Vispār šodiena laikam bija viens no iemesliem, kāpēc es beigšu ienīst septembri, kaut arī tas ir mēnesis, kad sākās skola.
Es visumā esmu viens no nepraktiskākajiem cilvēkiem, ko es pazīstu. No šīs dienas naktsmiera es izšķiedu 40 min, pamostoties pusotru stundu pirms mana celšanās laika, un pavadot šo rītausmas brīdi, lai mēginātu izmežģīt savas smadzenes prātojot par to, kā tas ir iespējams, ka Visumam nav robežu. Ja kādreiz esat darījuši kaut ko tikpat nesakarīgu laikā, kad vajazētu gulēt, dariet man to zināmu.
Tā kā man šodien bija paredzēts ļoti atbildīgs pienākums MeloM albuma prezentācijas pasākumā, es aizlaidos no pēdējām divām stundām un devos uz centru satikt Madariņu, Rūtu, Amandu, Agnesi un Beātu. Pēc tam es divas stundas pavadīju sēžot traki karstajā saulē Somijas vēstniecības pagalmā, nemitīgi klausoties dziesmu "Ievan Polkka" un atzīmejot brašos skrejiena dalībiekus, kuri ienesās pie manis.
Kad šīs laimīgās divas stunas bija nomocītas, mēs tādā pašā jautrā meiteņu sastāvā devāmies uz diska prezentāciju, baudīt smagā darba augļus :) MeloM puiši nospēlēja mums (nu ne gluži TIKAI mums) īsu, lielisku koncertu un laipni izdāļāja diskus. Tad mēs ar Madaru un Beātu varējām ķerties pie pasākuma labākās daļas-ēšanas :)
Un to, ka es itin nemaz neienīstu septembri, es sapratu, velkoties mājās pa tādu vakarīgu, skaisti vakarīgu Rīgu. Ja padomā, skola nemaz visu tik ļoti nečakarē. Tāpat ta beigsies katru pēcpusdienu, un tu, viens laimīgs cilvēks, varēsi skriet un ierakties lapās/sniegā/dubļos.
Un es ļoti gribu satikt visus savus foršos draugus, it sevišķi tos, kurus nesanāk redzēt katru nedēļu. Āā un vēl es gribu gleznot. Tā ilgi un pareizi :)
(Neticēsiet, bet-man fonā skan Colplay)
Peace out, bros.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru