He calls me sweet like I'm some kind of cheese.

Augstpapēžu kurpes un citas sieviešu padarīšanas tiešām ir velna izgudrojums. Dažreiz es tiešām gribētu būt just cool guy with long hair :) Bet tik un tā komplimentus saņemt ir jauki (devil) un paldies Jānim par uzaicinājumu, varēju pāris stundas arī apbrīnot to, cik pārsteidzoši gejisks izsaktās manas labākās draudzenītes partneris. Bet vispār jau viņš likās lāga čalis :D Un mana brāļa draugi ir reāli.

ABFS darbu pabeidzām, noprezentējām pat labi un beidzot tas ir galā :) :) :) :) :)

Skolu gribu. Man ir cilvēku atkarība.

When I wanted sunshine I got rain :) Āā un divi puiši (viens spēlēja ģitāru un otrs klavieres) ļōōōti forši nospēlēja vienu Colplay dziesmu, tagad nepateikšu, kuru, jo tās visas ir tik vienādas, bet čalim pie klavierem bija tik medaina balss, ka es gluži vienkārši pārcukurojos :) :)

Sleepless Nights.

36.stunda bez miega. Vai tik es nemīlu pārspīlēt? :D

Ar ko gan tas sākās. Ak jā, ar mana čubāra (:D) Jēkaba aicinājumu būt klāt ceturtajā studentu florbola nakts turnīrā. Un, protams, es, kam vecāku nebūšana mājās ir sakāpusi galvā, bļāvu-JĀ! Es piedalos!

Nu tātad es pavadīju trīs vai četras ļoti aizraujošas (manā 'balsī' tiešām nav sarkasma) stundas Olimpiskajā Sporta Centrā, vērojot Jēkaba tizlošanos/veiklošanos vārtos un aprēcot/atbalstot viņu :D

Tā kā mans mīļais brāļuks bija piedraudējis man ar visām elles mokām, ja būšu mājās vēlāk par vieniem pēc pusnakts, man neizdevās noskatīties turnīru līdz beigām, bet vajadzēja brāzties mājās, kur, protams,neviens mani nesagaidīja, jo visi jau bija aizmiguši :D Lai nu kā, Jēkabam nebija kur palikt tāpēc mēs bijām sarunājuši, ka pēc turnīra beigām viņš vilksies pie manis.

Gaidot viņu, pabeidzu lasīt grāmatu "Kas nogalina lakstīgalu", kas bija tiešām ļoti skaista un man patika, kā arī dzīves patiesību tur bija no vienas vietas, diemžēl gan, visas man jau vairāk vai mazāk zināmas :)

Kad pievērsos sava psihodēliskā bumbiera zīmēšanai, pa pulksten četriem rītā manā istabā galvu iebāza un man virsū sabļāva Kristīna.

Tāpēc, kad Jēkabs beidzot ap pieciem atvilkās, mēs bijām ļoti snīīkīī un sēdējām manā istabā, pusčukstus sarunājoties un gaidot, kamēr atvilksies civilizēts rīts. Un man jau atkal nācās stingri jautāt, kurš no mums ir vīrietis :D :D

Apspriežot dziesmas un, protams, Annas personīgo dzivi (:P), mēs sagaidījām pusseptiņus un jau atkal ļoti snīīkīī lavijāmies ārā no manas mājas :D Un par cepuri liels paldies, tai uzreiz tika piešķirts "Simpātiskas mices" statuss :D

Tad jau kaut kā aizkūlāmies līdz manai pieturai, dabūjām arī bulciņas, ko ietriept māgā, un es kaut kā biju skolā jau pusastoņos :D

Skola lieliski uzlaboja garastāvokli, kaut arī pirmās stundas migu ciet. Bet pēc garā starpbrīža labu emociju lādiņš, enerģija man un smāāāids :) :) :) :) :) Jā, es esmu idiote :)

Un vēl šodien totāls IGNORS no Andra. Varbūt man rīt paņemt uz skolu plakātiņu neona zaļā krāsā, ko vicināt viņam gar degunu, lai brāļa kungs mani beidzot pamana? :D :D

Ūūhūū, miega trūkums iedolba, rīt dodamies mēģināt noraut jumtu tējas pagrabam, un Lagastu ekspedīcija diemžēl tiek paziņota par atceltu :/

Bet, galvas augšā, draugi, jo mīlestība ir mums apkārt! :) :) :) :) :)

Dance with the wind...

Šodien atkal vējš! Par to biju pilnīgā sajūsamā :)

Kā man ir apnicis stundās neko nedarīt. Bet, kā jau šodien vienreiz teicu, īsti jau arī nav ko darīt (bet par spīti tam, ka neko stundas nedaru, mana vidējā atzīme ir 7,57. Pagaidām vēl saglabāju cerības palikt savā tagadējā skolucītē :D), tikai cītīgi pierakstīt dziesmu vārdus, kas skan austiņās. Āā, un man neliels mūzikas izmisumiņš. Kāds var man ieteikt ko labu? Paldies, jau tagad. Un pie reizes padomājiet, kura ir romantiskākā jums zināmā dziesma. Man tas prasīja diezgan ilgu laiciņu, kamer izdomāju :)

Šodien, kamēr gāju mājās gar Mākslas akadēmiju, mans paziņa, students no turienes, panesās man garām vienā T-kreklā, nobļaujot-čau! Prieks, ka atcerējās mani, un viņa mati bija vienkārši neatkārtojami :) :) :) :) Jā, jā, mati ir mana vājība :)

Mana brāļa sīkais ir mazs mīļums, kaut arī viņam padodas traumēt mani, raujot manus matus un varen sāpīgi kožot. Vairs gluži tik viegls kā pūciņa viņš arī vairs nav, to šodien mazliet jūtu savās rokās :D Ak, es vārgule :D

Tik daudz mīlestības man apkārt, ka pagaidām vieglāk ir palikt vienai savā istabā. Bet, protams, mājturības darbs sastādīs man kompāniju :D

Peace, dudes.

Won't you be my sunshine baby?

Šodien ir mana otrā vārda diena un es vēl neesmu izkustējusies no mājas vispār! :D

Šorīt vecāki devās ceļā uz Turciju. Ha, lai veicas! Tas nozīmē, ka Pēteris&co ievāksies pie mums, kas svaukārt nozīmē non-stopa Artūru, nekārtību kā normu un neveselīgu ēdienu :D Mm-m life's good :D

Woohooo, rīt atsākās normālā režima skolucīte! Pilnigi nevaru sagaidīt,kad atkal ieraudzīšu Ilzītes seju :D Nē, nepārprotiet, es tiešām priecājos un gaidu. Visas šitās projektu nedēļas un citas novirzes no normas (:D Mēs :D) mani neiejūsmina.

Vakar gan bija viens foršs un saturīgs vakars! :) Prieks bija atkal redzēt Džekiņu ;) un vai tik mēs neesam atraduši vietu, kur var sēdēt četras stundas, un neviens neaizrāda? :D Mums ar Sandru nenovēršanās skils uzkačājās, manuprāt, bet treniņi ir jāturpina :D

Un ABFS vienkārši...pfff... negribu par to runāt/rakstīt. Tam draņķa darbam vēlarvien ne gala, ne malas! :D

Tas laikam nav normāli, bet man visu laiku gribās būt kopā ar saviem draugiem. Man atkal ir uzmanības deficīts, vai kaut kas tāds?? :D :D

Prieks, bet žēl par Martinu. Olipmpāde vēlarvien neļauj man gulēt :D

Laikam būtu jāmēģina saorganizēt kaut kas tusiņam līdzīgs, bet slinkums. Brauciet ciemos, un paķeriet cepumus! ;)

I wonder what he would say, I barely even know him.

When you are in need of love, they give you care and attention, friends will be friends.

Paldies par šodienu, laikam. Tāpat kā par visām pārējām dienām. Es tikai gribēju, lai jūs zinat, ka man jūsu draudzība nozīmē milijons reizes vairāk nekā, nu, varbūt citas sajūtas, kas man varbūt ik pa laikam uzrodās.

Āāāāā!!! Rīt ABFS darbu prezentācija un man vēl nav uzrakstīts ne teikums, jo netieku pie mātes datora. Nesit mani, Annij, lūdzu! :D

...and we never run out of things to say :)

Mani pirksti ir atsaluši, jo es tikko ievēlos mājās, ir jau pusvienpadsmit vakarā un man nav vēl neviena teikuma rītdienas prezentācijai, bet man diezgan vienalga, paldies arī par šo vakaru.

Šodien biju uz kalna, kas nepārāk gribēja mani un manu tēvu pieņemt, tāpēc pirmo pusstundu mēs stiepām savus dēļus augšā, nobraucām, atkal stiepām :D Pēc tam gan viņi iedarbināja arī "pacēlāju"-trosi, kurai varēja pieķerties un atvadīties no jebkāda veida roku ādas :D Tāpēc es vien turpināju savu treniņu ar rišošanu augšā :D Kaut arī knapi vēl spēju nobraukt nenožaujoties, šodien paguvu arī uz ļōōōti īsu brītiņu pabūt gaisā, un piezemējoties pat neko nesalauzt :D Vispār sajūta lieliska, liekās, ka laiks mazliet piebremzē :) Labi, neizplūdīšu :D

Un mājās mani sagaidīja terorizēšana no Sandras puses :D Kas gan nebija īsti terorizēšana, jo man liekās, ka es viņai pamatīgi uzkritu uz nerva, ar savām sakarīgajām atbildēm :D Paldies Tev liels, tik un tā, es tīīīk ļoti izsmējos. Man bija jautri. Jām. Paldies.

Un tad jau vakara kino gājiens. Filmas izvēle-njaāām. Nē, nē, es negribu teikt neko sliktu, tomēr nekādu apgaismību es neieguvu :D

Un vai tiešām?? Tiešām??? Es ielikšu savu "dienas dziesmu"?? Eh, es nespēju turēties pretī straumei.

Tātad, šodienas sarakste ar Sandru uzdzina mani uz nopietnām pārdomām. Pārdomas-uz šo dziesmu.

FM Static-"Hey Now"