Please don't tell her, 'cause she don't really need to know...*

*Vienkārši pārāk daudz labu dziesmu ir nepareizajā vietniekvārdā :D

Nu tāātad, kas labs šodien notika? I think, nothing special :D Eh, man laikam jācenšās kļūt nopietnai, bet tas ir pagrūti, jo vēlarvien esmu mazliet apjukusi un galvā skan kaut kādas lēnas frāzes angļu valodā :D

Nu ja, tātad, es, Paula, Ieva, Vladlens un Lauris šodien pārstāvējām savu klasi publiskās runas konkursā. Vispār jau stilīgi, iestūķēt runu galvā pusotru stundu pirms konkursa sākuma :D

Jautri jau bija vien tas, ka konkurss notika ne tajā plašākajā vācu valodas kabinetā un mēs tur bijām, hmm, kādi 35 cilvēki :D

Nezinu kāpēc, bet mani ļoti uzmundrināja tā jaukā matainā Jāņa no 12tās klases klātbūtne, nu, jo viņš ir tāds, nu, ar daudz matiem uz galvas, un man tas liekās uzmundrinoši. Jā, viņš jau vispār tāds stilīgs un maybe he got some drugs :D Ak, šie lokālie jociņi :D Labi, es mazliet aizbraucu netēmā, bet es tikai gribēju teikt, ka man nebija nekāda (jā, kā tad) uztraukuma,un es pat spēju ieklausīties citu runās un justies ieinterisēta (it sevišķi, kad runāja vāciski. Ir taču tik aizraujoši klausīties valodas skanējumā, kurā tu saproti apmēram divus vārdus :D).

Nu jap, savu runeli es noburzguļoju ātri un nesakarīgi, tikai centos īpaši izcelt Džona Lenona citātiņu. Bet, kad es uzstājos, es visiem sejās redzēju pilnīgu nobesījienu (kāds tur brīnums, es uzstājos 27. pēc kārtas, hāhāa). Pārejie norunāja kaut cik lieliski un tad jau mēs beidzot varējam pamest šo viesmīlīgo, pieelpoto un šauro telpu.

Vēl mazliet gurdu un saturīgu sarunu ar Paulu un Vladlenu, un es kratījos mājās. Jāp, tas bija vareni.

Āā un vēl mēs ar Sandru šodien nonācām pie secinājuma, ka Andris toč (:D) ir mans bračka, un ja mēs tā labi papūlētos, mēs varētu visu Latvijau saukt par savu ģimeni (gluži kā Simona vēlētos :D), Pārējo, kas notika skolā es vairs neatceros, par to piedodiet man! ;D

ČAU.

Feels something like summertime!

I don't want to live my life like everybody else...

Jāāp, šodien ārā ir brīnišķīgs laiks. Vienkārši lielisks, tik balts, ka pilnīgi sāka likties, ka es neko neredzu :D Un, PROTAMS, ejot mājās man vajadzēja satikt kādu ļoti pazīstamu, mīļu un HIPERAKTĪVU cilvēku, un man nācās izmērīt sniega dziļumu ar galvu pa priekšu. Uķi-puķi, paldies tev,mans mazais arsēna klucīt!

Jā, tātad skoliņā bija kārtējā standartiņa dieniņa ar standarta jauno vēstures skolotāju Errrrrrnestu, kuram ir ļoti izteiksmīga seja. Referātiņš uzdots jau pirmajā stundā :D Bet izskatās, ka būs norm, varbūt es pat sākšu pa īstam interesēties par vēsturi, ne tikai gari un plaši visiem klāstīt, cik ļoti man patīk to mācīties :D

Un cik es sapratu no manu klasesbiedreņu zīmju valodas, dzimšanas dienā es saņemšu burkānu māju. Nevaru sagaidīt! :D

Un vispār es šodien daudz ierēcu. Man likās rēcīgi, ka Kārlis un Andris sarokojās :D Oh, boy, tajā brīdī es pati sev likos ļoti idiotiska, bet labi, ka es neizpaudos skaļi, haāhā hā. Un es nezinu, mani šausmīgi mulsina, ēē, Simona un viņas uzvedība :D Āā un, protams, Sandra mani saintriģēja un tagad es prātoju par viskaut ko (ievelku dziļu dūmu no Šerloka Holmsa pīpes un sāku rīstīties. Eh, šī angļu tabaka), izņemot par to, par ko man tiešām vajadzēt domāt, tas ir, parauto angļu valodas runu! Nē, nu tiešām, es jau latviski neko nespēju sakarīgi izdomāt, kur nu vēl angliski. Nu labi, vēl viss hokejs priekšā :D Kā angliski ir "izvairīties"? Labi, uzprasīšu vārdnīcas tantei (māju pati sev par šo ģeniālo domu, ar Osītes smaidu sejā.)

Man laikam nav vairāk ko teikt, tāpēc es dodos lēkat apkārt savi iesāktajai angļu valodai, dziedot seno acteku lietus dziesmu, un cero, ka tas palīdzēs.

ČAU!

I fell in love on the seaside.

Vispirms es gribēt dalīties pozitīvajās emocijās par Rīgas pirmo skolu kinofestivālu. Tik ļoti patīkami, ka jauniesi kaut ko dara un nopietni rīko, un viņiem tik labi sanāk. Paldies galjafilms un, protams, visiem filmu veidotājiem, skatītājiem un pārējiem :)

Vakara turpinājums pie Gerdas. Vienkārši nohipnotizēta Anna blenž uz Kaspara un Ginta pirkstiem, kamēr viņi izpaužās uz ģitārām. Vienkārši, puiši, es jūs apbrīnoju. Es gribu varēt, tātad es arī tā kāādreiz varēšu.

Bet vispār, Gerdas dzīvoklis ir vēl lielāks ledusskapis nekā manējais, un tas vēljovairāk uzmundrināja manas iesniņas un sāpošo kaklu (bet varbūt bez vainas nebija arī saldējuma klucis? Hmm...) , tapēc es kā gatavā nūģe devos uz savu iedomu pasaulīti jau ap diviem.

Un šoreiz bija labi, ka iztikām bez puķītēm, jo Gerdas jaukie vecāki iegāzās dzīvokli pulksten 11tos no rīta. Ak, tas bija lieliski, it sevišķi brīnumainā kārtība, kas pavērās viņu skatienam :D

Nu ja, šodien es turpinu tēlot nūģi, neejot uz ABFS, jo jūtos sūdīgi, bet BLĀ, tāpēc ka šovakar ballīte pie manis. Sanāk, ļaudis, vecāku man mājās nebūs, vienīgi varbūt kāds aizkaitināts Jānis :D

Tagad man nenormāli gribetos pakačāt savu ģitāras skilu, jo es tiešām esmu iedvesmota, bet labak tomēr iešu gulēt, jo ir tāda sajūta, ka manas smadzenes ļoti aktīvi cenšas izlauzties no smadzeņu apvalka.

Gerda, neaizmirsti par astoto klasi :D

I can see you every night... free.

Esi brīvs, Villij! :D Ak, vāģi ir nezūdošas vērtības :D

Sveiciens Gerdai dzimšanas dienā un visiem Ilžukiem vārda dienā (tagad es sapratu, kādeļ šodien bija fizmatu tusiņš fizikas laboratorijā!)

Šodien nekas īpašs (kā jau ierasts) nenotika, tikai jūtama mūsu prazņika tuvošanās, jo vai ikkatrā starpbrīdī atskan "Paula/Anna/Simon, aizej kaut kur tālu pastaigāties" :D Neviens laikam netaisās ņemt nopietni manis teikto par to, ka man nevajag dāvanu. Svētā Jezupa dēļ, dāviniet man burkānus.

Vēl šodien biju iepirkties kopa ar savu MĀTI, kas nozīmēja staigāšanu pa visādiem vecu cilvēku apģērbu veikaliem un mana veidokļa izteikšanu par visādām pelēkām un melnām drebēm. Protams, ka mana garderobe ne ar ko netika papildināta (ja es būtu mana labākā draudzenīte, es to tā nebūtu atstājusi).

Pēc tam jau Gerdas dzimšanas dienas Hamlets ar to neīstāko kompāniju, un kaut arī priekšnesumi bija tikpat labi un smieklīgi kā vienmēr, knapi nosēdēju līdz pirmajam pārtraukumam, lai varētu atveinoties un tīties mājās, dungojot Muse Feeling Good kaut arī tā nemaz nebija.

Cerams, ka aukstums rīt TEVI nepiebeigs un mēs visi kopa varēsim nīkt mīļajā skoliņā. Atvainojiet par šo nepārāk sakarīgo un saturīgo ierakstu, šovakar rakstu tikai tīrā pienākuma pēc :D

Closer. Let me whisper in your ear...

Šodien, lai paildzinatu savu būšanu divatā ar sevi, es čāpoju mājās kājām, saldējot savu nabaga organismu un klausoties mūziku. Un tikai viens vienīgs un tas pats pašsaprotams secinājums-mums visiem ir savi noslēpumi. Jāsamierinās.

Paldies par šodienu, es jau gaidu rītdienu :)

Yes, we're going to a party, party :D

Noup, šodien nekāds, baļļuks nebija, tikai zubru pasākums :D Bija jau interesanti, bet pārāk nūģīgi, lai spētu noturēt pilnīgu manu interesi, tāpēc man bija prieciņš, kad mēs devāmies uz mūsu kruto klasi un es pat dabūju nedaudz pamocīt Jude. Un Sandra vienkārši nespēj mani piespiest. Nēē-ēspēj :D

Nu jap, tagad man ir atgriezusies ģitāras motivācija, Sandra pilnīgi varētu kādas divas reizes mēnesī sniegt man tikpat saturīgas privātstundas kā šovakar. Tikai neuzskati, ka es jau esmu visu izlēmusi tavā vietā, bat nu mēs tiešām varētu biežāk uzrīkot šitādas foršas ģitāras pasēdēšanas, un kad vēl Solveiga nopirks savu ģitāru, vispār būs kruti :)

Šodien skolā uzskricelējām domrakstiņus par nesakarīgo tēmu, Simona turpināja Sandras mocīšanu un es īgņojos uz savu mīļāko cilvēku :D Tāda standarta diena, ka vispar nezinu, kur likties. Kamēr mēs sēdējām un gaidījām apbalvošanu, Inese manu sajūtu noformulēja šausmīgos vārdos-"Eu, ir piektdienas vakars un mēs sēžam SKOLĀ".

Un nespīd vairs nekādi baļļuki šonedēļ, nu, bet ko darīt?

Jā, šis gan bija viens sakarīgs ieraksts :D Ir viena laba ziņa par rītdienu un to, ka tā būs sestdiena, un viena slikta.

Labā ziņa-būs ABFS un es satikšu savas k*ces :)

Sliktā ziņa-nebūs skola.

Miers, vecīši, un gan jau jūs, kā tipiskāki jaunieši, pavadat savu piektdienas vakaru sakarīgāk, nekā sēžot skolā :D