Jā, jau tagad paziņoju šo par vienu no iespējams nesakarīgākajiem un garākajie ierakstiem šī bloga vēsturē, tāpēc esat laipni aicināti pārlēkt visām Jūs neinteresējošajām vietām, lai jūs gluži vienkārši neatslēgtos :)
Tātad... tas viss sākās ar piektdienas vakaru, kad mana ģimene nebija spējīgā aizvākties uz Lagastiem, tāpēc ballīte [vai drīzāk pasēdēšana kopā] notika arī ar viņu klābūtni.
Nu jā, un ģitāras spēlēt īstais brīdis, protams, ir tieši tad, kad mani vecāki ir devušies gulēt :D
Un jā, mēs ar Gerdu kaut ko zviedzot dodamies pakaļ picu piegādātājam, kurš mums atgādāja tabaku un ogles, atraujam durvis un tur kaut kādā random sakarā stāv Bužulis :D Nu jā, pec tam jau bija izēšanās un laimīgs Kaspars, un ēdiena draudzība, saldējums uz trim (:D), nenormāli ilga šausmu filmas meklēšana, es nespēju izrisināt gandrīz nevienu matemātikas eksāmena sagatavošanas uzdevumu, tad kaut kādas trīs stundas pavadījām skatoties pasaules stulbāko "šausmu" filmu, un nodiršot to :D
Kā jau Gints pareizi teica-es gribu atpakaļ trīs stundas no savas dzīves! Bet nu, paši jau izvēlējāmies :D
Ūūūn tad jau ir seši rītā un es pametu savus viesus, lai dotos uz nākamo ballīti! :D
Nokļūšana lidz Ineses laukiem prasīja ne mazums pūļu, it sevišķi tāpēc, ka es vilcienā nu nekādi nespēju aizmigt :D Un, mērojot sazin-cik-tos-kilometrus pa galīgi ne putekļainu un nepāķīgu ceļu, es uzzināju pāris lietas, par kurām es būtu varējusi dumji smaidīt visu atlikušo dienu, bet, tā kā es negribēju viest savos draugos bažas par manu garīgās veselības stāvokli, es to darīju tikai domās :)
Un mēs daudz ēdām un staigājām atkal, un baudījām dabu, un spēlējām (nu, cik nu "spēlējām") ģitāras pļavas vidū kas bija vienkārši brīnišķīgi :) Mazliet mani uz brīdi nošokēja Vienaldzība, bet nu mēs jau nevaram iztikt bez drama, drama. Un ta jau viss atkal bija kārtībā :)
Un ugunskurs un dūmi, un dzeršanas spēle, kurā es vienmēr zaudēju, un skaistās zvaigznes un likumīgā sēdēšana/gulēšana uz zemes un sarunas, kas tā vien lika smaidīt,* un asociāciju spēle [es par vienu cilvēku tik ļoti pateicu šķērsām, ka tagad esmu gatava sev dauzīt pa pieri ar aprūsējušu cirvi. Nu kā es tāda idiote vareju būt!]
Nu jā, bet es biju nūģe, nogurums un pat neliela deva alkohola dod galvā vairāk nekā vajadzētu, un es beidzu tēlot varoni un aizvilkos gulēt pēc apmēram 40.stundas ballīšu režīmā :D
Un es zinu, ka jau Sandrai to apsolīju, bet tagad svinīgi apsolu arī pārējiem, ka es mūs visus dabūšu arī uz saviem laukiem. Varbut pavisam drīz, ja vien mēs nesāksim tēlot, ka mācamies :D
Un pēc atgriešanās no Ineses laukiem, es tiku pilnīgi nesagatavota aizrauta pati uz savējiem, kur tiku paverdzināta ar dārza darbiem un brāļa sīkā pieskatīšanu (hahaha, viņam ir tik smieklīgi zobi). Man līdzi nebija ne Džonijs, ne Domu Krātuve, tāpēc spēju vien apskicelēt lapiņas ar domu graudiem un stāstu fragmentiem, kuros visos izpaudās izmisuma kliedziens pēc vasaras. Tagad esmu ar autobusu atkratījusies mājās, mani vecāki būs mājās tikai rīt, man nav ne jausmas, kur atrodas Jānis.
Ballīte? :D
Labi, jābeidz rakstīt, jo man atkal uzrodas tā sajūta, kas sēžot pie Ogrēnu ugunskura-es pati nesaprotu, ko es te runāju :D
About your hair you need not care you look beautiful all of the time! Shine, shine, shine on!
*Ja Tu kaut ko ļoti vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai Tev palīdzētu.
