Kaut varētu vienmēr tā stāvēt...

Un šoreiz es to domāju tikpat literāli kā Renāriņš. Kaut varētu vismaz nedaudz ilgāk pabūt Dziesmu svētku radītajā eiforijā, kopības sajūta, mīļumā, jā!

Man patika šovakara koncerts ļoti, ļoti. Bija tik skaisti. Un Renāriņa uznāciens beigās vispār padarīja mani laimīgu, jo biju jau samierinājusies ar to, ka šovasar viņu neredzēt :) :) :) Un es zinu, ka viņam viņa aprocīte noteikti ir ļoti mīļa, tāpēc jo foršāk, ka tā tāda nobružāta, bet es varētu uztaisīt viņam jaunu! :) :D

Ar vecākiem un viņu draudzeni-viena kora diriģenti vēl palikām uz sadziedāšanos un AK DIEVS man piedāvāja pamēģināt dziedāt korī. Biju tik pārsteigta, ka gandriz piekritu. Vispār es jau labprāt to darītu, ja vien nezinātu savu balsi :D Un, Paula un Inese, es jūs redzēju, hhehehe :)

Rīt turpināšu baudīt svētkus, šoreiz-deju koncertā :)

Man ir daži cilvēki, kas mani iedvesmo un kurus es ļoti apbrīnoju, un es viņu te ierakstīšu, īsti nezinu, kādēļ, varbūt, lai jūs varētu aizdomāties par cilvēkiem, kas jums ir īpaši, un mēs varētu pacensties būt foršāki. Tātad mani iedvesmojošie cilvēki ir-Jānis M., Rihards L., Jānis T., mans tētis, Renārs K., Paula R., Sandra B., Ričards B. un Čārlijs M. :)

Bet nešaubies, ka arī Tu mani ievesmo, noteikti daudz citādāk nekā tie, kurus es te pieminēju! :)

Bāaj (Čārlija stile :D)