Mans draugs

...mans prieks un acuraugs,

manas nedienas un raizes...

Nu, pirmais periods Lagastos pavadīts, Jāņi nolīgoti :D

Paldies, paaaaldiiees, ka bijāt, smējāties, vispār padarījāt būšanu tur foršu, un ceru, ka jums patika :)

Jāņi sanāca tādi čilīgi, bet man jau patīk, daudzas vērtīgas sarunas, daudz informācijas, jā, un mm, ģitāru spēlēšana un dziedāšana un smukie dūmi,un ēdiens :D DAUDZ ēdiena, smuks saullēkts un Kartupeļi jau no rīta. Un, apžēliņ, BRĀLIS mājās. Un pie tam, visu laiku piedzēries :D :D Un es tāda baigi laimīga K un J dēļ, hehehe ;)

Vispār viss viens liels, tricelīgs bezsakars, bet tas laikam otrās dienas iespaids :D Un Annas ipodu neatradām, kurā dirsā pa kreisi gan viņš varēja palikt?

Un tāda vilšanās, ka uz ārdīšanos un bļaušanu bišķīt pavelk, bet jāsmaida jau un jāizliekās, ka es jau nevaru to ar sevi sasaistīt. Viss, kas notiek, notiek uz labu, tam nu es ticu līdz galam un pilnīgi. Turatie, čabulīši.

Un, protams, arī Artūta himna (bet es to izlēmu uzskatīt arī par manas būtības dziesmu :D)-Ēst un gulēt, ēst un gulēt, un nemūžam neapstāties!!! :D :D FAK!!! :D

Un šajās pāris dienās savā čuhņā, es kādas simts miljons reizes sapratu, cik ļoti man ar jums paveicies, mani DRAUGI! :) :)

...garozas no rudzu maizes,

mans izvēlētais ceļš,

mana nodziedātā dziesma,

ugunskurs tāls un liesma, kas

nekad neapdzisīs, nekad nepiekusīs,

nekad nepiemānīs, kad būs auksti.

Nekad neatgrūdīs, vienmēr atbalstīs,

lūk tāds, vēl sirsnīgāks ir

MANS DRAUGS!

/Prāta Vētra