Kaut kas sens un gandrīz aizmirsts! :D

Tu esi alkohola kapsēta!!!

Eh, atmiņas, ne, Gerda? :D

Kaut arī nekas jau nav mainījies :D

We are the Sultans of swings...

Paldies Paulai par ļoti jauko laika pavadīšanu, un pārējiem par visu jautrību, māršmeloviem, sarunām, garāko "es nekad..." EVER un visu pārējo, kas notika. Āā, un, protams, par ēdienu :D Bija forši.

Rīt uz skolu, vļakhs, tas ir tik negaidīti.

Tikko kā atgriežos Rīgā, meklēju to brīvību, bet uzreiz pilnīgi pa seju iebliež kaut kas, kā dēļ es gandrīz jau sāku rakstīt kaut kādus depresijainos tekstus. Nu nezinu, vai es vēl ilgi gribēšu paklusēt.

Bet tās debesis vienkārši atkal nospiež mani uz ceļiem savas varenības priekšā.

Un jā, lasu I.Ziedoņa dzeju.

Home is wherever I'm with you! (Manas bildes no Artūra dzimšanas dienas, joo man acīmredzot, nav ko darīt :D)

Artūra mamma UN krustēvs

Ļena

Mana vienīgā māsīca un viņas tētis

Viņi ir viena mīlīga ģimenīte

Artūrs ir ārkārtīgi jauks :)

Gatis un Anda jeb Divi Bremzes

Jūlija (man ļoti patīk gaisma. Un ēna :D)

Mana māte un mans vecākais brālēns

Un jubilārs himself! :)

Tas bija jauks pasākums. Tāds mīļš un sirsnīgs. Arī neplānotā kolas ballīte vakarā :D

Lovelovelovelovelovelovelovelovelovelovelove.

I like your messy hair...

Šodien pirmā īstā tikšanās ar mūsu jauno, jauko klases audzinātāju, un mūsu klase jau zviedza. Tipiski :)

Ar Sandru vēl palikām pasmieties par Andrie

m un pirmklasniekiem, kas bija uz pusi īsāki, bet tā jau baigi mīlīgi.

Centrā satiku vecās, pavazājos pa old school, un tad aizvilkos mājās. Ar Jāni vienkārši pārrēcām sajēgu par stulbiem video un bišku pastudējām arī īsfilmiņas. Ak, šī youtube, tā iznieko laiku :)

Un tad es sapratu, ka esmu slima. Būs riktīgi jāsarauj, jo sestdien jau jābūt uz pekām, nedrīkst plaist garām

vēlvienas savas draudzenes dzimšanas dienu. It kā paiet nedēļa, kamēr izslimo vīrusu, nu, man tas būs jāizdara pa divām di

enām :)

Nu ko, ceru, ka jums visiem iet labi :)

Hāhā, mana mīļākā Jaunā gada bilde, perfekti raksturo gaistotni, kāda mums tur bija :)

Love, dudes!

End's not near. It's here.

Pagrabs, ko Rihards tagad ir atradis, ir vienkārši ģeniāls. Tur bija kaut kādas divas ģitāras apm 50 gadus vecas un vienkārši stūrī nolikta klasiksā ģitāra un klubkrēslā sēdēja AKORDEONS :D Un uz palodzes ietusēja Jameson un Garā pudeles :D Nu, vārdu sakot, tur valda mākslinieciska gaisotne, evakuācijas plāns vislabākais :D Bet nokļūšana uz turieni gan ir tāda, Riharda vārdiem runājot, "izskatīsies, ka es vedu tevi izvarot" :D Viena es tur tiešām apmaldītos :D

Laikam pēdējais šīsvasaras piedzīvojums bija ar trijām manām kucēm-ideāli. Īstā kompānija, lai ietu uz Step up 3 bez D :D Es jau zināju, uz ko es parakstos, bet es patiešām nenožēloju, ka aizgāju, jo mums ar Anniju bija ļōōōōti jautri, pie katra dance mūva iebļauties "TrīsDēē!!" un visādi citādi nemitīgi stulboties par ģeniālajiem subtitriem, ko tagad, protams, aizmirsām :D bija "iesejo" vai kaut kas tāds :D

Pēc filmas dzima ašā ideja par sušī pie manis un tā sākās jautrākais ceļojums uz mūsu bomžu mājām, kāds vien ir bijis :D Frāze, ko es vsvairak lietoju šajā vakarā, bija "JumpJumpJumpJump!!!" ar tai atbilstošajiem, enerģiskajiem lēcieniem (arī strap alfas rimi alkohola plauktiem :D) Tā ārdījušās uz ielas mēs laikam vēl nekad kopā nebijām, bija tiešām maz cilvēku, kas uz mums neatskatītos, bet mēs jau darījām tikai jaukas lietas, piemērām ļoti skanīgi dziedājām Ar Tevi un Fiftīnu :D

Suši uztaisījām, filmu noblenzām, Latviju uzspēlējām un es kā īsta nūģe aizgāju gulēt :D No rīta vēl mazliet pajūsmojām par Itālijas plānu :D :D :D

Jēziņ, mēs taču esam tāda ĢIMENE! :D Ko es bez jums darītu? Nē, svarīgāk jau ir-ko gan jūs darītu bez manis?? :D

Paldies.

Un par rītdienu, ziniet, ko? ES SIEVIETE!!!

Black Hole Sun, won't you come?

Iepazinos ar Riharda studiju. Kas patiesībā ir Olgas R. studija :D :D Tur ir nenormāli auksti jau tagad, ziemā mēs tur atsalsim, jo, jā, tas ir pagrabs :D Bet tā jau glauni ar veciem, ļodzīgiem plīša krēsliem un visādiem Eolikas plakātiem pie sienas :D

A:-Ēēēu, kas tās par jocīgām skaņām tur augšā?

R:-Tur ir tualete...

A:-Āā....

R:-Izbojāju visu romantiku, ne?

Ģitārstundas atsākās lieliski-es vēl joprojām neko nejēdzu, bet tikko Bužulis izsaka kādu komplimentu par to, kas man sanāk, es jau, protams, tā apjūku, ka nobliežu kadu nepareizu akordu vai kaut ko tādu :D Bet vispār viņš ir pasaulē pacietīgākais skolotājs un man taāaāds prieks, ka viņam neapnīk vienkārši... nu, man palīdzēt, jo man tiešām daudzas lietas nepielec automātiski.

Bēt, nu, reizēm jau viņam uznāk ļaunā rokera mūds :D

R:-Labi, pamēģini vēl, pēc 10 min beigsim...

A:-cik tad ilgi mēs spēlējam?

R:-Stundu.

A:-Dīīīrs...

R:-Kā tu runā ar savu skolotāju?? :D (abi vāļājamies pa grīdu smejoties)

Un, protams, arī-Bļāviens, trenē taču mazo pirkstiņu vienreiz!! :D

Vispār, katru reizi, kad satiekamies ar Bužuli, mums uznāk sirds izkratīšanas lēkmītes, bet tas jau laikam nav slikti. Viņš vienkārši ir tāds dvēseļu radinieks.

Un man jau bija jāiet asistēt viņam viņa cigarešu tīšana un izsmēķēšana :D

A(iebāžot Rihardam plaukstu sejā):-STOP! Vēl viens vārds un es beidzot būšu pārliecināta uzsākt smēķēšanu! :D

Vispār visās sarunās es paguvu arī ievērtēr Rihada jauno matu "sasuku" (:D), kārtīgi samulst, viebties, smieties par "banānu teoriju", iepazīties ar vienu ļoti jauku Riharda draudzeni Astru un sajusties ļoti aizkustināta.

Nu ja. Un vakarā bija Riharda koncerts un "savācamies taču beidzot kopā" pasākums pie jūras, kas savāca kopā veselas trīs visuzticamākās piedzīvojumu meklētājas-mani, Karīnu un Zani :D

Nu ja, noklausījāmies Riharda koncertu, kas bija vienkārši kaut kas apbrīnojums. Aizvilka mani kaut kur citur, es nezinu, Riharda smadzenēs. Un tikko viņš pieskārās stīgām, lai spēlētu "Kad ūdens sakūst ar sauli", man vienkārši iestājās pilnīgs blackouts. Pat acis nevajadzēja aizvērt, lai paliktu tikai es un mūzika.

Un pēc tam mēs devāmies medīt piedzīvojumus :D Mangaļsalas pieturā mēs izkāpām laikam pus 11 un tad sākās bailīgais ceļš cauri mežam uz jūras malu, kur mums vēl bija diezgan izaicinošs uzdevums-telefona lukturīša gaismā uzcelt telti :D Bet mes to paveicām :D Un man pat izdevās ātri iekurt ugunskuru! :D

Tā nu mēs sēdējām trijstūrī tam apkārt :D

K:-Mēs esam tādas izdzīvotājas...

A:-Jā! Ar telofonu un sērkociņiem!

Z:-Un māršmeloviem!

Tā mēs diezgan ilgu laiku ēdām un čakarējām ugunskuru. Un visa jūra bija vienkārši mums. Tikai daži kuģi kaut kur tuvu pie horizonta un Vecāķos visu nakti bija ballīte :D Un es nesagaidīju saullēktu un pakļāvos spiedienam, ielīdu teltī gulēt ap kādiem trijiem. Tiesa gan, es saullēkta laikā izbāzu galvu no telts un ar miega pa pusei aizžmiegtām ačtelēm brīdi to pavēroju, tad nodomāju-ēēh, mākoņi, un likos atpakaļ krākt :D

Un mums palika tik daudz paikas, ka brokastīs vienkārši PIERIJĀMIES :D Tad mazliet pakropļojām Karīnas telti un mierīgi devāmies atpakaļ uz centru.

Bija baigi forši un milzīgs paldies Zanei un Karīnai. Lai tie pārējie iet iesmirdēt (mēs jau pašas nemaz nesmirdējām, ņēēē :D) un jāpakaitina Dāvis par tiem māršmeloviem :D Un Evija vispār jāsāk kaitināt :D

Okei, love, dudes!

Shoot the runner!

Vienīgā bilde no Malienas kausa, kas man ļoti patīk (haha, mans topošais radinieks te izskatās tik smieklīgi!)

Un, protams, šīs divas, kas apvieno sevī divas manas mīļākās lietas šovasar.