I like your messy hair...

Šodien pirmā īstā tikšanās ar mūsu jauno, jauko klases audzinātāju, un mūsu klase jau zviedza. Tipiski :)

Ar Sandru vēl palikām pasmieties par Andrie

m un pirmklasniekiem, kas bija uz pusi īsāki, bet tā jau baigi mīlīgi.

Centrā satiku vecās, pavazājos pa old school, un tad aizvilkos mājās. Ar Jāni vienkārši pārrēcām sajēgu par stulbiem video un bišku pastudējām arī īsfilmiņas. Ak, šī youtube, tā iznieko laiku :)

Un tad es sapratu, ka esmu slima. Būs riktīgi jāsarauj, jo sestdien jau jābūt uz pekām, nedrīkst plaist garām

vēlvienas savas draudzenes dzimšanas dienu. It kā paiet nedēļa, kamēr izslimo vīrusu, nu, man tas būs jāizdara pa divām di

enām :)

Nu ko, ceru, ka jums visiem iet labi :)

Hāhā, mana mīļākā Jaunā gada bilde, perfekti raksturo gaistotni, kāda mums tur bija :)

Love, dudes!

End's not near. It's here.

Pagrabs, ko Rihards tagad ir atradis, ir vienkārši ģeniāls. Tur bija kaut kādas divas ģitāras apm 50 gadus vecas un vienkārši stūrī nolikta klasiksā ģitāra un klubkrēslā sēdēja AKORDEONS :D Un uz palodzes ietusēja Jameson un Garā pudeles :D Nu, vārdu sakot, tur valda mākslinieciska gaisotne, evakuācijas plāns vislabākais :D Bet nokļūšana uz turieni gan ir tāda, Riharda vārdiem runājot, "izskatīsies, ka es vedu tevi izvarot" :D Viena es tur tiešām apmaldītos :D

Laikam pēdējais šīsvasaras piedzīvojums bija ar trijām manām kucēm-ideāli. Īstā kompānija, lai ietu uz Step up 3 bez D :D Es jau zināju, uz ko es parakstos, bet es patiešām nenožēloju, ka aizgāju, jo mums ar Anniju bija ļōōōōti jautri, pie katra dance mūva iebļauties "TrīsDēē!!" un visādi citādi nemitīgi stulboties par ģeniālajiem subtitriem, ko tagad, protams, aizmirsām :D bija "iesejo" vai kaut kas tāds :D

Pēc filmas dzima ašā ideja par sušī pie manis un tā sākās jautrākais ceļojums uz mūsu bomžu mājām, kāds vien ir bijis :D Frāze, ko es vsvairak lietoju šajā vakarā, bija "JumpJumpJumpJump!!!" ar tai atbilstošajiem, enerģiskajiem lēcieniem (arī strap alfas rimi alkohola plauktiem :D) Tā ārdījušās uz ielas mēs laikam vēl nekad kopā nebijām, bija tiešām maz cilvēku, kas uz mums neatskatītos, bet mēs jau darījām tikai jaukas lietas, piemērām ļoti skanīgi dziedājām Ar Tevi un Fiftīnu :D

Suši uztaisījām, filmu noblenzām, Latviju uzspēlējām un es kā īsta nūģe aizgāju gulēt :D No rīta vēl mazliet pajūsmojām par Itālijas plānu :D :D :D

Jēziņ, mēs taču esam tāda ĢIMENE! :D Ko es bez jums darītu? Nē, svarīgāk jau ir-ko gan jūs darītu bez manis?? :D

Paldies.

Un par rītdienu, ziniet, ko? ES SIEVIETE!!!

Black Hole Sun, won't you come?

Iepazinos ar Riharda studiju. Kas patiesībā ir Olgas R. studija :D :D Tur ir nenormāli auksti jau tagad, ziemā mēs tur atsalsim, jo, jā, tas ir pagrabs :D Bet tā jau glauni ar veciem, ļodzīgiem plīša krēsliem un visādiem Eolikas plakātiem pie sienas :D

A:-Ēēēu, kas tās par jocīgām skaņām tur augšā?

R:-Tur ir tualete...

A:-Āā....

R:-Izbojāju visu romantiku, ne?

Ģitārstundas atsākās lieliski-es vēl joprojām neko nejēdzu, bet tikko Bužulis izsaka kādu komplimentu par to, kas man sanāk, es jau, protams, tā apjūku, ka nobliežu kadu nepareizu akordu vai kaut ko tādu :D Bet vispār viņš ir pasaulē pacietīgākais skolotājs un man taāaāds prieks, ka viņam neapnīk vienkārši... nu, man palīdzēt, jo man tiešām daudzas lietas nepielec automātiski.

Bēt, nu, reizēm jau viņam uznāk ļaunā rokera mūds :D

R:-Labi, pamēģini vēl, pēc 10 min beigsim...

A:-cik tad ilgi mēs spēlējam?

R:-Stundu.

A:-Dīīīrs...

R:-Kā tu runā ar savu skolotāju?? :D (abi vāļājamies pa grīdu smejoties)

Un, protams, arī-Bļāviens, trenē taču mazo pirkstiņu vienreiz!! :D

Vispār, katru reizi, kad satiekamies ar Bužuli, mums uznāk sirds izkratīšanas lēkmītes, bet tas jau laikam nav slikti. Viņš vienkārši ir tāds dvēseļu radinieks.

Un man jau bija jāiet asistēt viņam viņa cigarešu tīšana un izsmēķēšana :D

A(iebāžot Rihardam plaukstu sejā):-STOP! Vēl viens vārds un es beidzot būšu pārliecināta uzsākt smēķēšanu! :D

Vispār visās sarunās es paguvu arī ievērtēr Rihada jauno matu "sasuku" (:D), kārtīgi samulst, viebties, smieties par "banānu teoriju", iepazīties ar vienu ļoti jauku Riharda draudzeni Astru un sajusties ļoti aizkustināta.

Nu ja. Un vakarā bija Riharda koncerts un "savācamies taču beidzot kopā" pasākums pie jūras, kas savāca kopā veselas trīs visuzticamākās piedzīvojumu meklētājas-mani, Karīnu un Zani :D

Nu ja, noklausījāmies Riharda koncertu, kas bija vienkārši kaut kas apbrīnojums. Aizvilka mani kaut kur citur, es nezinu, Riharda smadzenēs. Un tikko viņš pieskārās stīgām, lai spēlētu "Kad ūdens sakūst ar sauli", man vienkārši iestājās pilnīgs blackouts. Pat acis nevajadzēja aizvērt, lai paliktu tikai es un mūzika.

Un pēc tam mēs devāmies medīt piedzīvojumus :D Mangaļsalas pieturā mēs izkāpām laikam pus 11 un tad sākās bailīgais ceļš cauri mežam uz jūras malu, kur mums vēl bija diezgan izaicinošs uzdevums-telefona lukturīša gaismā uzcelt telti :D Bet mes to paveicām :D Un man pat izdevās ātri iekurt ugunskuru! :D

Tā nu mēs sēdējām trijstūrī tam apkārt :D

K:-Mēs esam tādas izdzīvotājas...

A:-Jā! Ar telofonu un sērkociņiem!

Z:-Un māršmeloviem!

Tā mēs diezgan ilgu laiku ēdām un čakarējām ugunskuru. Un visa jūra bija vienkārši mums. Tikai daži kuģi kaut kur tuvu pie horizonta un Vecāķos visu nakti bija ballīte :D Un es nesagaidīju saullēktu un pakļāvos spiedienam, ielīdu teltī gulēt ap kādiem trijiem. Tiesa gan, es saullēkta laikā izbāzu galvu no telts un ar miega pa pusei aizžmiegtām ačtelēm brīdi to pavēroju, tad nodomāju-ēēh, mākoņi, un likos atpakaļ krākt :D

Un mums palika tik daudz paikas, ka brokastīs vienkārši PIERIJĀMIES :D Tad mazliet pakropļojām Karīnas telti un mierīgi devāmies atpakaļ uz centru.

Bija baigi forši un milzīgs paldies Zanei un Karīnai. Lai tie pārējie iet iesmirdēt (mēs jau pašas nemaz nesmirdējām, ņēēē :D) un jāpakaitina Dāvis par tiem māršmeloviem :D Un Evija vispār jāsāk kaitināt :D

Okei, love, dudes!

Shoot the runner!

Vienīgā bilde no Malienas kausa, kas man ļoti patīk (haha, mans topošais radinieks te izskatās tik smieklīgi!)

Un, protams, šīs divas, kas apvieno sevī divas manas mīļākās lietas šovasar.

Malienas kauss

Bija sūdains.

Man patika varbūt vienīgi tas, ka neskrēju otrajā dienā un varēju daudz fotogrāfēt. Un vēl arī R.G. uzvarošais finišs, bļaujošu ausekļu pavadībā.

Bet arī tas neko neatsvēra. Es nebiju tur kur man bija jābūt un kur es gribēju būt. Un es par to visu laiku dusmojos un bēdājos. Es nezinu, kā atpirkšos, bet tas obligāti jāizdara.

Vēl 9 vasaras dienas, kuras it kā vajadzētu izbaudīt, bet tieši šobrīd, ziniet ko? Man pohuj.

You are the sun. You are the only one.

Varbūt.

Milzīgs paldies par kompāniju šajā vakarā/naktī/dienā Simonai un Sandrai, un it sevišķi Paulai. Tik mežonīgi sen nebijāt satiktas, ka visi ģeniālie jociņi nāca ārā ar švunku :D Un mana veča balss jau arī iespārdīja :D

Nēēēeeēē!!! Tikai neko neēd!!!!!

Šodien jau atkal došos uz LA, bet ir darbi, ko darīt, tapēc-čau! :)

-Es tevi sildīšu ar desu!... -desu!

Liene, mums Tevis pietrūka.

Ausekļa laivu brauciens bija, wāu, maz apmeklēts, bijām sešu cilvēku sastāvā-Edgars, Zigmārs, Andris, Jānis, Gerda un es.

Un tatad tas sākās ar vilcienu aizbraucot līdz Jūrmalai pie Edgara, sakrāmējot mantas un laivas, un ar brīnišķīgu, sarkanu busiņu dodoties braucienā pār Zemgales plašumiem, es nevarēju beigt jūsmot par lielajām, zilajām debesīm.

Kad nonācām savā laivu brauciena sākumpunktā, uzradās mākoņi debesīs un problēma mūsu laivā. Un, kā izrādījās, laivu, uz kuru bijām pieteikušās mēs ar Gerdu, nevarēja piepūst, jo nebija viena korķa. Un kaut arī mēs, nemitīgi uzmanoties no melnīgsnējiem cilvēkiem, npirkām 50 metrus izolācijas lentas un izstrādājām plānu ar braukšanu ar pumpi laivā, pirmais mēģinājums bija neveksmīgs, un Edgars beidzot apžēlojās un noziedoja mums gabaliņu LIPĪGĀ, ar ko var salīmēt it visu, un mēs beidzot uzsākām savu braucienu.

Tā jau laivu brauciens pagāja diezgan jauki un jautri, manai, Gerdas un Andra laiva pamatīgi atpalika no to trīs monstru laivas, bet mēs ar to samierinājāmies un tā kā mūsu laivā mums visiem bija diezgan vienlīdzīgi spēki, mēs visi dabūjām noairēties līdz zilām pelītēm (un man tagad sāp mugura).

Vēl mums nemitīgi bija problēmas ar ugunskura iekuršanu, tādēļ tika pielietots diezgan daudz Zaļā Pūķa, kā arī nemitīgi dziedāta desu dziesma un mēģināts apēst visus 15 kukuļs maizes. Kamēr puiši skrēja, mēs ar Gerdu kā īstas sievietes palikām un taisījām vīriešiem ēst. Tas bija jautri vispār.

I hope you're not lonely without me...

Pēc Jāņa viltīgi pielietotā "Jā, mēs uzlikām modinātāju!" pirmajā vakarā, mēs cēlāmies tad, kad pamodāmies, un tas bija forši.

Pēdējā vakarā diezgan ilgi palikām nomodā zem skaistajām, ļoti skaistajām zvaigznēm un runājām par Ausekļa datu bāzi un citām bīstamām lietām. Es labprāt būtu palikusi tā visu nakti.

Gerdai bija slapja sega, un es nesaprotu, kāpēc viņa nepildīja manu ieteikumu :D :D Labi, VISS, es beidzu pacelt augšup šo jociņu! :D

Pēdējā airēšanas diena bija visgrūtākā, jo bija jācīnās par tikšanu uz priekšu ar pa pusei izpūtušos laivu,ar slāpēm un konfekšu kalnu.

Bet finišējām godam. Liels paldies visiem, kas bija, un Edgaram un Lienei, par organizēšanu. Liene, tu taču domās biji ar mums, vai ne? ;D

(Nav nevienas bildes no brauciena)

Love, dudes!