When you are in need of love, they give you care and attention, friends will be friends.

Paldies par šodienu, laikam. Tāpat kā par visām pārējām dienām. Es tikai gribēju, lai jūs zinat, ka man jūsu draudzība nozīmē milijons reizes vairāk nekā, nu, varbūt citas sajūtas, kas man varbūt ik pa laikam uzrodās.

Āāāāā!!! Rīt ABFS darbu prezentācija un man vēl nav uzrakstīts ne teikums, jo netieku pie mātes datora. Nesit mani, Annij, lūdzu! :D

...and we never run out of things to say :)

Mani pirksti ir atsaluši, jo es tikko ievēlos mājās, ir jau pusvienpadsmit vakarā un man nav vēl neviena teikuma rītdienas prezentācijai, bet man diezgan vienalga, paldies arī par šo vakaru.

Šodien biju uz kalna, kas nepārāk gribēja mani un manu tēvu pieņemt, tāpēc pirmo pusstundu mēs stiepām savus dēļus augšā, nobraucām, atkal stiepām :D Pēc tam gan viņi iedarbināja arī "pacēlāju"-trosi, kurai varēja pieķerties un atvadīties no jebkāda veida roku ādas :D Tāpēc es vien turpināju savu treniņu ar rišošanu augšā :D Kaut arī knapi vēl spēju nobraukt nenožaujoties, šodien paguvu arī uz ļōōōti īsu brītiņu pabūt gaisā, un piezemējoties pat neko nesalauzt :D Vispār sajūta lieliska, liekās, ka laiks mazliet piebremzē :) Labi, neizplūdīšu :D

Un mājās mani sagaidīja terorizēšana no Sandras puses :D Kas gan nebija īsti terorizēšana, jo man liekās, ka es viņai pamatīgi uzkritu uz nerva, ar savām sakarīgajām atbildēm :D Paldies Tev liels, tik un tā, es tīīīk ļoti izsmējos. Man bija jautri. Jām. Paldies.

Un tad jau vakara kino gājiens. Filmas izvēle-njaāām. Nē, nē, es negribu teikt neko sliktu, tomēr nekādu apgaismību es neieguvu :D

Un vai tiešām?? Tiešām??? Es ielikšu savu "dienas dziesmu"?? Eh, es nespēju turēties pretī straumei.

Tātad, šodienas sarakste ar Sandru uzdzina mani uz nopietnām pārdomām. Pārdomas-uz šo dziesmu.

FM Static-"Hey Now"

When everything is wrong, I come talk to you...

Nu ko, draugi, ir pienācis kārtējais laiks jums apstāstīt, kas ar mani pa šo laiku ir paguvis notikt.

Ir projektu nedēļa, kas mani gan iepriecina, bet tomēr mazliet vairāk kretinē. Šodien es stundu kratījos uz skolu, lai tur pavadītu 20 min (10 no tām tāpat tika notriektas sarunājoties ar Solvāģi), un tad gandrīz stundu kratījos atpakaļ.

Vēl projektu nedēļa neļaus diendienā satik visus tos, kurus es skolā gribēt satikt* (Pilnīgi jūtu, kā Gerda sēž pie datora un ļauni smīn par mani, errg, SMP! :D), bet gan jau es kaut kā pārdzīvošu.

Ir ļoti forši iepazīties ar kādu cilvēku un jau tik īsā laika sprīdī saukt viņu par labu draugu. Par to Tev paldies, vecīt (bāc, man liekās, ka es šo vārdu attiecībā uz Tevi izmantoju pārāk bieži :D).

Šodien vēl es paguvu pabūt Latvijas Ebreju muzejā (nejautājiet, tas bija spontāni :D), saprast, ka veselu mūžību neesmu bijusi uz kino, un tieši tagad ir pāris filmas, kuras man nebūtu iebildumu noskatīties, ka es jau sazin cik ilgi neesmu normāli mocījusi Džoniju, jo dīvainā kārtā man tiešām nav laika, kaut arī es neko nedaru (Labi, labi, es zinu, ka tas nav nekāds attaisnojums, vasara, mēs nākam!) un ka es gaidu mūsu braucienu uz LAgastiem, kas cerams (!!) izdosies. Atbalstu, veči, atbalstu!

Āā jā un runājot par atbalstīšanu, cenšos no visas sirds dzīvot līdzi mūsu olimpiešiem. Trešdien būšu augšā jau septiņos. Uzminiet, kāpēc :D

Mūzika ir kā dzesēšanas šķidrums manām smadzenēm. Vēlreiz paldies par USB vadu, Paula! :)

Labi, es laižu atpakaļ pie sava ciltskoka! Miers, draugi!

*How much longer will this keep getting stronger?

Three days later I can't stop thinking about you! :D

Nūū, draugi, manus sešpadsmit, Simonas un Paulas vārda dienu un Annijas otrā vārda dienu esam nosvinējuši vairāk vai mazāk godam :D Bet tuvojās jau otrā svinēšanas daļa :D

Un man jau kārtējo reizi ir tie pāris lielie paldies, ko pateikt. Pirmāmkārtām, nenormāls paldies jums visiem, ka atnācāt! :) Un par dāvanām arī vienkārši nav vārdu... Jūs man uzdāvinājāt burkānu māju! Jūs esat vienkārši tik lieliskas un orģinālas, es biju šokā, par laimi, labvēlīgā :D Un otrais šoks arī par "šūpulīti", jūs esat tik trakas un brīnišķīgas! Un, protams, paldies par manis pamatīgu apgādāšanu ar mediatoriem. Jūsu attieksme man vēlreiz lika pārdomāt manu dzīvu un vēlreiz saprast, ka es pārāk mīlu mūziku :D

Un paldies Evijai un Lāsmai par vazāšano un nečīkstēšanu, un smiekliem, un arī beidzot panākumiem :D

Arī Solo paldies par pacietību vazājoties, un visām lieliskajām sarunām :D Un Jēkabam paldies par tomēr tikšanu līdz pareizajai vietai :D

Kasparam par "Ābolīti", un ģitāru, un jūsu labāko dziesmu, un spēlēšanu (kaut arī tu liki man dziedāt :D), un iedvesmošanu :)

Un jā, arī visiem, kas vismaz mēģināja sagaidīt olipmpiādes sākumu. Un, protams, Jēkabam, par trīs stundām bakstīšanās, sarunām, ko es nekad nebiju iedomājusies risināt ar cilvēku, ko satieku otro reizi mūžā, un par visiem ģeniālajiem izteicieniem, divdomīgajām frāzēm, un, protams, padomiem :D

Martai, Jēkabam un Jāņa labākajam draugam par miega gaiņāšanu prom un līksma gara uzturēšanu :D

Un Kristīnai, bez kuras šitais varbūt nemaz nebūtu izdevies. I own you one :D

Un vēlreiz paldies jusm visiem, ka bijāt klāt :) Turpinu peldēt savā eiforijas un sakarības straumē, jo jūsu dēļ es neesmu gulējusi, bet man tas patīk! :)

Čau visiem, un tas viss, neapšaubāmi(:D), ir mīlestības dēļ :D

They say it's your birthday! :D

Nu bāc, vēderā konkrēts tauriņu tornādo un sirds kāpj pa muti laukā, bet labāk nestāstīšu, jo Tu pilnīgi noteikti konkrēti ierēksi par mani :D

Šodienas bloga ieraksts pilnīgi noteikti netiks pievērsts tādām ikdienišķām lietām, kā skola un Hamlets, un mani superīgie draugi, un foršie radi, un tam, ka es, ticat vai nē, šodien pirmoreizi mūžā apskāvu savu brāli un tas pats notika kaujoties, un tas ir galīgi ne toff, bet gan tam, ka MILZĪGS, mežonīgs paldies, ka esat man apkārt un atceraties par mani vismaz vienu dienu gadā.

Piekāst visu, kas man šodien varbūt nelika smaidīt, jo tagad es esmu laimīga. Ļoti.

Arī Tevis dēļ.

State of Confusion I'm in!

Oficiāli mācos fiziku un domāju. Man ir palikušas apmērām sešas stundas stulbajā vecumā. Annij, es tagad Tevi saprotu. Kaut kā negribās, lai tās aizrit. Man, protams, gribās rītdienu, būs jautri, undraugos.lv mani apsveiks cilvēki, ar kuriem es varbut esmu runājusi vienreiz mūžā. Tas viss ir forši, un arī Paulai un Annijai Paulai rīt ir svētki, tad vēl vakars Hamletā, bet...

Man ir tikai sešas stundas, lai vēl pagūtu uzvesties stulbi, aizskriet un izbļaut visai pasaulei pāris patiesības un atzīšanās, vai izdarīt vienalga ko, ko rīt nožēlošu!! Laiks skrien draugi! Un rīt es nebūšu tik stulba kā šodien :)

Bet.... Man paliek tikai sešpadsmit, nevis trīsdesmit seši, tāpēc es priecāšos un smiešos, un izlikšos, ākstīšos, un klausīšos rokenrolu, ar vēju matos! :D My life is worth living it! :)

Līdz rītam, mani foršie draugi!

Sleep all day.

Nedēļas nogale mazliet izplūdusi un sapluinīta. Bet nekas, man patīk mana dzīve.

Piektdien beidzot varēju izlīdzēt savām jaukajām klasesbiedrenēm, un ballīte pie manis. Kas gan nebija īsta ballīte, bet, nu, ēdiens, filmas un gulētas vien divas stundas bija gluži kā vienmēr. Paldies, ka atnācāt.

Nu pateicoties šim jaukajam pasākumam es AFSā biju pilnīgi nelietojama, varbūt pat vēl labāka par Eviju :D Dēēēm, mēs sākām nopietnu projekta darbu, tātad nākamās nodarbības nevarēs vienkārši atsēdēt. Nekas, vismaz 11tajā klasē varēšu to projektu mazliet uzķūnēt un nodot kā zinātniski pētniecisko darbu.

Un kamēr mēs pierijāmies kā jau katru sestdienu, Gerda paziņoja, ka viņa negrib braukt mājās, tā nu mēs devāmies pie manis, es strinkšķināju ģitāru un mācijau viņai akordus. Bezcerīgi :D Labi, labi, joks. Tad es viņai iedevu literatūras čupu un pati ļoti centos neatslēgties, tāpēc es trūkos no miega augšā ik pēc pusstunas, lai saņemtu Gerdas piezīmītes par izlasīto. Vispār atsauces par šiem ekspermentālajiem rakstiem bija mulsinoši labas, tas iedvesmo :D

Tad ar savu ģimeni devos uz Latvijas Nacionālo muzeju, lai aplūkotu izstādi "Gleznots Normandijā". Nothing special, vispār.

Kad es nākamreiz pamodos, bijām jau Bumbu kalnā. Par laimi, tagad jau esam atpakaļ mājās. Nevaru izlemt, ko darīt, rakstīt vai spelēt ģitāru, un kamēr es domāšu, jau būs peinācis laiks hokejam. Laikam tad man jādodas kaut ko darīt.

Āā un vakardienas sarunas ar Gerdu bija vienkārši tik iepriecinošas. Bet mazliet arī nomācošas. Dāvi, vecīt, turies, Tu vienkārši lieliski spēlē ģitāru! :)

Dzīvojat labi, draugi! :D