trešdiena, 2010. gada 3. marts

...with my head up in the clouds :)


Šodien iet uz skolu nebija nekādas jēgas (mana lōģika kādudien nobeigs mani pašu), vienīgi man ir jauns iemesls bikstīt un kaitināt Sandru, līdz viņa man beidzot pateiks un man nebūs jāgaida 3 nedēļas, kamēr man aizies :D

Šodien lieliska Dinamo spēla, vienīgi Sprukts va
rēja pēdējo piespēli iedot Hosam, tad viņam būtu bijis hat-trick :) bet ja jau Jancim bija žēl, tad ko darīt. Prieks par uzvaru, anyway! :)

Āāā, un, Sandra, nevajag dzīties brālim pakaļ pa māju, mēģinot nožņaugt viņu ar rokassprādzi, viņš ir liels zēns un var pieņemt pats savus lēmumus :D :D


Ūūūūn piektdien kūkas/kūku ēšanas pasākmus pie manis. Mani ļoti interesētu, kādas ir jūs mīļākās kūkas, lai mēs varetu attiecīgi rīkoties, devil :)
Par spīti visam, man šodien ir ultra-slinkums, viss ir tik grūti, es pat nevaru uzstūķēt botas kājās, arī Džonu nevaru paņemt rokās, labi, ka vismaz pildspalva nav smaga un diezgan viegli slīd pār papīru :) Varbūt arī jāpazīmē/jāpaglezno šodien kaut kas. Vārdu sakot, nekas aktīvs, man pietika jau ar vakardienu (ak, šādi es nekad nepieradināšu sevi pie treniņiem :D)
Protams, tāpat kā mēs visi, mirstu nost no tā, kā nevaru sagaidīt vasaru :)

Un tagad pasaules nūģīgākā nūģe saka jums ČAU! :) :)

pirmdiena, 2010. gada 1. marts

You always turned around and smiled and I was down!

Tā kā šodien ir pirmā pavasara diena, es nolēmu jums kaut ko uzrakstīt, draugi! :)
Mm-m, es jūtu, ka šis pavasaris būs labs. Visāda ziņā :) Vispār, atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, varu tikai secinat, ka mana dzīve ir tikai un vienīgi gājusi uz augšu! :)

Āā un protams, pagodināju šo pirmo pavasara dienu ar kārtīgu iežaušanos pamatīgā pavasara peļķē. No malas tas noteikti izskatījās vareni-kaut kādā dura ar dzīvniekiem kāju vietā pēkšņi paslīd uz līdzenas vietas (protams, tieši blakus peļķei) un, tā vietā, lai normāli kristu, sagrābj somu un pastiepj tālāk, lai nenotašķītu grāmatas :D Tāds zubres sindroms :D

Un mans lielais (lielais) brālis ir vienīgais no maniem stulbajiem brāļiem (to stulbeni Rihardu neesmu satiksusi kopš novembra, tāpēc īsti nezinu viņa nostāju), kas atbalsta manu ģitāras spēlēšanu-strinkšķināšanu, jo šodien beidzot saņēmu viņa dāvanu-lieliskus ģitāristu diskus, arī Džimija Hendriksa albumu. Agrāk, dzirdot Džimija vārdu, es tikai spēju atzinīgi māt ar galvu, bet tagad es zinu, ka viņš ir tiešām jauks un spēlēja dievīgi, kaut arī ģitāru turēja kā gatavo pagali ;D Un viņš arī bija kreilis, tāpat kā Pols! :) Es kaut kā esmu kritusi uz kreiļiem, pati nezinu, kāpēc ;D

Es ceru, ka Sandrai un Simonai labi gāja Ruby noskatīšanā un ka viņas ļoti neapvainojās uz mani par to, ka nebraucu līdzi :)


Rīt ķīmijā kontroldarbs, bet mani tas absolūti nerausta, ar Jāni dziedam "Patience" un viss ir lieliski. Galvā pavasaris lielāks nekā aiz loga! :)

svētdiena, 2010. gada 28. februāris

sestdiena, 2010. gada 27. februāris

He calls me sweet like I'm some kind of cheese.

Augstpapēžu kurpes un citas sieviešu padarīšanas tiešām ir velna izgudrojums. Dažreiz es tiešām gribētu būt just cool guy with long hair :) Bet tik un tā komplimentus saņemt ir jauki (devil) un paldies Jānim par uzaicinājumu, varēju pāris stundas arī apbrīnot to, cik pārsteidzoši gejisks izsaktās manas labākās draudzenītes partneris. Bet vispār jau viņš likās lāga čalis :D Un mana brāļa draugi ir reāli.


ABFS darbu pabeidzām, noprezentējām pat labi un beidzot tas ir galā :) :) :) :) :)



Skolu gribu. Man ir cilvēku atkarība.



When I wanted sunshine I got rain :) Āā un divi puiši (viens spēlēja ģitāru un otrs klavieres) ļōōōti forši nospēlēja vienu Colplay dziesmu, tagad nepateikšu, kuru, jo tās visas ir tik vienādas, bet čalim pie klavierem bija tik medaina balss, ka es gluži vienkārši pārcukurojos :) :)

ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris

Sleepless Nights.

36.stunda bez miega. Vai tik es nemīlu pārspīlēt? :D
Ar ko gan tas sākās. Ak jā, ar mana čubāra (:D) Jēkaba aicinājumu būt klāt ceturtajā studentu florbola nakts turnīrā. Un, protams, es, kam vecāku nebūšana mājās ir sakāpusi galvā, bļāvu-JĀ! Es piedalos!

Nu tātad es pavadīju trīs vai četras ļoti aizraujošas (manā 'balsī' tiešām nav sarkasma) stundas Olimpiskajā Sporta Centrā, vērojot Jēkaba tizlošanos/veiklošanos vārtos un aprēcot/atbalstot viņu :D
Tā kā mans mīļais brāļuks bija piedraudējis man ar visām elles mokām, ja būšu mājās vēlāk par vieniem pēc pusnakts, man neizdevās noskatīties turnīru līdz beigām, bet vajadzēja brāzties mājās, kur, protams,neviens mani nesagaidīja, jo visi jau bija aizmiguši :D Lai nu kā, Jēkabam nebija kur palikt tāpēc mēs bijām sarunājuši, ka pēc turnīra beigām viņš vilksies pie manis.

Gaidot viņu, pabeidzu lasīt grāmatu "Kas nogalina lakstīgalu", kas bija tiešām ļoti skaista un man patika, kā arī dzīves patiesību tur bija no vienas vietas, diemžēl gan, visas man jau vairāk vai mazāk zināmas :)
Kad pievērsos sava psihodēliskā bumbiera zīmēšanai, pa pulksten četriem rītā manā istabā galvu iebāza un man virsū sabļāva Kristīna.
Tāpēc, kad Jēkabs beidzot ap pieciem atvilkās, mēs bijām ļoti snīīkīī un sēdējām manā istabā, pusčukstus sarunājoties un gaidot, kamēr atvilksies civilizēts rīts. Un man jau atkal nācās stingri jautāt, kurš no mums ir vīrietis :D :D
Apspriežot dziesmas un, protams, Annas personīgo dzivi (:P), mēs sagaidījām pusseptiņus un jau atkal ļoti snīīkīī lavijāmies ārā no manas mājas :D Un par cepuri liels paldies, tai uzreiz tika piešķirts "Simpātiskas mices" statuss :D

Tad jau kaut kā aizkūlāmies līdz manai pieturai, dabūjām arī bulciņas, ko ietriept māgā, un es kaut kā biju skolā jau pusastoņos :D

Skola lieliski uzlaboja garastāvokli, kaut arī pirmās stundas migu ciet. Bet pēc garā starpbrīža labu emociju lādiņš, enerģija man un smāāāids :) :) :) :) :) Jā, es esmu idiote :)

Un vēl šodien totāls IGNORS no Andra. Varbūt man rīt paņemt uz skolu plakātiņu neona zaļā krāsā, ko vicināt viņam gar degunu, lai brāļa kungs mani beidzot pamana? :D :D

Ūūhūū, miega trūkums iedolba, rīt dodamies mēģināt noraut jumtu tējas pagrabam, un Lagastu ekspedīcija diemžēl tiek paziņota par atceltu :/

Bet, galvas augšā, draugi, jo mīlestība ir mums apkārt! :) :) :) :) :)

otrdiena, 2010. gada 23. februāris

Dance with the wind...

Šodien atkal vējš! Par to biju pilnīgā sajūsamā :)

Kā man ir apnicis stundās neko nedarīt. Bet, kā jau šodien vienreiz teicu, īsti jau arī nav ko darīt (bet par spīti tam, ka neko stundas nedaru, mana vidējā atzīme ir 7,57. Pagaidām vēl saglabāju cerības palikt savā tagadējā skolucītē :D), tikai cītīgi pierakstīt dziesmu vārdus, kas skan austiņās. Āā, un man neliels mūzikas izmisumiņš. Kāds var man ieteikt ko labu? Paldies, jau tagad. Un pie reizes padomājiet, kura ir romantiskākā jums zināmā dziesma. Man tas prasīja diezgan ilgu laiciņu, kamer izdomāju :)

Šodien, kamēr gāju mājās gar Mākslas akadēmiju, mans paziņa, students no turienes, panesās man garām vienā T-kreklā, nobļaujot-čau! Prieks, ka atcerējās mani, un viņa mati bija vienkārši neatkārtojami :) :) :) :) Jā, jā, mati ir mana vājība :)

Mana brāļa sīkais ir mazs mīļums, kaut arī viņam padodas traumēt mani, raujot manus matus un varen sāpīgi kožot. Vairs gluži tik viegls kā pūciņa viņš arī vairs nav, to šodien mazliet jūtu savās rokās :D Ak, es vārgule :D

Tik daudz mīlestības man apkārt, ka pagaidām vieglāk ir palikt vienai savā istabā. Bet, protams, mājturības darbs sastādīs man kompāniju :D


Peace, dudes.

svētdiena, 2010. gada 21. februāris

Won't you be my sunshine baby?

Šodien ir mana otrā vārda diena un es vēl neesmu izkustējusies no mājas vispār! :D
Šorīt vecāki devās ceļā uz Turciju. Ha, lai veicas! Tas nozīmē, ka Pēteris&co ievāksies pie mums, kas svaukārt nozīmē non-stopa Artūru, nekārtību kā normu un neveselīgu ēdienu :D Mm-m life's good :D

Woohooo, rīt atsākās normālā režima skolucīte! Pilnigi nevaru sagaidīt,kad atkal ieraudzīšu Ilzītes seju :D Nē, nepārprotiet, es tiešām priecājos un gaidu. Visas šitās projektu nedēļas un citas novirzes no normas (:D Mēs :D) mani neiejūsmina.

Vakar gan bija viens foršs un saturīgs vakars! :) Prieks bija atkal redzēt Džekiņu ;) un vai tik mēs neesam atraduši vietu, kur var sēdēt četras stundas, un neviens neaizrāda? :D Mums ar Sandru nenovēršanās skils uzkačājās, manuprāt, bet treniņi ir jāturpina :D

Un ABFS vienkārši...pfff... negribu par to runāt/rakstīt. Tam draņķa darbam vēlarvien ne gala, ne malas! :D

Tas laikam nav normāli, bet man visu laiku gribās būt kopā ar saviem draugiem. Man atkal ir uzmanības deficīts, vai kaut kas tāds?? :D :D

Prieks, bet žēl par Martinu. Olipmpāde vēlarvien neļauj man gulēt :D

Laikam būtu jāmēģina saorganizēt kaut kas tusiņam līdzīgs, bet slinkums. Brauciet ciemos, un paķeriet cepumus! ;)


I wonder what he would say, I barely even know him.