Ģitāras spēlēšana mani aizrauj, un tas ir labi. Protams, es vēl aizvien neesmu milzīgāka entuziaste, bet vismaz kaut ko daru.
Skolas mani neaizrauj, bet nu vismaz pie kaut kādas intereses notur lielais darāmo lietu apjoms (kaut kādi stulbi projekti, prezentācijas, kontroldarbi, matemātika...) Skolas sociālā dzīve ir fine, fine, man reāli pietrūkst Jāņa M. auras. Bet vai tad es vienīgā. Vēl ļoti gaidu iesvētības.
Un vēl ļotiļotiļoti gaidu rītdienu, Evijas dzimšanas dienas svinēšanu, jo tur būs apmēram miljards cilvēku, kuri jau veselu mūžību nav redzēti vienkopus :) Un atkal varēšu pieskatīt, lai mani draugi nepārdzer visu realitātes sajūtu, yay vienkārši! :) :)
Un es sapratu, kas notiek. Ir pilnmēness. Bet kāpēc man, kā cilvēkam, kuru tas neietekmē, tik un tā par to jāgruzās tāpēc, ka, lūk, daži jūk prātā? :@
Vēl. Man dikti pietrūkst mīlēšanas sajūtas. Bet ne jau jūs tur vainīgi! :)
Tāāād jau uz tikšanos! :)
