Sunrise, sunrise...

Nu tad pēdējais īstais, oficiālais pasākums ar manu trako un, protams, savā ziņā foršo klasi :)

Gulēt nav vērts, to es jau atbraucot sapratu :D

Tā jau nekāda ārdīšanās nenotika, jo apkārt krietnā blīvumā bija pilngadīgas, atbildīgas personas, bet man par to savā ziņā pat prieks. Tomēr daži mani klassbiedri pamanījās dabūt grādīgos dzērienus savā organismā, bet tā jau bija viņu problēma :)

Vispār lietus nakts vidū visu sačakarēja, viss nemitīgi bija viegli slapjš :D Pavadīju laikam vairāk nekā stundu, ķimerējot Sandrai Džoniju, pirmais mēģinājums sanāca tāds, kā sanāca, piedod. Bet kaut kādas negaidīti saturīgas (:D) sarunas ar Sintiju, woaw.

Un saule lec jau ap četriem un ir tik gaišs un putni vienkārši cenšās ar to savu čivināšanu. Pasākuma mūzika bija tiešām briesmīga, bet saullēktā tomēr radio Skonto vai ko mēs tur klausījāmies, dīžejs pacentās un uzlika Norah Jones "Sunrise" un mums ar Paulu bija svēlaimīgi smaidi un izsmērējiens pa krēsliem :D

Visi jau bija diezgan kaut kur pazuduši, guļot vai darot kaut ko tamlīdzīgu, bet, kamēr Toms un Kārlis baseinā nodarbojās ar grūtnieču vingrošanu vai ko tamlīdzīgu, mēs ar Paulu un Solveigu turpinājām vērot saules celšanos augšup uz zenītu un kaucām kaucamās dziesmas, un tādā garā :D

Un tad sākās viens ilgs rīts :D Ja saule ir uzlēkusi jau ap pieciem, liekās tiešām dīvaini, kāpēc pārējie vēl guļ :D Un tad jau mums visiem negulēšana sāka dot galvā. Bet nemitīgi atkārtojot-Piparpiparpiparburkāns, tiešām ir vieglāk palikt nomodā, pamēģiniet kādreiz :D

"Kad tu dzer, izskatas, ka tev ir divi deguni" un "Desiņa!" un daudzi citi dumjidumjidumji joki, kas tagad liekās tiešām debīli, bet tobrīd lika raustīties krampjos no smiekliem :D

Un man jau patika apkalpotājs, kas visu laiku stāvēja un noklausījās mūsu sarunas, bet viņš jau vispar bija tāds lāāāga čalis, man jau nebija iebildumu :D

Ap astoņiem jau sāka parādīties kaut kādi moži vecāki un mēs ar Kārli iegrimām garā apcerē par mūziku un kinomākslu. Tas bija labi.

Un tā apziņa, ka tiešām pēdējo reizi bijām šādā sastāvā... tas man neļāva hipijiski neatvadīties no Vladlena un manas labākās draudzenītes, geez! :D

Un tad jau garais rīts beidzot beidzās un braucām mājās atlūzt. Paldies Paulas mammai, par atvešanu! :)

Kā jau mēs secinājām-visi pasākumi, kas mums ir saistīti ar skolu ir jauki, bet visi, ko rīkojam bez sakara ar skolu, ir fōoōrši :D

Labu apetīti uz pēctusiņa mājas izrīšanu, tusiņu dvēseles, un, Sandra, es domās esmu ar Tevi, lai Tavas mammas reakcija būtu laba! :)

To atliek nosargāt...

Vakar Annijas izlaidums viesa sajūsmu, šķiet, mēs sajūsminājām viņu arī (vismaz es tā ceru), un Annijonam tiešām bija DAUDZ puķu, hehe :D Un SLOTA :D

Bija, bija forši :) Un Dāvja čakarēšana, vienkārši āāārprāāc :D Un dzima jauna dežurfrāze :D

"Ne sūda es to valsi nedejošu!" :D :D :D :D

Šodiena sākās ar stresainu pamošanos, pāris stundu pārāk filozofiskas grāmatas lasīšanu un tad jau es braucu uz RFL, lai rakstītu iestājeksāmenu, kas man tiešām likās viegls, bet, nu, vēl neesmu tikusi iekšā. Bet es nevaru šitā uzmest Bužuli, kurš manis dēļ paliks uz otru gadu :D

Vēl dažas ļoti nesakarīgas stund

as, tad jau ielēcu savā nāriņas kleitā un ultra neērtās kurpēs, un ar puķēm rokās nesos uz skolu.

Mani vecāki ieradās pat laikā, tiesa, stulbodamies kā parasti :D

Par savu izlaidumu varu teikt vienu rezumējošu vārdu-ilgs.

Zāle bija pārpildīta, tiešām jūtu līdzi tiem, kas stāvēja kājās, bet paldies, ka tik ļoti centāties mūsu dēļ :)

Un daudzas reizes jauki skati tā, ka manas smadzenes izdvesa visādas apmierinātas, svētlaimīgas, ņurdošas skaņas :D

Un, kas oficiālā daļa beidzās, pagāju šim jaukajam skatam garām, ļoti centīgi mēģinot tēlot foršu čali ar gariem matiem, un-skat-milzīga jūra ar vecākiem, TIKAI kur ir manējie? :D

Viņi mani neatrada, bet mani atrada Jānis, tiešām negaidīju, bet ļoooti priecājos viņu tur redzēt. Jā, brālīt, es esmu TIK liela :D

Un tad jau viss notika diezgan

neskarīgi, kaut kādas acīm uzbrūkošas puķes, nesakarīga fotogrāfēšanās, Sandras papīri bija rokās man vairāk nekā viņai, mēs ar Simonu savās nāriņu kleitās vispār iespārdījām, visam pa vidu vēl Džekiņš, nenormāli daudz pozēšanas un, protams, Sandra ir pōōozere!!!

Tiku vaļā no daļas ģimenes, Marta uzdāvināja smukas puķes, paldies, vēl kaut kāda Ose, kaut kādi iesniegumi, nevienam nav ne jausmas, kas notiek rīt, ja neskaita to, ka BALĪTĒEEĒĒ!!! :D

Un vilkos mājās bez kurpēm, ar puķēm un kleitā, mm, hīīpijs :)

Un tagad esmu nogurusi, pat nezinu kāpēc. Un man jau patīk aina no izlaiduma-Annai blakus sēž Simona, asaras birst, es slauku viņai asaras un valdu smieklus :D Ak, mēs esam tik īpaši! :) :) :)

Un, direktores kundze, PALDIES, par visuzmundrinošāko runu, ko es jebkad biju dzirdējusi. Mums tā kā bija svētku diena, man tā šķiet.

Bet paldiespaldiespaldiespaldiespaldiespaldies par visu jauko :) Mums bija reāls izlaidums :D

Tiekamies ballītēēēēē!!!!! :D

Don't forget to wear a flower in your hair...

Nu ko, pēdējais eksāmens nolikts, varu derēt, ka draņķīgi, bet tas viss nu ir cauri! :) Un es vēl neesmu lēkajusi apkār uz vienas kājas no sajūsmas par bez-viena-punkta-maksimālo-punktu-skaitu-vēstures-eksāmenā, bet gan jau es to pagūšu, un Ernests var gaidīt izlaidumā puķes (jo es pierakstījos pirmā, saņem, Solnagi! :D) un hug-attack no manis. Tāpat kā vēl daži labi :) [Ošelīte, piemēram :D]

Tomēr vēl arvien nav tā 'ahh-brīvība' sajūta, jo vēl iestājeksāmens frančos, dokumenti Teikā un manā skolucē. Vispār brīvības sjūta nebūs, kamēr nezināšu, uz kuru skolu es došos septembrī :D (stulbā matemātika vēl vairāk samazina manas izredzes :D)

Un jā, visi mīļi gaidīti manā izlaidumā 10. jūnijā 18.oo 64.vidusskolas aktu zālē. Jūs nebūsiet. Es zinu :P Un es zinu, KUR jūs būsiet! :P :D

Šodien pēc eksāmineļa ar Paulu, Simonu un Inesi biju uz filmu Hloja, ko ļoti gribēju redzēt. Mums ar Paulu kātrējo reizi bija jautri :D

Biju no filmas gaidījusi kaut ko citu, bet tā pēdējā laikā ir bieži. Tomēr nevar teikt, ka man nepatika. Patika patiesībā. Sieviešu mīlestību man tomēr vieglāk saprast, nekā vīriešu.

Un filmu izglāba galvenās varones dēls ar savu smuko šalli un somu :D Un iemācīto ģitāras skilu :D

Un ejot mājās, satiku K.I. Viņam atkal ir mati :D Un man viņa bīīīškucīt pietrūkst. Tikai bišku. Yeah, right :D

Nē, nu viņš jau nav vienīgais brālis, pēc kā es esmu noilgojusies, neizprotami-pārmetošs-skatiens uz K.T., A.Z. un A.B. :D

Un no Bužuļa es tā arī nesapratu, vai mēs sarunājām stundu rīt vai parīt? :D

Labi, čāāāāūūu, ir vasara, tas nozīmē, ka mīlēt kādu ir īstais laiks!! :)

Nirvana-Lithium

Jā. Vārdiem cauri varat arī neburties, bet, ja jums kaut kāda mistiska iemesla dēļ sagribās uzzināt, kā es jūtos-dziesmu noklausaties.

I'm so happy. Cause today I found my friends.

They're in my head. I'm so ugly. But that's ok.

'Cause so are you. We've broke our mirrors.

Sunday morning. Is everyday for all I care.

And I'm not scared. Light my candles.

In a daze cause I've found god.

Yeah yeah yeah yeah yeah.....

I like it. I'm not gonna crack.

I miss you. I'm not gonna crack.

I love you.I'm not gonna crack.

I killed you. I'm not gonna crack.

I'm so happy. Cause today I found my friends.

They're in my head. I'm so ugly. But that's ok.

'Cause so are you. We've broke our mirrors.

Sunday morning. Is everyday for all I care.

And I'm not scared. Light my candles.

In a daze cause I've found god.

Yeah yeah yeah yeah.....

Jā, protams, viss jau nav jāuztrver burtiski, ai, nu es pati nezinu, kāpēc šito ierakstīju.

Pietrūkst man kaut kā laikam.

Mācamies un esam labi bērni, izlaižamies jau pavisam drīz!! :) :)

(Dažreiz man liekās, ka man vajadzētu parakstīties kā AnnaStulbā)

Telling myself-it's no as hard, hard as it seems...

Thanks, dude. I've got so many thank you's to you that I don't even know where to begin. So I won't at all.

Es uztraucos. Varbūt par daudz un nevajadzīgi, bet rīt izšķirās vai es cienu sevi vai nē.

Vajadzēja mācīties agrāk un vairāk!!!!

Vecāki un skauģi tikai modās, bet viņiem sen jau diena!

Jāhā, šodien izgāju no mājas pusotru stundu pirms vēstures konsultāciju sākuma un nolēmu-pfft, ko tur ķēpāties, iešu uz skolu kājām, tāpat negribu maksāt par biļeti. Bija forši un noteikti jāizmēģina kādā agrākā rītā, lai apkārt ir klusāks.

Un ieejot skolas rajonā, īstajā brīdī pacēlu acis no asfalta pētīšanas un-īīks-diena jau ir izdevusies! :) :) :) :) :) :) :)

Un kā vēstures konsultācijas dod galvā, vienkārši nerāli, bet, nu, es nezinu, cik milzonīgu šokolādi es nesīšu Errnestam pēc eksāmeniem (un pohuj, kādu atzīmi es būšu dabūjusi)

Uzzinājām arī angļu valodas eksāmenu atzīmes, gandrīz nomiru no atvieglojuma, ka dabūju deviņi, bet vēlarvien gruzijos par Paulas gandrīz-desmitnieku. Nolādētais Mērfija viens punkts!

Vāļājoties zālītē pie skolas, atkal pa ilgiem laikiem redzējām glauni saģērbušos J.M., kuram bija ļoti pūkaini mati. Eksāmens taču, viss kā vajag :D

Šodien beidzot diena bez matematikas, JES, ar Eviju, Karīnu un Gerdu laižam uz Graustu iebomzīt.

Mēs, protams, esam tādi bomži, ka ēdiens izkonkurē ūdespīpi. Bet mūsu mājas ir tīīīīk omulīgas, šodien ierīkojām arī vannasistabu un ledusskapi. Un pat izvedojām miskastes iznešanas grafiku. Nu, gandrīz :D :D

Pēc pāris stundām Graustā, ar kājām devāmies uz Alfu, pa ceļam sniedzu Karīnai īsu un ļoti sakarīgu lekciju par 20.gs vēsturi.

Un beigās gājiens uz turieni bija pilnīgi bezjēdzīgs, nu, piedod, Gerda, ko es tur varu darīt, ka esmu bomzis? :D

Un braucot mājās redzēju tik daudz mīlestības GRRRRR, prieks par viņiem! :D

-Nu, tu zini, cik grūti viņus ir dabūt?

-Jā, GERDA jau zina, cik viņU ir grūti dabūt...

Hahahahahahhahahahahahahahaahahahahahhahahahahahahaaa, piedod arī par to, Gerda! :D Bet tas bija smieklīgi! :D

Jā, un love someone, dudes, ģēniju ir maz un pat viņiem ir grūti saprast to, ko neviens nepasaka.

I'll be there for you! Mhm, really?

Njā, otrais eksāmens nokārtots. Vismaz es tā ceru :D Bija normāli, nē, bija pat viegli, ja vien neskaita runāšanu.

Uz Graustu atkal netiku, rīt gan braukšu, kaut vai viena. Un atkal jau besis. Un ne jau tikai tādēļ, ka matemātika iebāzta katrā d*rsā un p*kaļā. Kaut arī, protams, tas ir diezgan svarīgs faktors.

Un māte atkal krīt uz nerviem. It kā viņa tiešām saprastu, kad man ir sūdīgi un tieši tad sāktu runāt savas stulbās lietas, kas man ir vienalga.

Ai, tiksimies, kad būs foršāk gan ārā gan iekšā.

Un Tevi es laikam vēl ilgi nesatikšu, vai ne?