Vakar nonācu pie secinājuma-no pozitīvām emocijam rodas atkarība.
Neesmu spejīga kaut ko sakarīgu uzrakstīt, jo es pa pusei lidinos pa savu mazo iedomu pasaulīti vai, kā Ošuks teiktu, "esmu astrālā neklātienē."
Rīt jānodot literatūras darbs, kuru es taisīšu bez vismazākās lustes. Bāc, kāpēc mani neintersē mācības??
Un vēl jau, protams, rīt ir apburošā skolas Ziemassvētku balle, un mūsu stulbais priekšnesums ir apriebies pilnigi visiem mūsu klasē. Bet ballei kā tādai vajadzētu būt jautrai! :) (Tikko sapratu, kur palika Jānis-viņam balle jau šodien!)
*Dāma vēlās dāvanu!....
Man tā patīk spēlēt ģitāru, un es ceru, ka man tas neapniks vēl kādus gadus astoņus! Šodien ar Sandru aizbraucām uz uber-krutu veikalu, kur bija tik daudz mūzikas lietu, un es tiku pie, diemžēl, ne tām pašām krutākajām stīgām :) Tagad man vajag tikai Bužuli, kas palīdzēs tās nomainīt! :) :)
*Varbūt man izklāt manu prievīti, lai mēs varam apsēsties?
Labi, es laikam atgriezīšos savā iedomu pasaulītē pilnībā! :)
Šodien gribētos uzrakstīt te kādu no nodrāztajiem citātiem par draudzību, bet tā kā man nav ne mazākās vēlēšanās kļūt tik foršiņai kā Ancītei, es to nedarīšu.
Peace out, dudes!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru