piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Nu tā īsi

Šis vakars manīja manu dzīvi.
Vienalga taču, cik lielā vai mazā mērā.

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Sajūta, ka manā dzīvē ir kaut kas lieks.
Varbūt šis blogs?

Ja te ilgāku laiku neparādās nekādas ziņas no manis-

neuztraucieties, tad mans blogs ir nomiris dabīgu nāvi.







Bet varbūt tas tikai tā, šodienas garastāvokļa iespaidā.

trešdiena, 2011. gada 16. februāris

Shine, shine, shine ōōōōōn! :) :)

Skaista tā ziema tomēr sanākusi. Bēēēt tik un tā nekas mani nepārliecinās-pavasari, velcies šurp! (mm-hm!)
Un šodien divpadsmitie uzlika savu izstādi, ko es nez kāpēc uztveru kā kaut kādu pavasara pazīmi :D Āā un jaukā, bet bremzīgā klases audzinātāja sāk pamatīgi kaitināt, laikam jau tomēr sanāk, ka es pati vien esmu vainīga, ka apsolīju uzvarēt vienatnē un beigās to tomēr neizdarīju :D

Nu bet... vispār jau šodien ļōōōtīī laba un smaidīga diena, visādi devil smaidi, jaukie smaidi, samulsušie smaidi, čainīz smaidi un atpalikušie smaidi (lielā kvantumā no manas puses)
Mācībās jau šī nedēļa arī izdevusies, nekādu drausmīgo latviešu valodas stundu, arī matemātikas par divām mazāk kā citās nedēļās, tāpēc arī mazāk iemeslu besīties :)

Šodienu laikam veltīšu mierīgai lasīšanai un rakstīšanai (un iedvesmas gūšanai, protams) Ha, brālis aiz sienas klausās "Suburbiju"- vienu patiesi patiesu dziesmu (Hahaha, šodienas viens no labajiem starpbrīžiem-"Nu patiesi, puisīši!" Haha, ir jau jautri adresēt to kaut kādiem divmetrīgiem lamzakiem :D) Ak jā, ja dziesmu gribās noklausīties, tad rekušekute! http://www.youtube.com/watch?v=NW7eacQQg8w

Nu ko lai vēl jums saka, sauleszaķukīši-
Love, dudes!

ceturtdiena, 2011. gada 10. februāris

It's the tick of our time and the tick in her hair...

...That made me feel so strange

Oh, she's only seventeen!

Paldies par apsveikumiem un visu pārējo, kas padarīja šo dienu ļoti skaistu. Viss notika apmēram tieši tā, kā es biju gribējusi. Miers, draugi!

Laikam esmu ļoti es laimīgs!
/Prāta Vētra

svētdiena, 2011. gada 6. februāris

It's such a fine and natural sight

Lūk, kā, visa nakts paskrēja vienā epikā, gan Zvaigžņu karus izkarojām, gan nebeidzamās sarunas gandrīz izmuldējām. Tas bija tik muldīgi un labi. Ieniru bišku vecās sajūtās, bet jau kuru reizi sapratu, ka ir labi tā, kā tagad ir. Pāāāāldies par atnākšanu, Sandra un Paula!
Izrunātas smagās runas par manu veselību ar maniem sencīšiem, izgrūdu Pēteri no gultas, lai pati varētu pagulēt un, jā, nogulēju gandrīz visu skaisto dienu.
Uz skolu jau kārtējo reizi neko nedarīšu, bet tā jau kļūst par rutīnu un tagad te sēžu un prātoju, vai vajadzētu īstenot vienu no daudzajiem plāniem.
Pietrūkst laika, kad ēdām lētos saldumus, kad pat naktīs bija karsti, kad varēja vazāties klauna šortos un kedās sautējās kājas, kad uz rokām aprocīšu bija vairāk kā saprašanas, kad satraukumi bija jau aiz muguras, kad jumti bija mūsu pludmales.



otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Ajjj, ģimene.

Visi izskatās vienkārši garīgi atpalikuši un muļķi. Nu toč' it kā mums jau būtu deviņdesmit gadi un mēs savā villā skatītos rīta multenes.
Ai, mani ģebilas :D

svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

I'm just gonna use your love tonight

Tātad Gerdas dzimšanas dienas dāvanu gatavošana, pati diena, apsveikšana un noballēšana nu ir garām, hjūūks, viņa pieaug tik ātri :D

Nu tātad, atkal pēc ilgiem laikiem ballīte pie Gerdas, kas sākās ar mūsu dāvanas brutālu uzstūķēšanu viņai mugurā un ieniršanau superīgajā kūkā un visā citā ēdienā :D Jāā, ēdiens bija lielisks, it īpaši zupiņa no kantainajām bļodām pašos piemērotākajos brīžos :D

Ak vai, es taču iepazinos arī ar Kaspara divpadsmitstīgu mazulīti! Viņa ir tik skaista, palīdzeju nomainīt stīgu, bišķīt padaudzījos arī uz viņas, bet tā diezgan bailīgi (jā, jo es nejēdzu spēlēt :D) Kaspara improvizācijas-okeāna-un-vēl-kaut-kāda gabala apvienojums vienkārši norāva jumtu, traki. Es tikai brīnījos, kā viņam nenolūza roka :D

Protams, neiztiku jau bez darbībām, kas izpelnījās "ūū, izskatās pēc seksa!" un "Ak dievs, atrodiet taču sev istabu!", bet es jau tikai vēlēju to labāko :D
Lielāko vakara daļu pavadīju-cik neierasti-kaut kādā hipija stāvoklī pie ūdenspīpes un ēdiena, pārspējot visus burbuļu pūšanā :D

Noteikti atmiņā paliks brīdis pirms otrā tostu apļa, kad sēdējām romantičnij tumsā ar svecēm un pēkšņā apgarotībā visi dziedājām Hallelujah. Tas bija sasodīti skaisti. Vispār visa nakts bija mīlestības izrādīšana, ar nemitīgiem, ilgiem apskāvieniem un nesaprotamām murmulēšanām par mīlestību :)
Ap trijiem visiem sākās "atlūzšanas laiks", tas ir Karīna aizgāja pieskatīt Anniona un Tomasa tikumību, bet mums, pēc ierastā kautiņa par vietas nesadalīšanu dīvānā, sākās sadziedāšanās ar meiteņu grupņiku otrā istabā, ka sarī bija fucking amaaaaazing!
Tad Kaspars paņēma ģitāriņu un mēs saspiedāmies vienā istabā, lai padzietātu līdzi Wonerwall, Spogulīti, Fiftīnu un vēl kaut ko, ko es tagad neatceros :) Un arī tas bija foršiforši.

Pēc tam kaut cik aizmigām, lai pamostos skaistajā morning after ar blue blue sky!
Gerda tik precīzi pateica "aaaw, ģimene", kad mēs visi bijām saspiedušies uz dīvāna, lai skatītos Tomu un Džeriju, Skubiju Dūūū un Family Guy, ēdot Gerdas uzceptās, gardās pankūciņas un dzerot pienu :) :) :)

Foršas brīvdienas, audziet lieli un stipri, Gerda un Raivi, un paldies jums arī, visi citi mani draugi, ka esat tik konkrēti mīlami!

Čāāāuu!! :)

My friends they are so beautiful :)