Bēēēt, tas nav tik svarīgi kā tas, ka šo piektdien ar savu ģimeni un Lieni devos 200 km garā ceļā uz Kāpas 2010 daudzdienām Alūksnē. Es zinu, ka lielu daļu no jums neinteresē mans sportiskais veikums, tāpēc distanču apraksti man būs maksimāli īsi.
1.diena. Distancē jau dodoties esmu ļoti nobesījusies, skrienu ar piespiešanos, domāt negribas, kas arī atmaksājās-pārķeru etapu uz piekto punktu un manam vārdam rezultātos pretī parādās trīs skaisti burti-DSQ un cerību uz kopvērtējumu man vairs nav. Pffft, it kā pirms tam būtu bijušas :D
2.diena. Sacensībās ierodos labā garastāvoklī, joooo ir gaidāma vidējā distance-vienīgā disciplīna, ko es varu paveikt pilnībā neizgāžoties. Optimisms dara savu, neraugoties uz drausmīgo tempu, muļķības nedaru līdz pat sestajam punktam, bet tur ieraugu dzelteno līdera krekliņu, kas ir mugurā manas grupas līderei Anetei, ar viņu ātri vienojamies, kur atrodamies un aši atrodam punktu apmēram 80 metrus augstāk. Viņa, protams, aizskrien, bet es lēnām veicu visu atlikušo distanci, satiekot arī Gerdu. Viss bija labi :D
3.diena. Garā distance. Mana nemīļākā distance. Tomēr! Man gāja pārsteidzoši labi. Nu, labi manā skatījumā. Man vienkārši nebija daudz lielu kļūdu, kaut arī distance bija tiešām sarežģīta, palīdzēju mežā daudziem cilvēkiem un bradājos pa purvu. Man ļoti patika arī distances beigas pa Alūksnes parku, kur pārņēma neliela sprinta sajūta, tāpēc pajozu garām desmitajam punktam un bija jāskrien vien atpakaļ :D Un vienā no punktiem biju tieši starp Anatoliju T. un Mārtiņu S. Wāāāāh, sajutos tik.... starp sportistiem :D :D
Nu un tā jau man "Latvijas lielākais orientieristu tusiņš" patika diezgan labi. Alūksnes ielas iepazinu visdažādākajos diennakts laikos, jo mēs ar Lieni taču esam tādas tusētājas, ka ātrāk par divpadsmitiem jau nemaz uz mājām nesākam virzīties :D Un beidzo realizēju savus plānus par daudz, daudz puķēm manos un citu matos :D Diezgan vīlos vienā cilvēkā pa šīm dažām dienām, bet laikam uz neko citu nevajadzēja gaidīt.
Un otrās dienas vakarā, pēc sprinta, (ko Rūta uzvarēja, hell yeah, tāds prieks par viņu!) bija Kāpas BALLE :D Ko mēs ar Gerdu, Lieni, Zigmāru un Edgaru pavadījām krietnā attālumā no estrādes, saturīgās sarunās, vērojot savu paziņu reibuma stāvokli pieaugam :D Es papriecājos par Jāni K. un to cik viņš stilīgs, arī par Anatoliju T. un to, cik jauks čiekurkalnietis viņš ir, Zigmāra un Edgara stāstu ietekmē atcerējos vecos, labos Ausekļa laikus, un pēkšņi pilnībā sapratu Gerdu. Tikai nepārproti :D
Mēs ar Lieni bijām mājās tikai ap trijiem tāpēc šodiena pagāja tā diezgan miegaini :D Un netikām pie Kāpas krekliem, nolāpīts! :D
Rītdienu es taisos čilot pa Rīgu. Kāds pievienosies? :)
Peace out, dudes!
Gerda atkal nosarka, bet nezina par ko, tomēr tas ir jauki, ka tu mani saprati. (mēs par to vēl parunāsim)
AtbildētDzēstHah, nu labi, ja Tu gribi, tad runāsim ar' :D
AtbildētDzēstTīīīk hipijiska bilde, vecīt! Nebija nemaz tik garlaicīgs ieraksts, man personīgi ļoti patika!:)
AtbildētDzēstRunājot par mazāk patīkamām lietām...vienmēr, VIENMĒR, kad es izveidoju jaunu emuāru un pēc tam ieeju tavā blogā, es pamanu, ka mēs esam lietojušas kādu pilnīgi vienādu izteicienu, saukli vai tml! Zinu, ka tur neko nevar līdzēt, bet man visu laiku tāda sajūta, it kā es visu būtu no tevis nošpikojusi. Nespēju atrast risinājumu šai lietai:D
Pāāāldieēs, vecīt :)
AtbildētDzēstJa? Es gan neko tādu neesmu ievērojusi, tiešām? :D Apjuku :D