Did you miss me while you were looking for yourself out there?

Nu tad aptauja beigusies, diezgan pārliecinoši jūs atbalstījāt, Sauli, hehe, paldies, par jūsu viedokli :) Otrajā vietā bija banāni-tātad jūs nemaz neesat tik stulbi, kā man likās, draugi! :D Trešo vietu dala Šokolāde un ģitāra. Par Šokolādi nav liela bēda, to es pati atmetu, bet ģitāra man būs nozīmīga un man vienalga, ko jūs domājat! :D

Nu ko, šodien/ šovakar ilgiilgiilgi gaidītais koncerts, kura dēļ Gerda vienkārši jūk prātā :D Es ticu, ka viss būs ideāli, TIKAI man rīt pusdeviņos atkal ir matemātika :D

Šodien bija kārdinājums palikt skolucītē bišku ilgāk un sgaidīt vienu sen neredzētu cilvēku, bet es biju pārāk apvainojusies uz matemātiku. Žēl.

Un kur var dabūt kūku kastes, kur ielikt mūsu kūku RAIVIM? :D Dodiet ziņu :D

Un šodien vārda diena manam Raivucītim!!! ĀāaāĀāĀaaāĀa!! Kā lai tevi apsveic? Nu neko darīt, jābrauc uz Ogri.

Labi, draugi, tiekamies koncertā, norausim Berģiem jumtu! :D

System of a down solista nomierinošā balss-Accidents happens!... :D

Pirmais eksāmens laikam nokārtots, runāšanas daļā Simonas triks ar šokolādi laikam tiešām nostrādāja :D

Nu šodien jau trīsarpusstundu konsultācijas vēsturē, bet, draugi, es varu apgalvot, ka vēsture nedod galvā TIK ļoti, kā daži no kabinetā esošajiem uzskatīja. Mazliet pasēdēju zem koka kā īstens dabas bērns, un tik ļoti atbilstoši dungoju-lazing on the sunny afternoon.... :) Un sprāgu nost no ēst gribēšanas :D

Tad jau burvīgā matemātikas konsultācijas pie Veča. Un sestdienas rītā vēlreiz, kas nozīmē, ka mums LŪDZU vajag ballīti rītvakar, lai es varu ataļauties būt saburznīta, izpūrusi un neko nesaprotoša :D

Un tad es burtiski izlidoju no kabineta, ausīs Axels paziņoja-She's got eyes of the bluest skies-un man acīs tieši iespīdēja debesu košums un man beidzot pielēca sajūsma, kas rodas, skrienot prom no skolas! :)

Es vēlarvien sprāgstu no ēst gribēšanas, tāpēc laikam dodos taisīt suši. Ja gribat man piebiedroties kaut vai ēšanas procesā, dodiet tik ziņu! :)

Un, Gerda, es gribu uz Graustu! :P

Tāpat gaidu sestdienu! :)

Un, geez, nekautrējieties mīlēt tos, kuri jums svarīgi! :) :) :) :)

Blue eyes, blue eyes, NOUP! grey eyes...

Man rīt pirmais eksāmens, bet man POHUJ, es pat neatkārtoju savu stulbo runu, tikai ēdu :D un dziedu līdzi Prāta Vētrai-Es esmu iemīlējies/usies! :D

Lai jums visiem labi veicās eksāmenos, draugi!

Un tomēr, tā stulbā doma, ka vasara būs jauka, bet ne ideāla, jo kāda dīīīīīīkti pietrūks.

Ha, who cares! :D

Baby, WHAT have you done to your hair?

Šodien Nordea Rīgas maratona diena. Tāpēc cēlos agri, lēcu iekšā treniņtērpā un klausījos Jāņa M. mūziku. Šogad sastāvā es, tēva brālis Indulis, mans tēvs un Pēteris, bijām nolēmuši noskriet maratona stafeti, man pirmais un īsākais etaps-7,8 km.

Starta vietā ierados tiešām laicīgi, bija iespēja nostāties pirmajā rindā,bet apkaunējos un nolīdu apmēram ceturtajā.

Pirms starta aizvēru acis un skaitīju savu "ideālo soļu" ritmu (to ir diezgan pagrūti izdarīt, ja pa lielajām tumbām skan Eye of the tiger :D), bet tas nepalīdzēja, jo, protams, pēc starta šāviena man bija jānoturās kopā ar citiem.

Pirmie divi km jau bija brīnišķīgi, skrēju viegli kā pūciņa un kopā ar citiem dalībniekiem smējos par maniem smieklīgajiem līdzjutējiem.

Ap trešo kilometru beidzās patīkamā koku ēna. Tas bija drausmīgi grūti, bet varēja jau būt arī daudz trakāk :D Uzgāzu ūdeni uz galvas un mizoju tik tālāk, bet ne gluži kā pūciņa.

Un tad jau bija klāt trases izstiepiens. Nebiju domājusi, ka tas būs TIK iztiepts, kaut arī, protams, likās aizdomīgi, ka pretī skrien maratona un pusmaratona līderi :D

Un pie 5km brīnišķīgs krampis labajā kājā. Tas bija negaidīti, bet, tikko kā apstājos, man mugurā ietriecās kādi trīs citi dalībnieki, tāpēc es sapratu,ka apstāties nevar :D Kliboju vien tālāk. No pūkainuma vairs ne miņas. Tad satiku arī malā stāvošo skolas macību pārzini, ūū, tas bija baisi, bet labāk tomēr nekā pēkšņi ieraudzīt Osīti un viņas sportisko ģimeni :D

Pēdējos kilometrus gandrīz varētu teikt, ka novilkos, bet uz pēdējiem piecsimt metriem jau atkal bija kārtībā, ja neskaita sāpīti kājā :D Nodevu stafeti Indulim, aizbliezu mājās uz dušu un tad piebiedrojos pārējiem, līdzjutēju rindās :)

Nostaigām diezgan daudz, mana komanda noskrēja labi, uzvilka mūs augstāk par manu "izcīnīto" vietu, dabūjām medaļas un gājām mājās, uz ierasto pēc maratona pierīšanos, kurā piedalījās mūsu maratonisti ar visām savām ģimenēm, ar saviem spiedošajiem, mazajiem bērniem :) Bija jau forši, bet māja bija mazliet pieblīvēta :D

Nu. Mana komanda teica, ka negaidīja no manis tik labi noskrietu. Es arī nesapratu, ko biju sadomājusies, jo beigās mans ātrums bija nedaudz virs piecām uz km, kas ir tikai mazliet lēnāk nekā es parasti skrien krosu. Laikam tā starta masa mani tiešām aizvilka līdzi.

Bet varbūt nākamgad es arī trenēšos, un rezultāts būs labāks :) Sajūta, skrienot milzīgajā pūlī, ir tiešām fantastiska. Un tā skaņa, kad tūkstošiem botu skrienošās kājās sitās pret asfaltu, mani tiešām pārsteidza.

Tas ir kaut kas īpašs, šī maratona padarīšana :)

Your love alone IS enough!!

Njā, pēdējais zvans skolā bija riktīgi jauks, nosmiešanās par manas klases vecajām bildēm un mans klusais prieks, ka klasesbiedri nepazina mani, kad biju tik sīka :D

Un puķes mēs ar Sandru skolas reālākajam cilvēkam iedevām, mazliet skumji palika, apzinoties, ka tagad iespēja viņu satikt/redzēt būs daudz, daudz, daudz retāk. Bet tik un ta jauki. Un izplānots arī nākamā gada pēdējais zvans, ar Sandras histērisko-Brālīt!!!-un valkāšanos Andrim līdz caur visu skolu :D Yeah, right :D

Man žēl, ka netiku uz tālāko pēdējā zvana svinēšanu, bet nu ballīšu pienākumi sauca :D Un pirmdien es tomēr iešu uz konsultācijām, negribu būt vienīgā atkritēja nū ģe, bet otrdien laižam uz jūru! :)

Un Karīnas 16 arī sagaidīti godam :D Un peldēšanās sezona atklāta, hell yeah! :D Tikai veids, kā mēs izvairījāmies vai vismaz centāmies izvairīties no odiem, tiešām bija smieklīgs :D

Un tad jau ar Lāsmu uz balkona vēeēry long, soft drinks, neliela kaušanās ar odiem, bohēmijas sarunas, vēlreiz uzdziedājām miljoniem miljardiem, Lāsma sodījās, ka vienīgā ir apdalīta, un man paspruka ļoti apkaunojoša atziņa :D Bet nu ja, no patiesības jau it kā nevajadzetu baidīties :D

Man nepatīk dzert. Nē-e. Pēc otrā long'n'soft, man vispār negribējās un JAU sāka visādas muļķīgas domas pa galvu skraidīt, labi, ka neizdarīju to, ko tik ļoti gribējās :D

Tā kā es paziņoju sevi par mūžīgo citu pieskatītāju, jo kādam taču jādara arī tas :D Un mēs atklājām brīnišķīgo ūdenspīpes dūmu noslēpumu! Hell yeah, tas bija reāli! :) Un ļoti smuki :)

Karīnai patīk bildēt Annu, Annai riebjās, ka viņu bildē :D Bet, nu, jubilāram par prieku, gržžž :D

Un no rīta pamosties totālā bohēmijas pāraplaikumā. Un nevis tādā foršā, kā rāda filmās, bet tādā riktīgā cūkukūtī :D Bet bija ok, bij' ok :D

Viena no SMP tagad pie visa ir arī Spaidmašīna :D :D Kad Wē šito uzzinās :D :D :D

Un braucot uz vilcienu viena pēc otras atcerās-f.. es aizmirsu to! B.., es to un to!! :D tas uz atgriešanos :D

Tagad baigais slinkums vilkties uz ABFSu, tāpēc nokavēšu kādu pusstundiņu :)

Manas iPoda austiņas saplīsa un tas reāli SĀP! [es esmu tāds emo :D] Tāpēc man vajadzēja izlīdzēties ar radio galvā, kas ir pilns ar jūsu draņķīgo mūziku, tāpēc tagad visu laiku dungoju savu dziesmas Blue eyes versiju-

Grey eyes, grey eyes...

Tad jau līdz vēlākam, mīlestības pārņemtie draugi! :)

Hey, soul sister! :)

Laikam jāpasaka, cik sasodīti ļoti es jūs mīlu, draugi, redzētie nesen un tie, kuru dēļ es kājām ietu līdz Stoholmai, lai satiktos :) Un Tevi, Sandra, šodien it īpaši, kaut arī tas nemaina to, ka Tu esi pure evil.

Jūs katrs taču esat man devuši tik daudz un tik daudz iemācījuši, ka man nav ne mazākās nojausmas, kas es būtu un kāda es būtu, ja man jūsu nebūtu. Jap, jap.

Un tātad šodien tiiiiik nenormāli gaidītais Sandras koncerts!! Ah, bija labi, arī ar vainadziņiem galvā brāžoties cauri Maskačkai :D Tik daudz cilvēki ar ģitārām vai kaut kādiem citiem instrumentiem, un visi noteikti tik reāli, ka pilnīgi varētu apjukt! :D Un Austra! Spēlē grupā :D Tas bija negaidīti, bet ļoti forši viņu tur ieraudzīt :)

Un beidzot redzēju dzīvajā gandrīz laikam visus Sandras apstāstītos cilvēkus, un ak tu pasaulīt, cik daudziem no viņiem bija reāli mati!!! It sevišķi čalim/ puisim/ vecītim ar satraumēto pirkstu, kas dziedāja: Es nezinu, ko tagad darīt, varbūt varu kaut ko aprīt?!

Vai arī kaut ko tikpat ģeniālu :D

Un jā, plakāts Judam tika vicināts, kaut arī Sandra spēlēja tikai divas reizes, bet tas bija radikāli!!! (ar Paulu jau atkal notraucam asaru-our little girl is growing up so fast!)

Bet nu Jude ir tāāāāds resnulis, ka pat plakātu viņam nevar aptīt :D Bet nu es mīlu viņu anyway, galu galā viņš taču bija tas, kas mani iedvesmoja uz ģitāras dabūšanu :D

Un tagad pienācis laiks nosodoši pašūpot galvu aizmāršīgās Rutas, kas tikai pazaudētā etalona dēļ neatbrauca, un kārtīgā Andra, kurš nespēj nobastot kaut kādu nenozīmīgu pēdējo stundu, lai paspētu uz māsas koncertu, virzienā :D Bēēt nu, ļaušu ar jums pilnībā izrēķināties Sandrai pašai :D

Šādas dienas liek aizmirst muļķīgo skolu un smagi nelaimīgo Kalējas kundzi, kā arī direktores kundzi, kas laikam arī ir smagi vīlusies apkārtējā pasaulē. :]

Ar to man šodien kultūras baudīšana nebeidzās, tāpēc atā, mīļie un mīlētie draugi!

Rīt Martai dzimšanas diena, wipidīīīi!!! :)

Watching you is the only drug I need.

Gatavs mesties jebkurā dēkā ar Tevi, ar Tevi, mans draugs!

Prāta Vētra šopavasar lasa manas domas un dzied par tām. Tas ir labi, ka vismaz kāds mani saprot :D

Ziniet, man nav iebildumu, jo jūs esat mani draugi, vienalga, lai kur mēs būtu un cik stulbas lietas darītu :D

Un eksāmeni beidzot tuvojas, yay! :)

Gaidu zaļo rītdienu! :) :) Un trešdienu, devil, Jude, dude! :D