Three days later I can't stop thinking about you! :D

Nūū, draugi, manus sešpadsmit, Simonas un Paulas vārda dienu un Annijas otrā vārda dienu esam nosvinējuši vairāk vai mazāk godam :D Bet tuvojās jau otrā svinēšanas daļa :D

Un man jau kārtējo reizi ir tie pāris lielie paldies, ko pateikt. Pirmāmkārtām, nenormāls paldies jums visiem, ka atnācāt! :) Un par dāvanām arī vienkārši nav vārdu... Jūs man uzdāvinājāt burkānu māju! Jūs esat vienkārši tik lieliskas un orģinālas, es biju šokā, par laimi, labvēlīgā :D Un otrais šoks arī par "šūpulīti", jūs esat tik trakas un brīnišķīgas! Un, protams, paldies par manis pamatīgu apgādāšanu ar mediatoriem. Jūsu attieksme man vēlreiz lika pārdomāt manu dzīvu un vēlreiz saprast, ka es pārāk mīlu mūziku :D

Un paldies Evijai un Lāsmai par vazāšano un nečīkstēšanu, un smiekliem, un arī beidzot panākumiem :D

Arī Solo paldies par pacietību vazājoties, un visām lieliskajām sarunām :D Un Jēkabam paldies par tomēr tikšanu līdz pareizajai vietai :D

Kasparam par "Ābolīti", un ģitāru, un jūsu labāko dziesmu, un spēlēšanu (kaut arī tu liki man dziedāt :D), un iedvesmošanu :)

Un jā, arī visiem, kas vismaz mēģināja sagaidīt olipmpiādes sākumu. Un, protams, Jēkabam, par trīs stundām bakstīšanās, sarunām, ko es nekad nebiju iedomājusies risināt ar cilvēku, ko satieku otro reizi mūžā, un par visiem ģeniālajiem izteicieniem, divdomīgajām frāzēm, un, protams, padomiem :D

Martai, Jēkabam un Jāņa labākajam draugam par miega gaiņāšanu prom un līksma gara uzturēšanu :D

Un Kristīnai, bez kuras šitais varbūt nemaz nebūtu izdevies. I own you one :D

Un vēlreiz paldies jusm visiem, ka bijāt klāt :) Turpinu peldēt savā eiforijas un sakarības straumē, jo jūsu dēļ es neesmu gulējusi, bet man tas patīk! :)

Čau visiem, un tas viss, neapšaubāmi(:D), ir mīlestības dēļ :D

They say it's your birthday! :D

Nu bāc, vēderā konkrēts tauriņu tornādo un sirds kāpj pa muti laukā, bet labāk nestāstīšu, jo Tu pilnīgi noteikti konkrēti ierēksi par mani :D

Šodienas bloga ieraksts pilnīgi noteikti netiks pievērsts tādām ikdienišķām lietām, kā skola un Hamlets, un mani superīgie draugi, un foršie radi, un tam, ka es, ticat vai nē, šodien pirmoreizi mūžā apskāvu savu brāli un tas pats notika kaujoties, un tas ir galīgi ne toff, bet gan tam, ka MILZĪGS, mežonīgs paldies, ka esat man apkārt un atceraties par mani vismaz vienu dienu gadā.

Piekāst visu, kas man šodien varbūt nelika smaidīt, jo tagad es esmu laimīga. Ļoti.

Arī Tevis dēļ.

State of Confusion I'm in!

Oficiāli mācos fiziku un domāju. Man ir palikušas apmērām sešas stundas stulbajā vecumā. Annij, es tagad Tevi saprotu. Kaut kā negribās, lai tās aizrit. Man, protams, gribās rītdienu, būs jautri, undraugos.lv mani apsveiks cilvēki, ar kuriem es varbut esmu runājusi vienreiz mūžā. Tas viss ir forši, un arī Paulai un Annijai Paulai rīt ir svētki, tad vēl vakars Hamletā, bet...

Man ir tikai sešas stundas, lai vēl pagūtu uzvesties stulbi, aizskriet un izbļaut visai pasaulei pāris patiesības un atzīšanās, vai izdarīt vienalga ko, ko rīt nožēlošu!! Laiks skrien draugi! Un rīt es nebūšu tik stulba kā šodien :)

Bet.... Man paliek tikai sešpadsmit, nevis trīsdesmit seši, tāpēc es priecāšos un smiešos, un izlikšos, ākstīšos, un klausīšos rokenrolu, ar vēju matos! :D My life is worth living it! :)

Līdz rītam, mani foršie draugi!

Sleep all day.

Nedēļas nogale mazliet izplūdusi un sapluinīta. Bet nekas, man patīk mana dzīve.

Piektdien beidzot varēju izlīdzēt savām jaukajām klasesbiedrenēm, un ballīte pie manis. Kas gan nebija īsta ballīte, bet, nu, ēdiens, filmas un gulētas vien divas stundas bija gluži kā vienmēr. Paldies, ka atnācāt.

Nu pateicoties šim jaukajam pasākumam es AFSā biju pilnīgi nelietojama, varbūt pat vēl labāka par Eviju :D Dēēēm, mēs sākām nopietnu projekta darbu, tātad nākamās nodarbības nevarēs vienkārši atsēdēt. Nekas, vismaz 11tajā klasē varēšu to projektu mazliet uzķūnēt un nodot kā zinātniski pētniecisko darbu.

Un kamēr mēs pierijāmies kā jau katru sestdienu, Gerda paziņoja, ka viņa negrib braukt mājās, tā nu mēs devāmies pie manis, es strinkšķināju ģitāru un mācijau viņai akordus. Bezcerīgi :D Labi, labi, joks. Tad es viņai iedevu literatūras čupu un pati ļoti centos neatslēgties, tāpēc es trūkos no miega augšā ik pēc pusstunas, lai saņemtu Gerdas piezīmītes par izlasīto. Vispār atsauces par šiem ekspermentālajiem rakstiem bija mulsinoši labas, tas iedvesmo :D

Tad ar savu ģimeni devos uz Latvijas Nacionālo muzeju, lai aplūkotu izstādi "Gleznots Normandijā". Nothing special, vispār.

Kad es nākamreiz pamodos, bijām jau Bumbu kalnā. Par laimi, tagad jau esam atpakaļ mājās. Nevaru izlemt, ko darīt, rakstīt vai spelēt ģitāru, un kamēr es domāšu, jau būs peinācis laiks hokejam. Laikam tad man jādodas kaut ko darīt.

Āā un vakardienas sarunas ar Gerdu bija vienkārši tik iepriecinošas. Bet mazliet arī nomācošas. Dāvi, vecīt, turies, Tu vienkārši lieliski spēlē ģitāru! :)

Dzīvojat labi, draugi! :D

Please don't tell her, 'cause she don't really need to know...*

*Vienkārši pārāk daudz labu dziesmu ir nepareizajā vietniekvārdā :D

Nu tāātad, kas labs šodien notika? I think, nothing special :D Eh, man laikam jācenšās kļūt nopietnai, bet tas ir pagrūti, jo vēlarvien esmu mazliet apjukusi un galvā skan kaut kādas lēnas frāzes angļu valodā :D

Nu ja, tātad, es, Paula, Ieva, Vladlens un Lauris šodien pārstāvējām savu klasi publiskās runas konkursā. Vispār jau stilīgi, iestūķēt runu galvā pusotru stundu pirms konkursa sākuma :D

Jautri jau bija vien tas, ka konkurss notika ne tajā plašākajā vācu valodas kabinetā un mēs tur bijām, hmm, kādi 35 cilvēki :D

Nezinu kāpēc, bet mani ļoti uzmundrināja tā jaukā matainā Jāņa no 12tās klases klātbūtne, nu, jo viņš ir tāds, nu, ar daudz matiem uz galvas, un man tas liekās uzmundrinoši. Jā, viņš jau vispār tāds stilīgs un maybe he got some drugs :D Ak, šie lokālie jociņi :D Labi, es mazliet aizbraucu netēmā, bet es tikai gribēju teikt, ka man nebija nekāda (jā, kā tad) uztraukuma,un es pat spēju ieklausīties citu runās un justies ieinterisēta (it sevišķi, kad runāja vāciski. Ir taču tik aizraujoši klausīties valodas skanējumā, kurā tu saproti apmēram divus vārdus :D).

Nu jap, savu runeli es noburzguļoju ātri un nesakarīgi, tikai centos īpaši izcelt Džona Lenona citātiņu. Bet, kad es uzstājos, es visiem sejās redzēju pilnīgu nobesījienu (kāds tur brīnums, es uzstājos 27. pēc kārtas, hāhāa). Pārejie norunāja kaut cik lieliski un tad jau mēs beidzot varējam pamest šo viesmīlīgo, pieelpoto un šauro telpu.

Vēl mazliet gurdu un saturīgu sarunu ar Paulu un Vladlenu, un es kratījos mājās. Jāp, tas bija vareni.

Āā un vēl mēs ar Sandru šodien nonācām pie secinājuma, ka Andris toč (:D) ir mans bračka, un ja mēs tā labi papūlētos, mēs varētu visu Latvijau saukt par savu ģimeni (gluži kā Simona vēlētos :D), Pārējo, kas notika skolā es vairs neatceros, par to piedodiet man! ;D

ČAU.

Feels something like summertime!

I don't want to live my life like everybody else...

Jāāp, šodien ārā ir brīnišķīgs laiks. Vienkārši lielisks, tik balts, ka pilnīgi sāka likties, ka es neko neredzu :D Un, PROTAMS, ejot mājās man vajadzēja satikt kādu ļoti pazīstamu, mīļu un HIPERAKTĪVU cilvēku, un man nācās izmērīt sniega dziļumu ar galvu pa priekšu. Uķi-puķi, paldies tev,mans mazais arsēna klucīt!

Jā, tātad skoliņā bija kārtējā standartiņa dieniņa ar standarta jauno vēstures skolotāju Errrrrrnestu, kuram ir ļoti izteiksmīga seja. Referātiņš uzdots jau pirmajā stundā :D Bet izskatās, ka būs norm, varbūt es pat sākšu pa īstam interesēties par vēsturi, ne tikai gari un plaši visiem klāstīt, cik ļoti man patīk to mācīties :D

Un cik es sapratu no manu klasesbiedreņu zīmju valodas, dzimšanas dienā es saņemšu burkānu māju. Nevaru sagaidīt! :D

Un vispār es šodien daudz ierēcu. Man likās rēcīgi, ka Kārlis un Andris sarokojās :D Oh, boy, tajā brīdī es pati sev likos ļoti idiotiska, bet labi, ka es neizpaudos skaļi, haāhā hā. Un es nezinu, mani šausmīgi mulsina, ēē, Simona un viņas uzvedība :D Āā un, protams, Sandra mani saintriģēja un tagad es prātoju par viskaut ko (ievelku dziļu dūmu no Šerloka Holmsa pīpes un sāku rīstīties. Eh, šī angļu tabaka), izņemot par to, par ko man tiešām vajadzēt domāt, tas ir, parauto angļu valodas runu! Nē, nu tiešām, es jau latviski neko nespēju sakarīgi izdomāt, kur nu vēl angliski. Nu labi, vēl viss hokejs priekšā :D Kā angliski ir "izvairīties"? Labi, uzprasīšu vārdnīcas tantei (māju pati sev par šo ģeniālo domu, ar Osītes smaidu sejā.)

Man laikam nav vairāk ko teikt, tāpēc es dodos lēkat apkārt savi iesāktajai angļu valodai, dziedot seno acteku lietus dziesmu, un cero, ka tas palīdzēs.

ČAU!