Adventureland

Tagad pēc vasaras ilgojos ar gandrīz vai sāpīgu izmisumu.

Don't be so afraid of changes!

/Heat Ledger

Oh, well, jā, ir uzsākts vakariņu maratons, kaut arī tagad tajā būs jāietur pauzīte sakarā ar neskaitāmajām dzimšanas dienām, kas coming this way :)

Piektdienas vakars sākās ar to, ka es biju supersieviete :D Saņēmu zvanu no nepazīstama numura un pēc nepilnas pusstundas jau atkalredzēšanās puņķi un asaras (un smiekli, un tizlošanās, un vārīšanās, un nekā neteikšana) Vecrīgā, kur satiku 11 mēnešus neredzētu draugu, kurš bija atvilcies uz Latviju, diemžēl māsu atstājis Greit-Britņā.

Vakaru turpināju ar sevis cienīgu tizlu ēdiena pirkšanu un pēc tam ļoti steidzīgu un nesakarīgu Cāļa virtuves recepšu gatavošanu, ik pēc desmit minūtēm ieskatoties pulkstenī un lēkājot no vienas kājas uz otru un lamājoties apmēram 5 sekužu garumā :D

TOMĒR kaut kādā maģiskā veidā, man padevās perfektākais no perfektajiem taimingiem, pabeidzu visu šmorēt tieši tad, kad kuplais draugu pulks pārvēlās slieksnim.

Un vakariņas paēdām, hahaha, nu, varēja būt arī daudz briesmīgāk, vismaz siera kūkas putra bija jautra :D

Un, turpinot labo noskaņu, noskatījāmies Laivu, Kas Trakoja (mēs ar Sandru jau otro nedēļu pēc kārtas :D) Eh, šī filma, tā vienmēr uzlabo garastavokli!

Pačāpojām arī pa dikti smuko laiku ārā un tad jau pavisam drīz jaukais un mierīgais vakars beidzās.

Šodien ABFSā neko īpašu nedarīju, tikai, ja man būs jāizlasa vēl kāds tekstelis par mēles uzbūvi, es nogāzīšos uz galda un rīstīšos ar sausu rīkli :D

Pēc tam mūsu nemirstošajā kompānijā iecirtām ģimenes Margaritu un divas kolas :D

Ar Gerdu mazliet pacacojām, pavazājāmies pa sniegu, tad jau man bija laiks ar Karīnu devāmies noskatīties The Imaginarium of Doctor Parnassus, kurā, hmm, kāda laimīga sagadīšanās-tēloja arī mans šī brīža mīļākais aktieris :D

Nu ja, jauka filma, jā, tagad došos atpūsties.

Byēēē.

Boy A

Filma tiešām bija "heartbreaking", kā teica galvenās lomas tēlotājs, mans šībrīža favorītaktrieris Andrew Garfield, kurš par šo lomu ieguva Lielbritānija kinomākslas gada balvu kā labākais aktieris.

Un pats skumjākais visā filmas morālē ir tas, ka es zinu, kurā pusē es būtu nostājusies. Pretējā, protams. Jo es piederu pie tiem cilvēkiem, kas netic, ka cilvēki var laboties. Psihe jau paliek sakropļota tik un tā. Laikam neko citu nevarēšu uzrakstīt, rokas vēlarvien drebelējas.

-You don't know what to say

-No

-Say "thank you"

Tas ir tiešām fucki' sāpīgi, ja kāds stāsta kaut ko, tavuprāt, jauku par kādu tavu draugu un tad kāds, kurš šo cilvēku nepazīst, vienkārši iesmejas un sajūtas kā kaut kāds pasaules valdnieks or whatever.

Tāpēc es atmetīšu smiešanos par pilnīgi svešiem cilvēkiem. It sevišķi tāpēc, ka pēdējās dienas es esmu to darījusi pārāk daudz.

Ja vien mīli tu-lalalala...

Esmu mājās no super jauka koncerta ar superjauku atmosfēru, vispār jauku mūzičku. Tikai sēdēt tik tuvu pie skatuves, lai mākslinieks skatītos acīs bija mazliet creepy, it sevišķi tāpēc, ka mākslinieks tiešām nekautrējās to darīt :D

Vispār šodiena diezgan smaidīgā gaisotnē aizvadīta, vismaz smaidīts par labu iemeslu.

Šobrīd es negribu neko darīt, tikai būt un mazliet aizmirst par laiku. Vai vismaz man gribētos, lai man dot gana daudz laika vienai.

Es nezinu. Atkal jau sapinos, mēģinot uzrakstīt, ko es gribu, tad jau laikam patiesībā es neko negribu.

Bet vakars bija pozitīvs, paldies manai rodņai, Gerdai un, protams, mūziķu duetam :)

Besames mucho, mi amigo! Hahaha, tikai jokojos! :D

Say you'll come and set me free...

...just say you'll wait, you'll wait for me /Coldplay

Woohoo, Annijas dzimšanas diena un Kaspara vārda diena noballēta! Kā jau pēdējā laikā ierasts, visi bija nost jau pirms pusnakts, Kaspara vārda diena burtiski atvilkās, bet pēc neskaitāmajiem stulbajiem un smieklīgajiem tostiem laiks jau sāka skriet uz priekšu ašāk.

Apbrīnojami neizdrāstu ūdenspīpi lietoju laikam pārāk daudz, Raivis kaut kādā apbrīnojamā kārtā uzvarēja mani un Gerdu kutināšanas trijkaujā, Kaspars izstāstīja pilnīgi neloģisku pasaku, laikam nokaitinājām Anniju, saēdāmies Beātes ceptos, super-gardos kēksiņus, es (!) no labas gribas spēlēju kārtis un ta arī neizmēģinājām nevienu spēli dzērušiem viesiem :D Vēl jau arī skaistā barstīšanās ar bēbīšu pūdeti (kas bija pretīgi) un nemitīga iekāpšana traukos, kas bija pilnīgi visur.

Kā arī man jau ierastā, nūģīgā iešana agri gulēt kaut kadā grupņikā ar Raivi un Karīnu :D Bet diemžēl patiešām ir tā, kā es pačukstēju Karīnai, ka man vairs nepatīk ballītes. Laikam apnikušas mazliet, un es tiešām tā dēļ jūtos kā kaut kāda omīte. Tas tiešām ir tikai tāpēc, ka es nelietoju alkaholu? Jo es ļoti mīlu savus draugus un es gribētu bieži būt ar jums kopā, tikai... kaut kas nav. Bet anyways, vakariņas es jums taisīšu :D

No rīta uzvedos, kā galīga mauka, pieceļoties un uzreiz laižoties un mājām, nepaliekot neko palīdzēt, bet es ceru, ka tas taps man piedots.

Ārā ir vienkārši pretīgs laiks, bet man tik un tā ļoti žēl, ka ar Jāni nevarējām aizbraukt paslēpot, jo šo barucienu es tiešām gaidīju visu nedēļu. Varbūt jāatsāk pēc divu gadu pārtraukuma piestaigāt uz Ausekļa zāles treniņiem? Bet tie visi notiek tik tālu no manām mājām, ka pilnīgi noteikti pietrūks laika manām sasodītajām mācībām. Kur lai izrauj rezerves laiku?

Labi, čau, dudes!

Made me realize what I could not see

/Coldplay

Šobrīd mani vairāk nekā jebkad fascinē cilvēki, kas zina skaidri un nelokāmi tieši to, kas viņiem jādara, un viņiem padodas tas, ko viņi ir mācījušies darīt.

Un ziniet, kas ir pats jocīgākais? Šos cilēkus visvieglāk ir sasniegt otrpus ekrānam. Vai varbūt es vienkārši nemāku skatīties apkārt?

Šodien noskatījos divas filmas un, kaut arī, protams, bija uzjautrinoši vērot A.Džolijas un Dž.Depa sadarbību, lai filma man patiktu, pietrūka tieši viens pareizs nobeigums. Tāpēc manas dienas filma tomēr būs "Fracture"

Jo vairāk es runāju ar sevi, jo mazāk vārdu man ir. Kad es esmu viena, es domāju par baru, kad es esmu barā, gribu būt viena. ZB, kad sāksies skola vismaz nebūs citas izvēles.

Ziema, lūdzu beidzies, Tu man besī ārā.