Esmu atpakaļ no Au!sēkļa nometnes manā otrajā mīļākajā vietā pasaulē, kas, kā jau stāstīju Pēterim, bija vairāk bohēmiska nekā smaga. Spēlēju ģitāru daudz vairāk nekā trenējos skriet, daudz čiloju, strādāju, bišku rakstīju un nobaudīju vairākus banāli romantiskus un krāšņus saulrietus brīnišķīgi skaistas, mierīgas jūras krastā, draugu sabiedrībā. Nabaga Pauls, es ceru, ka viņš taču saprot, ka mūsu joki ir pārāk stulbi, lai apvainotos :) :)
Un šodien Sandras dzimšanas diena, ko gaidīju jau laikam apmēram no maija vidus, yay! :)
No rīta biju hiperlaimīga, pat piespiedu Gerdu atsildīties pie katra staba ielas vidū :) Oh, un mēs bijām humpalās un nopirku sev hipiju vesti par 0,50 Ls :D
Kamēr taisīju Sandras dāvanu, vērojot, cik šausmīgi drebelējās manas rokas un nošķiežoties ar krāsu līdz uzacīm, Evija A. atsūtīja sms, baigi žēl, ka viņa netika.
Nu ja, biju diezgan sašļukusi, bet bija jau laiks iet satikties ar pārējiem, hehehe >:D Pa ceļam, pēc Bužuļa zvana nr.3 man uznāca neliela histērija, tas bija šausmīgi, ka jutu cilvēkus ATSKATAMIES. Un iznāca izgāzties Ginta un Kaspara priekšā. Tas bija šausmīgi un es tā negribēju. Stulbi sanāca. Bet tad jau uzradās arī pārējies, smejamies, smejamies, ejam, ejam, viss jau normāli :)
Braucu pēc Sandras, trolejubusā atkal nevarēju savākties, ak, šīs uz emocijām spēlējošās G'n'R dziesmas. Pēc tam liku kaut kādas jautrās, kaut cik savācos un tiku līdz Sandras mājām, hehehe, paguvu būt pasaulē sarkanākais cilvēks, dot Sandras brālim gudrus un SATURĪGUS padomus, ceru, ka vismaz viens no tiem tika izpildīts :) Pa ceļam uz čuhnīgo Ziepniekkalnu ar Sandru pazaudēju arī Rutu, nu, vaiiiii, kā man neiet.
Nu ja, Sandras dzimšanas dienu nosvinējām ar pāris ātrām dziesmām, milzīgu kūku, m&mšu mandalu, tēju, spilveniem, karstumu, spilvenu volejbolu, tizlu no manas puses un mīlīgu no Sandras ģitāras spēlēšanu, jūtīgā Harija skaņošanu un daudz ko tādu.
Sandra teica, ka viņai patika un tāds jau bija mūsu mērķis, tāpēc man prieks! :)
Rīt jau atkal pazūdu uz vismaz trīs dienām Alūksnē, Latvijas lielākajās sacensībās, kurās es itin nemaz nevēlos skriet, arī ietusēt ne pārāk gribu. Gribu braukt un čilot uz Lagastiem un es tik ļoti gribu spēlēt ģitāru un tāpēc jātrenējasjātrenējasjātrenējas un vēl reiz jātrenējas.
A.Z. un biškucīt arī K.N. ietekmes dēļ esmu aplipinājusies ar Jack Johnson mūziku, it sevišķi dziesmu Better Together un Sitting, waiting, wishing.
Es taču mīlu jūs, tusiņu un čilošanas dvēseles! :)
