Sometimes it's hard to remember that you're even there.

Pēc pamatīgas NEKĀ darīšanas Lagastos ar Gerdu, mēs atgriezāmies Rīgā ar čilošanu pie viņas. Jām, pārsvarā pavadījām laiku uz balkona brīnišķīgā laiskošanās atmosfērā ar ūenspīpi un daudz visādām sarunām, kas vienmēr man ir patikušas un patiks. Un vismaz Kaspars ir jauks un ieradas, bet Gints bija pazudis mēģinājumā, un Dāvis nez kāpēc nereaģēja uz manu mīļo īsziņu :D

Nu neko darīt, arī Kaspars devās mājās ap diviem, pirms tam vēl "sadarbojoties" ar Džonu, un es pirmoreizi varēju viņam kaut ko pamācīt, muahahhahahahahahahahhahahaahahhahahaa. Bet viņš tik un tā spēlē kā zvērs. Taisnība, taisnība.

Nu, jā, un protams, Anna ir ģēnijs un izdomā, ka gulēs uz grīdas blakus savai ģitārai un naktī bļaus virsū neguļojošajām Karīnai un Gerdai, Annija arī atslēdzās uz grīdas un tikai Evija un Lāsma kā normāli cilvēki gulēja gultā.

Esi šonakt pie manis! :D

Ājā, starp citu, dzērāju stāstiņus stāstošais Pēteris ir Gerdai parādā viskiju :D

A:Nē, nu, kas man būs 18, es gribētu zāli pamēģināt...

P:Pfft, kāpēc tad 18 jāgaida?

G:Jā, Pēter, kad tu pirmo reizi zāli kuriji?

P:Nu, kaut kur desmitajā klasē...

A:O, tad jau tieši! :D

Šodien biju ieblenzt Dziesmu&Deju svētku gājienu, no draugiem redzēju tikai Kasparu un pamtīgi ierēcu par viņa violeto kreklu un izbiedēto skatienu, nesot karogu mazu meitenīšu vidū :D Zelta Sietiņu redzēju, bet neatradu Solnāgi, Pļavniekus arī redzēju, bet Eviju nē, un savu skolu tieši palaidu garām. Huijs kaut kāds!

29.07-01.08. kaut kad šajos vai ap šiem datumiem es ļoti, ļoti ceru, ka izdosies uzrīkot manus un Annijas svētkus Lagastos.

Līdz nākamajai ballītei, ballīšu dvēseles! :D

How did it end up like this?

Rīga man jau ir līdz kaklam, esmu te jau divas dienas, par laimi, rīt kopā ar Gerdu, Džoniju un maniem vecākiem, un kaķi dezertēju uz Lagastiem, cerams, ka tur arī būs karsts un varēsim sēdēt ūdenī 13/24, jo jādara taču arī citas lietas.

Tā kā vairāki cilvēki pēc kārtas pārliecināja mani, ka man jāsāk pārdot mani mezglotie brīnumi, pašlaik cenšos ķerties klāt to ražošanai. Pašlaik mani ir tikai trīs-viens no tiem ir pārāl īss, un vēlviens man pašai nepatīk. Un manas rokas izskatās nepieklājīgi kailas :D

Vakar sāku rakstīt atkal kaut ko jaunu,bet cerams, ka šis vismaz būs kaut kas

ne pārāk garš. Es vienkārši gribēju aprakstīt iepazīšanos, kas ir negaidīta un draudzību, kas rodās :)

Bet tagad es te labprāt saliktu dažas bildes, no galīgi nesakarīgiem brīžiem :D

Piemēram, šo, no brāļa izlaiduma dienas, kad mēs visi pierādījām, ka neesam garīgi atpalikuši :D

Viena no lietām, ko es mīlu savā vecmāmiņā ir tā, ka VIŅA IR STILĪGA!

Jānīga Annija, NeJānīgs Tomass.

Vēsture, kas vēl nemaz nav vēsture.

Jap, mēs ar Gerdu esam labākas līdzjutējas, nekā skrējējas :D

Ģimene, jā! :)

Vasara pagaidām galīgi neiet, kā plānota (KUR MANS LATVIJAS TRIPS, KASPAR???), beeet es mīlu to tik un tā! :) Tāpat kā jūs visus :D

You and I just use a little patience...

Vai, vai, cik pēdējās dienas man bija grūti būt pacietīgai. Bet kaut kā vēl turos kopā, neskraidu apkārt un neauroju arī pagaidām :D

Bēēēt, tas nav tik svarīgi kā tas, ka šo piektdien ar savu ģimeni un Lieni devos 200 km garā ceļā uz Kāpas 2010 daudzdienām Alūksnē. Es zinu, ka lielu daļu no jums neinteresē mans sportiskais veikums, tāpēc distanču apraksti man būs maksimāli īsi.

1.diena. Distancē jau dodoties esmu ļoti nobesījusies, skrienu ar piespiešanos, domāt negribas, kas arī atmaksājās-pārķeru etapu uz piekto punktu un manam vārdam rezultātos pretī parādās trīs skaisti burti-DSQ un cerību uz kopvērtējumu man vairs nav. Pffft, it kā pirms tam būtu bijušas :D

2.diena. Sacensībās ierodos labā garastāvoklī, joooo ir gaidāma vidējā distance-vienīgā disciplīna, ko es varu paveikt pilnībā neizgāžoties. Optimisms dara savu, neraugoties uz drausmīgo tempu, muļķības nedaru līdz pat sestajam punktam, bet tur ieraugu dzelteno līdera krekliņu, kas ir mugurā manas grupas līderei Anetei, ar viņu ātri vienojamies, kur atrodamies un aši atrodam punktu apmēram 80 metrus augstāk. Viņa, protams, aizskrien, bet es lēnām veicu visu atlikušo distanci, satiekot arī Gerdu. Viss bija labi :D

3.diena. Garā distance. Mana nemīļākā distance. Tomēr! Man gāja pārsteidzoši labi. Nu, labi manā skatījumā. Man vienkārši nebija daudz lielu kļūdu, kaut arī distance bija tiešām sarežģīta, palīdzēju mežā daudziem cilvēkiem un bradājos pa purvu. Man ļoti patika arī distances beigas pa Alūksnes parku, kur pārņēma neliela sprinta sajūta, tāpēc pajozu garām desmitajam punktam un bija jāskrien vien atpakaļ :D Un vienā no punktiem biju tieši starp Anatoliju T. un Mārtiņu S. Wāāāāh, sajutos tik.... starp sportistiem :D :D

Nu un tā jau man "Latvijas lielākais orientieristu tusiņš" patika diezgan labi. Alūksnes ielas iepazinu visdažādākajos diennakts laikos, jo mēs ar Lieni taču esam tādas tusētājas, ka ātrāk par divpadsmitiem jau nemaz uz mājām nesākam virzīties :D Un beidzo realizēju savus plānus par daudz, daudz puķēm manos un citu matos :D Diezgan vīlos vienā cilvēkā pa šīm dažām dienām, bet laikam uz neko citu nevajadzēja gaidīt.

Un otrās dienas vakarā, pēc sprinta, (ko Rūta uzvarēja, hell yeah, tāds prieks par viņu!) bija Kāpas BALLE :D Ko mēs ar Gerdu, Lieni, Zigmāru un Edgaru pavadījām krietnā attālumā no estrādes, saturīgās sarunās, vērojot savu paziņu reibuma stāvokli pieaugam :D Es papriecājos par Jāni K. un to cik viņš stilīgs, arī par Anatoliju T. un to, cik jauks čiekurkalnietis viņš ir, Zigmāra un Edgara stāstu ietekmē atcerējos vecos, labos Ausekļa laikus, un pēkšņi pilnībā sapratu Gerdu. Tikai nepārproti :D

Mēs ar Lieni bijām mājās tikai ap trijiem tāpēc šodiena pagāja tā diezgan miegaini :D Un netikām pie Kāpas krekliem, nolāpīts! :D

Rītdienu es taisos čilot pa Rīgu. Kāds pievienosies? :)

Peace out, dudes!

Sitting, waiting, wishing...

Esmu atpakaļ no Au!sēkļa nometnes manā otrajā mīļākajā vietā pasaulē, kas, kā jau stāstīju Pēterim, bija vairāk bohēmiska nekā smaga. Spēlēju ģitāru daudz vairāk nekā trenējos skriet, daudz čiloju, strādāju, bišku rakstīju un nobaudīju vairākus banāli romantiskus un krāšņus saulrietus brīnišķīgi skaistas, mierīgas jūras krastā, draugu sabiedrībā. Nabaga Pauls, es ceru, ka viņš taču saprot, ka mūsu joki ir pārāk stulbi, lai apvainotos :) :)

Un šodien Sandras dzimšanas diena, ko gaidīju jau laikam apmēram no maija vidus, yay! :)

No rīta biju hiperlaimīga, pat piespiedu Gerdu atsildīties pie katra staba ielas vidū :) Oh, un mēs bijām humpalās un nopirku sev hipiju vesti par 0,50 Ls :D

Kamēr taisīju Sandras dāvanu, vērojot, cik šausmīgi drebelējās manas rokas un nošķiežoties ar krāsu līdz uzacīm, Evija A. atsūtīja sms, baigi žēl, ka viņa netika.

Nu ja, biju diezgan sašļukusi, bet bija jau laiks iet satikties ar pārējiem, hehehe >:D Pa ceļam, pēc Bužuļa zvana nr.3 man uznāca neliela histērija, tas bija šausmīgi, ka jutu cilvēkus ATSKATAMIES. Un iznāca izgāzties Ginta un Kaspara priekšā. Tas bija šausmīgi un es tā negribēju. Stulbi sanāca. Bet tad jau uzradās arī pārējies, smejamies, smejamies, ejam, ejam, viss jau normāli :)

Braucu pēc Sandras, trolejubusā atkal nevarēju savākties, ak, šīs uz emocijām spēlējošās G'n'R dziesmas. Pēc tam liku kaut kādas jautrās, kaut cik savācos un tiku līdz Sandras mājām, hehehe, paguvu būt pasaulē sarkanākais cilvēks, dot Sandras brālim gudrus un SATURĪGUS padomus, ceru, ka vismaz viens no tiem tika izpildīts :) Pa ceļam uz čuhnīgo Ziepniekkalnu ar Sandru pazaudēju arī Rutu, nu, vaiiiii, kā man neiet.

Nu ja, Sandras dzimšanas dienu nosvinējām ar pāris ātrām dziesmām, milzīgu kūku, m&mšu mandalu, tēju, spilveniem, karstumu, spilvenu volejbolu, tizlu no manas puses un mīlīgu no Sandras ģitāras spēlēšanu, jūtīgā Harija skaņošanu un daudz ko tādu.

Sandra teica, ka viņai patika un tāds jau bija mūsu mērķis, tāpēc man prieks! :)

Rīt jau atkal pazūdu uz vismaz trīs dienām Alūksnē, Latvijas lielākajās sacensībās, kurās es itin nemaz nevēlos skriet, arī ietusēt ne pārāk gribu. Gribu braukt un čilot uz Lagastiem un es tik ļoti gribu spēlēt ģitāru un tāpēc jātrenējasjātrenējasjātrenējas un vēl reiz jātrenējas.

A.Z. un biškucīt arī K.N. ietekmes dēļ esmu aplipinājusies ar Jack Johnson mūziku, it sevišķi dziesmu Better Together un Sitting, waiting, wishing.

Es taču mīlu jūs, tusiņu un čilošanas dvēseles! :)

Mans draugs

...mans prieks un acuraugs,

manas nedienas un raizes...

Nu, pirmais periods Lagastos pavadīts, Jāņi nolīgoti :D

Paldies, paaaaldiiees, ka bijāt, smējāties, vispār padarījāt būšanu tur foršu, un ceru, ka jums patika :)

Jāņi sanāca tādi čilīgi, bet man jau patīk, daudzas vērtīgas sarunas, daudz informācijas, jā, un mm, ģitāru spēlēšana un dziedāšana un smukie dūmi,un ēdiens :D DAUDZ ēdiena, smuks saullēkts un Kartupeļi jau no rīta. Un, apžēliņ, BRĀLIS mājās. Un pie tam, visu laiku piedzēries :D :D Un es tāda baigi laimīga K un J dēļ, hehehe ;)

Vispār viss viens liels, tricelīgs bezsakars, bet tas laikam otrās dienas iespaids :D Un Annas ipodu neatradām, kurā dirsā pa kreisi gan viņš varēja palikt?

Un tāda vilšanās, ka uz ārdīšanos un bļaušanu bišķīt pavelk, bet jāsmaida jau un jāizliekās, ka es jau nevaru to ar sevi sasaistīt. Viss, kas notiek, notiek uz labu, tam nu es ticu līdz galam un pilnīgi. Turatie, čabulīši.

Un, protams, arī Artūta himna (bet es to izlēmu uzskatīt arī par manas būtības dziesmu :D)-Ēst un gulēt, ēst un gulēt, un nemūžam neapstāties!!! :D :D FAK!!! :D

Un šajās pāris dienās savā čuhņā, es kādas simts miljons reizes sapratu, cik ļoti man ar jums paveicies, mani DRAUGI! :) :)

...garozas no rudzu maizes,

mans izvēlētais ceļš,

mana nodziedātā dziesma,

ugunskurs tāls un liesma, kas

nekad neapdzisīs, nekad nepiekusīs,

nekad nepiemānīs, kad būs auksti.

Nekad neatgrūdīs, vienmēr atbalstīs,

lūk tāds, vēl sirsnīgāks ir

MANS DRAUGS!

/Prāta Vētra

Nirvana-Big Cheese

Jap, augstāk minētā pilnīgi noteikti ir mana šīs dienas dziesma! :D

Un tiem, kas grib uzzināt no šī ieraksta kaut ko noderīgu, es varu silti ieteikt beigt lasīt, jooooo šis, es apsolu, būs stulbākais ieraksts manā emuārā, jooo man ir jautri un es jūs visus mīlu.

Heh, tatad mani smagi un dziļi nomoka jautājums, kāpēc gan nebūt smieklīgai un nepadarīt pasauli konkrēt ierēcamu? Un atbilde īīīīīr-tāpēc, ka es esmu dzimusi reāliste un man agrāk vai vēlāk apniks tēlot dumjāku nekā es esmu.

Nē, nu tiešām, ja man tas ir izdevies matemātikā pēdējos divus gadus, man tomēr pastāv iespēja būt SMIEKLĪGAI.

Jā, šodien diena tāda, ka pārsvarā gribas sagaidīt, kad paliks tumšs, iebāzt katrā ausī pa ipodam un lēkāt uz vienas kājas ielas krustojumā (skaļi dziedot, protams) vai jums nekadnekad nav bijusi tāda vēlme?

Jā, es skatījos tīīīk daudz Čārlija video, ka man iedeva galvā vēlme darīt kaut ko apmēram tikpat stulbu kā viņš dara, bēēēt nē, es negribu lai tādam DUDE kā viņam ir konkurence.

Bet es reāli domāju, ka mums Lagastos būs jāuztaisa māāāāršmelovu biezputra un jācep plācenīši, m-mm.

Varbūt pie vainas arī klauna šorti?

Man rīt jāparaksta LĪGUMS ar skolu, nē, nu tiešām ,kas tas par debīlismu, kaut ko tādu izdomāt jau spēj tikai mūsu direktresīte-tresīte-esīte. Un es netikšu uz kruto jauno ārstu izlaidumu, kur viņi metīs gaisā savas stulbās cepurītes. Fag.

Un forši taču srakstīties ar cilvēkiem, ko tu pati nepazīsti, tikai tavi draugi :D Ar viņiem var droši apspriesties par saviem plāniem uzvilkt treniņbikses un iet uz parku kļūt par labāko semočku spļaudītāju, jo viņu taču tas nerausta.

Un uz atvadām vienīgais nopietnais jautājums-vai tu vari man atgādināt reizi, kad mēs kopā vistrakāk smējāmies? Thanks, dude.

When you're in you know-I'M IN!!!!!

Mēs esam iekšā!!!!

Es esmu TIK laimīga. Mūsu bars kopā arī vidusskolā.

PRIEKS!!!!

Laikam varu piebilst vien to, ka mīlu jūs, draugi! ;D