svētdiena, 2010. gada 8. augusts

If you want something in life... just jump and grab it!

Nu tā, esmu atpakaļ no Lagastiem jau atkal.

Tur es satiku vaigā Latvijas mikroķirurģijas brīnumbērnu Kārli, bet tā kā viņš bija atvaļinājumā, viņi ar manu brāli nebija sevišķi skaidri un nemitīgi nēsāja apkārt galu vai darīja kaut ko tamlīdzīgu. Un viņš nespēja saprast, kādēļ gan es nevēlos veltīt savu dzīvi medicīnai. Viņš to uzskatīja par tik svarīgu tematu (kas, protams, ir jauki :D), ka risināja ar Pēteri apmēram šādu sarunu

K:-Bet viņai taču ir racionāls prāts, ne?
P:-Nu it kā jau...
K:-Un bioloģija interesē!
P:-Nū jā...
K:-Un medicīnu tomēr negrib studēt??

Tas bija smieklīgi. Vēl es laukos paguvu izcept pirmās ābolmaizes uz Artūra dzimšanas dienu, savest kārtībā midzeni, ko mēs bijām izveidojuši, beidzot izurbties cauri "Simts vientulības gadiem" un dziļi, pamatīgi un līdz galam vilties tajā. Šķiet, ka viena no pretīgākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Droši vien pēc gadiem 30 pārlasīšu un būšu starā.
Vēl mazliet pastrinkšķināju ģitāru un nonācu pilnīgā apjukumā, ko ceru šovakar kliedēt :D
Un vēl noskatījos "Into the wild" un smēlos iespaidus tajā. Laikam ietekmējošākā lieta pēdējās nedēļas laikā, Domu Krātuvē ar iespaidiem un spreidumiem pieskricelēju pilnas vairākas lapas :D
Man, lai noskatītos šo filmu, vajadzēja saņemties vairākas nedēļas, bet filma ir lieliska.
Iesaku!

Rīt laivu brauciens bez Lienes, tatad jautrība un saldumu daudzums automātiski sarūk uz pusi :/

Live a good life, folks!

otrdiena, 2010. gada 3. augusts

All of this is got nothing to do with you.

Tikko atgriezos no trešā Magnēta šogad (jīhā!) un nolēmu, ka tikpat labi varētu uzskricelēt jums pāris rindiņas par to, kā man iet.

Man iet labi, paldies par apvaicāšanos (vai es jau minēju, ka karstais gaiss dīvaini ietekmē manas smadznenes?), es esmu nolēmusi atkal nopietni ķerties klāt pasaules literatūras klasikas apgūšanai, sāku ar elementāru iepazīšanos ar G.G. Markesa daiļradi. Vēl esmu paguvusi iemīlēties dažās lietās, ko man lidz šim ir sniegusi tikai šī vasara un vienīgi. Es esmu atmetusi paradumu cerēt, jo, nu, man ir daži pozitīvi iemesli, kāpēc tā vairs nedarīt :) (Bet tas nenozīmē, ka katrreiz, kad būs gaidāma krievu valodas stundas, es necerēšu, ka skolotāja kaut kāda mistiska iemesla dēļ neuzradīsies :D)

Vēl es gaidu un ticu, ka laivu brauciens izdosies, kaut arī uzaicināto dalībnieku aktivitāte esot tada pašvaka. Es vēl aizvien nesaprotu, kas padara radio 101 "revolucionāru", ja, protams, neņem vērā, ka viņi bez kādām pauzēm citu citam laiž virsū krietni parāk dažādus mūzikas stilus.

Un vēl šodien, tajā pašā magnētā, vērojot pāris savas vienaudzes, es pēkšņi sapratu, ka apbrīnoju tās meitenes, kuras spēj rūpēties un uztraukties par savu izskatu, apģērbu, matiem, aksesuāriem, manikīru, ēē, kāju gludumu un ceļgalu ādas mitrumu, tikai lai iespaidotu pretējo dzimumu. Varbūt jūs tagad brīnaties, kāpēc es tā rakstu, bet es sapratu, ka tā taču ir pilnīgi savādāka domāšana, citāda rīcība, kādu es nekad pat iedomāties nevarētu. Tāpēc man šīs ēē sievietes (kaut kā nevēlos lietot apzīmējumu CACA) liekās tiešām apbrīnas vērtas.
Bet neuztraucieties-ar mani viss ir JUST FINE! (Čārlija smaids, aizmiedzot acis :D)

Rīt es varbūt došos medīt sev sapņu somu (es jau izklausos pēc cacas! :D) vai arī došos uz LA. Atkal.

Okei, baīīīj!

Love is in the air, dudes.

svētdiena, 2010. gada 1. augusts

...where the grass is green and the girls are pretty, oh, won't you plese take me home

Es mīlu savus laukus.
Man patīk tur būt ar saviem draugiem, tad tikai slinki uzpled tādas domas kā-derētu bišku pastrādāt?, ko ātri nomāc-nāh, te taču nav manu vecāku!
Pa šīm dažām dienām piedzīvots ļoti saspiests brauciens uz LA, Limbažu MaXXimas izpirkšana ar Lieni, ēšana, volejbols visos brīžos, kad nav, ko darīt. Un vēlmazliet ēšana. KĀDS neievēroja mūs, bet mums jau nekas, mēs jau priecājamies un apsmejam :D Zane un Evija uzradās kā vispārsteidzošākais manas vārda dienas pārstiegums. Un jāizmanto izdevība pateikt-dusi dīķa mierā, Zanes dvieli! Un liels, liels, liels paldies visiem par dāvanām, kas arī jau tika sāktas lietderīgi izmantot :D
Divus vakarus pēc kārtas īstenojām bohēmiju pilnībā, ar visu romantiku (izlasīt ar krievu akcentu) uz balkona un DAŽIEM jau arī pēc tam bija jautra, ĻOTI jautra nakts :D Nē, man jau prieks, ka tika kārtīgi nosvinēti mani un Ānīša svētki, tikai ne es, ne Ānīts nebijām iesaistīti! :D Kā ar galvu, Evij???:D
Noskatījāmies divas lieliskas filmas un daudz, daudz, laikam visu laiku klausījāmies mūziku. Tieši tā, kā vajag. Un es pirmo reizi mūžā operēju uz grila un saņēmu jauku komplimetu, ka smaržoju pēc gaļas! Āwww :D :D :D
Āk jā, un es sāku jaunu dzīvi, jo, ar nelielu Karīnas palīdzību, kad viņa iztūlkoja man nesaprotamos vārdus, es taču izlasīju visas JOY lupatu, smiņķu, sešu soļu, sauso ceļu ādas un matu uzkasīšanas lappaspuses un tiešām iespaidojos. Tagad es lasīšu katru mēnesi!
Un, kad atbrauca mani vecāki, mēs tikām arī likti pie darba, un izravējām visu dīķi. Jānis un Valdis kā īsti vīriesi līdz krūtīm dubļos, bet mēs ar Karīnu kā istas sievietes-mums POH** par tiem dubļiem! :D
Naktīs gulējām salīdzinoši maz, toties atsvērām to pa dienu :D Vārdu sakot-dzīvojām tādā bohēmijā, kādu biju plānojusi. Paldies, ka atbraucāt un nosvinējāt, dudes!
Kaut kad drīz dodamies iekarot Graustu un vēl jau arī laivu brauciens! :)

Tagad es dodos gulēt. Bye!


trešdiena, 2010. gada 28. jūlijs

Happy times together we've been spending...

Un te arī ( ar nelielu nokavēšanos) ir mana solītā nometnes dienasgrāmata. Es neapvainošos, ja neizlasīsi. Šis ieraksts ir vairāk man pašai, lai ilgāk atcerētos :)

16.jūlijs, 1.diena
Visu dienu nāk miegs.
Ar Ievu strādājām bioloģijas laboratorijā, mums apstāstīja ko darisim, skan interesanti, un sākām jau sterilizēt traukus'n'stuff.
Iemēģinājām mazo sagaidīšanas izrādi un padziedājām ar Juri. Jāāāūūūūtrīīī.
AIN'T NO PARTY LIKE A VOLLEYBALL PARTU, 'CAUSE A VOLLEYBALL PARTY NEVER STOPS!!, ēšanas dziesma un daudz feilojām volejbolā.

17.jūlijs, 2.diena
Mēs izmantojam jaukus cilvēkus. Kā Juris.
Ieradās Liene un Madara, par ko prieks. un ieradās arī visi mazie. Ātri un visi vienlaicīgi, kam mēs nebijām gatavi, bet kaut kā jau tikām galā. Daudz mazu puisīšu.
Nospēlējām savu lugu, ta sbija jautri. Daudz dziedājām. Un beidzot pirmās nodarbības.
Ar Lieni bijām arī uz Jāņa izlaidumu aizšāvušas, bet nekāda ballēšanās nesanāca, jo bija jābūt atpakaļ "saprātīgā laikā" :D

18.jūlijs, 3.diena.
Šodien mēgināju izgulēties brīvstundā, bet tas nespīd, ja ir tik jautras un skaļas mazās meitenītes.
Ar Ievu pabeidzām savu termostatu, mazliet paķēpājos uz retinga, ko Gerda taisīja mazajiem, ar nešķaidītām krāsinām krāsoju telpiskās figūras, kuras taisīja Madara un Liene, un klausījāmies labu mūziku.
Ar ievu palīdzējām ar sk.Aijai vadīt nodarbību mazajiem, veidot no māla muminus. Bija forši mazliet atcerēties veidošanu un citas štelles.
Nodarbībā mocījāmies ar grafikiem un spriedām par ūdens anomālijām. Jau atkal :D
Un jessssss-izrādē tēlošu Murmuli! :D
Šodien izlozējām arī slepenos draudziņus :)
Šodien DzTV uz pēdējo reizi atgriezās Dāvidas šovs. Es tēloju hipiju-cik pārsteidzoši, vai ne? :D
Atkal neuztaisījām KKK, toties dziedājām Lemon tree.
Šovakar lasiju mazajiem puikām pasaciņu, bija tīri jauki un es pati sasmējos par mīļajiem muminu jokiem :)
Šodien laikam atkal ātrāk par 24.00 gulēšana nespīd :D

19.jūlijs, 4.diena
Atkal darbīga diena, bet ne tik darbīga kā vakar. Mūsu grupa beidzot tika privātā audiencē pie Jura-nepaguvām pat Lemon tree vienu reizi izdziedāt, jo Juris-Muris "kasījās" klāt :D
Bet viņš pateica ģeniāli-vienalga, šoreiz, vai jūs dziedat pareizi, vai nē, galvenais, ielieciet dziesmā spēku un ĶERIET KAIFU! Laikam mēs kļuvām galīgi HIGH un nebijām izdziedājušies, jo dziedājām arī ejot pa gaiteni un tas bija ļoti forši :) Un Juris piekrita, ka mēs dziedam Brightside, un tas arī ir ļoti, ļoti forši.
Nodarbībā savilkām secināumus par ūdens anomālijām un sagatavojāmies rītdienas pārgājienam.
TAGAD MUMS VAIRS NEDOD TIK DAUDZ ĒST!!!!
Turpinājam apdāvināt savus slepenos draudziņus un šodien ar Gerdu vadījām pirmo KKK-gāja gandrīz kā pa sviestu!
Un šodien arī beidzot uztaisīju dienas plānu-jau sen gribēju :)

20.jūlijs, 5.diena
PĀRGĀJIENA DIENA!!!!!
Laikam foršākais pārgajien, kāds mums ir bijis.
Sākām ap 11iem, bijām atpakaļ 19tos. Jo, kā izrādījās, paragu vākšana (it sevišķi pirmā) krietni ievilkās. Bet bija forši un interesanti.
Vispār, mēs daudz dziedājām :D Protams, vislabāk jau ir uzsākt Brightside tieši vislielākajos brikšņos un mālos pirms Kārļu HES :D
un mērīt upes ātrumu ar gurķa palīdzību jau arī bija jautri :D Un Gerda ar Eviju iemēģināja arī šļūkšanu pa upi uz vēderiem un vispār daudz laika pavadījām ūdeni, jo ūdens ballīte nekad nebeidzas! :D
Protams, esam tik tizli, ka nevaram iztikt bez traumām-Gerda un Evija jau ietesās tieši iekšā lapseņu pūznī, āu aū, au!
Vispār jau viskaut kas foršs notika un es nevarēju beigt jūsmot par skaistājiem kokiem, Vidzemes plašajiem laukiem un zilajām debesīm! :D

21.jūlijs, 6.diena
Ai, šodeina jauka, tikai pamanījos kārtīgi salekties ar Kikī un pat nejutos vainīga par to.
Un šodien bijam tik brīnisķīga hipiju kompānija ar pinītēm ap galvu-es, Geda, Evija, Annija, Ieva, Andrievs, Liene, Madara, Ralfs (un Juris pie klavierēm) sēdējām uz grīdas un dziedājām Lemon tree, mētājoties a "citroniem", un tas bija lieliski!
Jā, un ar skolotājiem kopā atklājām slepenos draudziņus un tas arī bija ļoti mīlīgi un hipijīgi, tikai žēl, ka beidzās ar plūdiem mazo apartamentos :D
kaut šādi mirkļi būtu vairāk.
Un jā, šodien lasiju pasaku pie puisīšiem, kas nāca skatīties bildītes un tas bija forši :)

22.jūlijs 7.diena
Ir jasaka godīgi, ka katru dienu ir grūtāk atcereties, ar ko tā sākās. Nometne sāk nogurdināt, kaut arī tikpat kā vairs nepiedalamies mazo audzināšanā.
Vairāk jātrādā pie saviem projetiem, šoden ar Ievu nosēdējām pie datoriem ~3h un mums jau bija ZAIBAL! Un bioloģijas skolotāja savā jaukajā balss tembrā nolasīja man lekciju, es nezinu, laikam es nepateicu nevienu vārdu, man viss bija konkrēti apnicis. Bet rit būs reāli jasaņemās, es jau tagad jūtu, cik ļoti mēs izbesīsimies, bet kas jādara jādara! :)
Šodien apgleznojām arī savus stikla traukus, Gerda tur reāli izpaudās, es gan vienkārši uzbliezu dabu.
Jānis atbrauca ciemos un atveda ķiršus un diegus man un Lienei, wīīīpīī, tāpēc kādu stundu pavadīju, mācot Lieni.
Teātra mēģinājumi ir tik lēni, bet tur neko nevar darīt! :)
Šovakar DzTV laikā bija ļoti karsti, nezinu, kāpēc, bet ta sjau netraucēja mani, Lieni un Jāni pēc tam rīkot ballīti uz skatuves un pat iegriezt diskobumbu :D

23.jūlijs, 8. diena
Tik nogurusi, ka neko negribās rakstīt. Diena bija besīga, kā jau paredzēju, bet tagad pet liekās, ka neko nepadarījām.
Galu gan redzam, bet-redzēt kalna virsotni ir tikai puse no ceļa.

24.jūlijs 9.diena
Jā, ir bišku pāri trijiem, bet liela daļa manas grupas vēl aplika skatties pagajušo gadu izrādes.
Par šodienu. Ak, šausmas. Emocijas. Vienīgais, kas nāk prātā.
No rīta ar Ievu un skolotāju pabeidzām darbu, tagad jādomā tikai par prezentāciju, bet man tas neliekās svarīgi!
Pēc vairākiem teātra mēģinājumiem, arī svētku launags, ar milzīgu jautribu no Ralfa puses, bet tā jau viss normali.
Un tad izrāde. Gāja ka a sveistu, tikai es savā sintētiskā auduma Murmuļa tērpā gandrīz galu dabūju no karstuma.
Tad jau diplomi, apliecibas, un tā jocīgā sajūta, ak viņi tās saņem pirmoreizi, bet mēs rit-pēdējo.
Notika savdabīga apmaiņa-mazie aizbrauca, absolventi ieradāsun tas bija forši. Kad spēlējām volejbolu jau likās, ka arī ar viņiem dabūta tā foršā sajuta, bet izrādijās,ka nē. Mums leikam vienkārsi nav par ko runāt.
Bet pedējais DzTV kā pilntiesīgiem dalībniekiem, manuprāt, bija brīnišķīgs un mīļš, it sevišķi man patika Austras vadītā bungošanas improvizācija, jo es izmantoju arī Madaras matu sprādzi, tāpēc izskatījās, ka es vienkārši situ viņai pa galvu ar dakšiņu :D
Un pēc DzTV vienīgā šīs nometnes zvaigžņu vērošana, guļot zvaigznītē uz asfalta, klusiņām dziedot, līdz mūs gandrīz nobrauca mrBrightside :D
Tad tēja un milzum daudz fotogrāfiju, Evijas un Annijas mājasdarbs, veco izrāžu skatīšanās, kliņģeris, smiekli, sarunas un ārdīšanās pie Elvija rokenrola! :D
Es aizvilkos gulēt visātrāk no savējiem, jo man bija jāuzskricelē šis, un es vēlētos uzzināt vairāk par Matīsa un Kalvja nakts piedzīvojumiem :D :D

Un par beigām... ko es varu uzrakstīt. Man pirmais ZPD uzrakstīts, noprezentēts, uz tēva jautājumiem atbildēts un tagad man ir apliecība, ka esmu absolvejusi ABFS
Šajā nometnē daudz runāts un leitots "nu djebilas, nu" skolotājas Aijas intonācijā un daudz smiets (it sevišķi vienā vakarā, atceraties? ;D). Daudz mīlēts, jā.
Tagad man istabā pie sienas ir pēdejās dienas kārtības lapa, un tomēr... skumji man nav :)


trešdiena, 2010. gada 21. jūlijs

I wonder how, I wonder why...

Oi, oi, draugi, ceru, ka jūs saprotat, ka var būt tik laimīgs cilvēks kāds es esmu tagad.Es esmu brīnišķīgā vietā ar brīnišķīgiem cilvēkiem, katru dienu daru brīnišķīgas lietas. Tas ir tik lieliski, ka es vienkārši katru dienu vakarā esmu tik pārgurusi, ka vienkārši gribās gulēt. Bet to nesanāk darīt sevišķi ilgi.
Jā, vakar bija brīnišķīgs pārgājiens. Par to un visu pārējo būs arī sīkāki apraksti, kad es te pblicēšu savu nometnes dienasgrāmatu.

Man jūs pietrūkstat, draugi, kuri nav šeit. Un man pietrūkst Džona. Tas man lika vakar izspert tādu frāzi kā-Divas lietas, ko es visvairāk mīlu Kasparā-dibens un ģitāra. Ģeniāli, es zinu. Bet mums te ir ļoti daudz visādu ģeniālu citātu un citu lietu, āā, un mēs DZIEDAM. Jā, un es ar Gerdu stāsimies tautas deju kolektīvā. Yēēh, right :D


Labi, labi, labi, pārāk daudz foršu lietu, lai aprakstītu, live a good life folks!

pirmdiena, 2010. gada 12. jūlijs

Good day, Sunshine! :)

Ārā brīnišķīgs laiks, nu, jā varbūt bišku par karstu, bet man patīk! prieks arī, ka Jānis ir atpakaļ mājās, bez vina tomēr tāda jocīga sajūta.

Tātad šodien vakarā (īsti gan nezinu, ko nozīmē jēdziens "vakarā" manu vecāku izpratnē), es dodos prom, un atgriezīšos varbūt ap 28.jūliju. Varbūt. Ja jūs skumstat pēc manis, rakstat sms, vai zvanat, es centīšos būt sasniedzama (ja kādam mani vajadzēs, pfff)

Vispār tuvojas desmit vasaras dienas, ko es mežonīgi gaidu katru gadu, šogad cerams, būs visforšāk, pēdējā oficiālā nometne kā dalībniekiem galu galā :)
Pieņēmu smagu lēmumu neņemt līdzi Džonu, jo noteikti prātā būs citas lietas, un man šādā laikā diemžēl sevišķi nenesas uz spēlēšanu :) Bet es to kaut kā atlīdzināšu.
Ceru pabeigt (vai vismaz uzskicēt beigas) vienu stāstu, lai būstu par vienu lietu mazāk,kas karājas gaisā, bet tad jau redzēs, kā būs :)


So, go on loving one other, dudes! :)

sestdiena, 2010. gada 10. jūlijs

Kaut varētu vienmēr tā stāvēt...

Un šoreiz es to domāju tikpat literāli kā Renāriņš. Kaut varētu vismaz nedaudz ilgāk pabūt Dziesmu svētku radītajā eiforijā, kopības sajūta, mīļumā, jā!

Man patika šovakara koncerts ļoti, ļoti. Bija tik skaisti. Un Renāriņa uznāciens beigās vispār padarīja mani laimīgu, jo biju jau samierinājusies ar to, ka šovasar viņu neredzēt :) :) :) Un es zinu, ka viņam viņa aprocīte noteikti ir ļoti mīļa, tāpēc jo foršāk, ka tā tāda nobružāta, bet es varētu uztaisīt viņam jaunu! :) :D

Ar vecākiem un viņu draudzeni-viena kora diriģenti vēl palikām uz sadziedāšanos un AK DIEVS man piedāvāja pamēģināt dziedāt korī. Biju tik pārsteigta, ka gandriz piekritu. Vispār es jau labprāt to darītu, ja vien nezinātu savu balsi :D Un, Paula un Inese, es jūs redzēju, hhehehe :)
Rīt turpināšu baudīt svētkus, šoreiz-deju koncertā :)

Man ir daži cilvēki, kas mani iedvesmo un kurus es ļoti apbrīnoju, un es viņu te ierakstīšu, īsti nezinu, kādēļ, varbūt, lai jūs varētu aizdomāties par cilvēkiem, kas jums ir īpaši, un mēs varētu pacensties būt foršāki. Tātad mani iedvesmojošie cilvēki ir-Jānis M., Rihards L., Jānis T., mans tētis, Renārs K., Paula R., Sandra B., Ričards B. un Čārlijs M. :)

Bet nešaubies, ka arī Tu mani ievesmo, noteikti daudz citādāk nekā tie, kurus es te pieminēju! :)

Bāaj (Čārlija stile :D)