I feel happy inside, when I see your face! :)

Ūūū, jā, pēdējās dienas bija labas, bet, nu, nekāda milzu sajūsma manī neuzradās, tādēļ izdarīju attiecīgus secinājumus :D Jēēēē, vrait :D Sevi jau diemžēl nevar apčakarēt, bet es tomēr pacentīšos :D

Nu un tādad, šodien es, Sandra, Kārlis un Toms ieradāmies kaut kādās sacensībās, kur bija makten daudz cilvēku, lai startētu savā nūģīgajā tūrisma kategorijā :D Galvenais šo sacensību elements bija gaidīšana :D Bet ar to jau ir jārēķinās, ja esi tik vecs, hehe :D Un vēl arī " 'Cause I'm Tjī eņ tjī" dziedāšana ļoti spiedzīgi ķercošās balsīs :D

Un, protams, mūsu mīļākais cilvēks atkal bija uzdevumā, kurā man kājas drebelējās no stulbajā bailēm no augstuma, bet viņš kaut ko uzmundrinoši muldēja un es pat nenožāvos pilnībā :D Goāš, viņš ir tīīīk reāls!!! (labi, labi, es jau zinu, ka esmu Gerdai sen uzkritusi uz nerva ar savu sajūsmināšanos par viņu :D)

Un tas viss beidzās ar to, ka mēs palikām laikam piektie, tādad-nebija nemaz jēga braukt :D :D Nu jā, bet vismaz uz skolucīti pie Ošelītes nebija jāvelkās :D

Atpakaļ slāju ar kājām, lai iepazītu mīklainās un man nezināmās Grīziņkalna vietas un izgāju arī savu Nopietnības maršrutu, kau arī nemaz nelija lietus. Nu ja.

Un šodien man ģitāra un nekāda ūdenspīpes ballīte laikam nebūs :( Nu neko, varbūt kaut kas vēl sabīdās sestdienas vakarā :)

Ak, dr.lv pasta poniji, kustiniet savas kājeles ašāk! :)

Ziņojat, ja ir kaut kas padomā! :D

Un atkal citējot izrādi "Klase XX gadsimts" [smuko pusi ar pelēko džemperi, Gerd! ;D]- Vienīgais, ko es zinu par mīlestību-ka tai kaut kur jābūt.

:)