I fell in love on the seaside.

Vispirms es gribēt dalīties pozitīvajās emocijās par Rīgas pirmo skolu kinofestivālu. Tik ļoti patīkami, ka jauniesi kaut ko dara un nopietni rīko, un viņiem tik labi sanāk. Paldies galjafilms un, protams, visiem filmu veidotājiem, skatītājiem un pārējiem :)

Vakara turpinājums pie Gerdas. Vienkārši nohipnotizēta Anna blenž uz Kaspara un Ginta pirkstiem, kamēr viņi izpaužās uz ģitārām. Vienkārši, puiši, es jūs apbrīnoju. Es gribu varēt, tātad es arī tā kāādreiz varēšu.

Bet vispār, Gerdas dzīvoklis ir vēl lielāks ledusskapis nekā manējais, un tas vēljovairāk uzmundrināja manas iesniņas un sāpošo kaklu (bet varbūt bez vainas nebija arī saldējuma klucis? Hmm...) , tapēc es kā gatavā nūģe devos uz savu iedomu pasaulīti jau ap diviem.

Un šoreiz bija labi, ka iztikām bez puķītēm, jo Gerdas jaukie vecāki iegāzās dzīvokli pulksten 11tos no rīta. Ak, tas bija lieliski, it sevišķi brīnumainā kārtība, kas pavērās viņu skatienam :D

Nu ja, šodien es turpinu tēlot nūģi, neejot uz ABFS, jo jūtos sūdīgi, bet BLĀ, tāpēc ka šovakar ballīte pie manis. Sanāk, ļaudis, vecāku man mājās nebūs, vienīgi varbūt kāds aizkaitināts Jānis :D

Tagad man nenormāli gribetos pakačāt savu ģitāras skilu, jo es tiešām esmu iedvesmota, bet labak tomēr iešu gulēt, jo ir tāda sajūta, ka manas smadzenes ļoti aktīvi cenšas izlauzties no smadzeņu apvalka.

Gerda, neaizmirsti par astoto klasi :D

I can see you every night... free.

Esi brīvs, Villij! :D Ak, vāģi ir nezūdošas vērtības :D

Sveiciens Gerdai dzimšanas dienā un visiem Ilžukiem vārda dienā (tagad es sapratu, kādeļ šodien bija fizmatu tusiņš fizikas laboratorijā!)

Šodien nekas īpašs (kā jau ierasts) nenotika, tikai jūtama mūsu prazņika tuvošanās, jo vai ikkatrā starpbrīdī atskan "Paula/Anna/Simon, aizej kaut kur tālu pastaigāties" :D Neviens laikam netaisās ņemt nopietni manis teikto par to, ka man nevajag dāvanu. Svētā Jezupa dēļ, dāviniet man burkānus.

Vēl šodien biju iepirkties kopa ar savu MĀTI, kas nozīmēja staigāšanu pa visādiem vecu cilvēku apģērbu veikaliem un mana veidokļa izteikšanu par visādām pelēkām un melnām drebēm. Protams, ka mana garderobe ne ar ko netika papildināta (ja es būtu mana labākā draudzenīte, es to tā nebūtu atstājusi).

Pēc tam jau Gerdas dzimšanas dienas Hamlets ar to neīstāko kompāniju, un kaut arī priekšnesumi bija tikpat labi un smieklīgi kā vienmēr, knapi nosēdēju līdz pirmajam pārtraukumam, lai varētu atveinoties un tīties mājās, dungojot Muse Feeling Good kaut arī tā nemaz nebija.

Cerams, ka aukstums rīt TEVI nepiebeigs un mēs visi kopa varēsim nīkt mīļajā skoliņā. Atvainojiet par šo nepārāk sakarīgo un saturīgo ierakstu, šovakar rakstu tikai tīrā pienākuma pēc :D

Closer. Let me whisper in your ear...

Šodien, lai paildzinatu savu būšanu divatā ar sevi, es čāpoju mājās kājām, saldējot savu nabaga organismu un klausoties mūziku. Un tikai viens vienīgs un tas pats pašsaprotams secinājums-mums visiem ir savi noslēpumi. Jāsamierinās.

Paldies par šodienu, es jau gaidu rītdienu :)

Yes, we're going to a party, party :D

Noup, šodien nekāds, baļļuks nebija, tikai zubru pasākums :D Bija jau interesanti, bet pārāk nūģīgi, lai spētu noturēt pilnīgu manu interesi, tāpēc man bija prieciņš, kad mēs devāmies uz mūsu kruto klasi un es pat dabūju nedaudz pamocīt Jude. Un Sandra vienkārši nespēj mani piespiest. Nēē-ēspēj :D

Nu jap, tagad man ir atgriezusies ģitāras motivācija, Sandra pilnīgi varētu kādas divas reizes mēnesī sniegt man tikpat saturīgas privātstundas kā šovakar. Tikai neuzskati, ka es jau esmu visu izlēmusi tavā vietā, bat nu mēs tiešām varētu biežāk uzrīkot šitādas foršas ģitāras pasēdēšanas, un kad vēl Solveiga nopirks savu ģitāru, vispār būs kruti :)

Šodien skolā uzskricelējām domrakstiņus par nesakarīgo tēmu, Simona turpināja Sandras mocīšanu un es īgņojos uz savu mīļāko cilvēku :D Tāda standarta diena, ka vispar nezinu, kur likties. Kamēr mēs sēdējām un gaidījām apbalvošanu, Inese manu sajūtu noformulēja šausmīgos vārdos-"Eu, ir piektdienas vakars un mēs sēžam SKOLĀ".

Un nespīd vairs nekādi baļļuki šonedēļ, nu, bet ko darīt?

Jā, šis gan bija viens sakarīgs ieraksts :D Ir viena laba ziņa par rītdienu un to, ka tā būs sestdiena, un viena slikta.

Labā ziņa-būs ABFS un es satikšu savas k*ces :)

Sliktā ziņa-nebūs skola.

Miers, vecīši, un gan jau jūs, kā tipiskāki jaunieši, pavadat savu piektdienas vakaru sakarīgāk, nekā sēžot skolā :D

Twist and shout!

Njā, šodien bija kārtējā atandarta dieniņa skoliņā, nekas īpašs nenotika, vien uzzināju, ka man ar redzi, kā teiktu Sviesta kino, viss ir norm, man, Paulai un Inesei jāgatavo kaut kāda dumja publiskā runa angļu valodā, rīt jānodod literāls darbs un jāpārdrukā mana matemātikas klade, lai tā būtu gatava Ilžuka nestandarta pārbaudītei.

Jāp, vienīgais ievērības cienīgais notikums notika, kad mēs pēc stundām devāmies atbalstīt Sandru basketbolā. Sandras pirmais teikums, protams, bija "Stulbās, kāpēc jūs atnācāt?", bet mēs nejutāmies traucēties un palikām tur apsmiet Juglas komandu un tādā garā. Protams, Simona nespēja iztikt bez brutālas psiholoģiskās traumēšanas, ko šoreiz gods godam izturēja Sandra, bet pēc tam, kad 75% fanu sastāva bija izlasījušies, mēs ar Sandru skumīgi apspriedām, ka Simonai ir tikesme visas jaukās lietas padarīt tik biķerīgas.

Bet tad jau es sāku gremdēties visādās salīdzinoši vecās atmiņās un smaidīt, lidionties pa savu mazo pasaulīti. Man pietrūkst Marijas.

Vispār garastāvoklis brīnišķīgs, mājās burtiski aizlēkāju :) Labi, čaviņa!

P.S. Šonakt diezvai gulēšu :)

The only time I spend with you is in my dreams.

(Tā tik tiešām ir)

Es nesaprotu, kur palikusi nenormālā norēkšanās starpbrīžu laikā? Mums ir tikai kaut kādas standarta sarunas! :D Simonu vēl varētu saprast, tā lidinās savā sapņu pasaulītē, bet pārējie un es? Kas ar mums notiek, kolēģi? Laižam taču šortos, nu!

Venkārši matemāticiņa dzen mani kapiņā. Kā var būt TIK garlaicīgs priekšmets? Pat Ošuka piezīmītes vairs nav tik jautras, kaut arī, protams, iedomāties viņu basketboliņa treniņnometnē, ir biedējoši :D

Njā, vēl jau mēs apspriedām trakā ornitologa ekoloģisko dzīves veidu, un sagaidījām manu un Sandriņas (:Dpiedod:D) kaut ko izgulējušo brāli, bet tad jau pienāca laiks 70 jautājumu anketām! Es nesaprotu, tur bija jautajumi gan par seksu, gan narkotikām, bet neviens pats par rokenrolu? Vienkarši mizerabli, manuprāt!

Vispār jau tāda standarta diena, ar standarta nobesīšanos, cerams, ka Sandrai un Martai rīt labi veiksies olimpiādē, un Šokolādei hokejā, uz kuru es viņu iespējams pavadīšu :D (devil) :D

Mans brāļa sīkais ir riktīgs saldais mūdzis ar sarkaniem kaķiem un rozā krekla :D

P.S. Šodien no vērīgajiem vērotājiem saņēmu paziņojumu, ka es daudz sarkstu. Tā tiešām ir? :D

Un jau atkal tās geniālās bildes :D