet tas taču nekas, arī tur taču mēs spēsim uzrīkot ballīti, un galvenais jau, ka vispār tiksim iekšā :)

Un tagad jautājums Tev. Ja drīzumā būs vēl kāda tikpat saulaina un skaista diena, vai Tu iznāksi ārā ar mani un fotoaparātu? :)

Peace, dudes.

Gara, gara diena...

Vai arī gara, visa pārpilna nedēļas nogale! :D

Daudz, daudz, daudz labu emociju no Evijas dzimšanas dienas svinēšanas Carnikavas Būdā :D

Sākās jau ar kruto braucienu vilcienā "Es esmu dzirdējusi, kā tu spēlē, tāpēc man pilnīgi pohuj, cik grāmatas tu esi izlasījis!" un tas, kā mēs, protams, nevarējām saklausīt pieturu nosaukumus :D

Un tikko kā aizvilkāmies līdz Būdai, atskanēja "EJAM PELDĒT!" un tā četri peldētāji un trīs vērotājas devās cauri tumšo mežu, kurš nemaz nebija tik tumšs, jo spīdēja tik sasodīti spožs mēness, uz sasodīti silto jūru :D Un tie dullie tiešām nopeldējās, tas bija stiligi :D Un uz apģērbšanos viniem sevišķi liela luste nebija :D Un tad sākās apmaldīšanās mežā, ko mēs no sākuma pat nepamanījām, jo bija visādi "Eu, paga, nobildējamies pie šitā koka, kur vēl mēs dabūsim plikus cilvēkus mežā?" :D un tādā garā, bet tad jau Zane paziņoja, ka pa šitādu ceļu, viņa nekad nav gājusi, un tad mēs sapratām, ka mēs nezinam, uz kurieni mēs ejam :D Bēēt, tas jau nelika nevienam nobīties, sākās vēl vairāk stulbo jociņu :D

Tomēr beigu beigās mēs ar milzīgu, tiešām DRAUSMĪGU līkumu atgriezāmies Būdā, un kas mūs tur sagaidīja? Evijas bļāviens "KASPARS BRAUC ŠURP!" un tāpēc mēs ar Zani un Anniju devāmies viņam pretī. Baigais malacis vispār, ka dabūja, lai vecāki viņu atved :D Bet tā iešana jau bija zb, un kājeles sāpēja, bet mums pohuj :D Es īsti nezinu, kāpēc tad, kad Kaspars pajautāja, kā man iet, tas beidzās ar to, ka mēs ļoti skaļi bļāvām viens uz otru pāri nabaga Annijai un Zanei, kuras gāja mums pa vidu :D

Un kad mēs ATKAL atgriezāmies Būdā, bija pienācis laiks saspraust manos un Karīnas uzmeistarotajos kēksiņos svecītes, un apsveikt Eviju dzimšanas dienā :) :)

Kaspars arī tika pierunāts spēlet un tad viņš arī noblieza sakņdarbu, "Kurš man prasīja četras tulznas, trīs pārplēstas stīgas un četras dienas" tā, ka visi sēdēja ar vaļā žokļiem :D Tas bija āsam!

Bet tad jau tika paspēlētas vienkāršākas dziesmiņas, un arī dziedātas :D "Pēē-ēē-ēēdēējo reiz!"

Tad mēs ar Anniju pēc kārtas masējām Zanei kājas :D Tas bija ļoti smieklīgi, kā Ānīts runāja ar Tomasu pa telefonu :D

A:"Nu,es tagad masēju Zanītei kājas"

T:"Kāpēc tu pieskaries viņas kājām?"

Es izlikos, ka sajēdzu kaut ko no muskuļu atslābināšanas apmēram kādu stundu no vietas, bet vismaz bija vērts, hehe :) Tad vēl knibināšanās ap ģitāru, GROUP HUG un klausīšanās mūžīgajās sarunās par skeitošanu :D Vispār, tā bija kaut kāda apskaušānās nakts/diena-pacel acis un tik kāds visu laiku apskauj kādu citu. Vai tevi :D

Un mēs ar Anniju aizgājām gulēt, kaut ko miegaini muldam, tad sadzirdam-oo, kāds spēlē fiftīnu! Nu neko, smaidam, un tad-"Bļe, tas idiots, arī dzied!", pielekšana kājās un skriešana dziedāt līdzi :D

Pamodos es tad, kad visi citi gāja gulēt, un aizgāju papļāpat ar viņu grupņiku :D

R:Gerda, tu vari piebīdīties tuvāk?

G:Kam, tev vai sienai?

Z:Nu tak viņam, doh!

G:Es tev varu iedot daļu sava supersiltā guļammaisa!

R:Ej nost, viņš tač' ir vēl siltāks nekā Zane!

Un tad, kad viss grupņiks atlūza, es arī aizgāju gulēt otro reizi :D

Vispār bija non-stopa ballīte, jo atbraucām no Carnikavas, nepagāja ne pāris stundas un visi atkal sāka vākties kopā, tikai pie manis ;D Bet bija jau tā pa mierīgo, ar ūdenspīpi un bezalkoholisko Mojito, un es uztaisīju Karīnai jaunu Džoniju, Zane uztaisīja man, paldies, kaut arī bija

Z:Bet nu viņš konkrēti stāv!

A:Ai, nu gan jau pēc pirmās nakts vairs necelsies!

Un tagad visa diena paiet tā viegli miglaini, bet šitāds kvantums ar būšanu kopā bija tā vērts! :) :)